×
Mobilā versija
Brīdinājums +29.1°C
Aleksis, Alekss, Aleksejs
Otrdiena, 17. jūlijs, 2018
2. februāris, 2018
Drukāt

Dzīvokļu “likumīgā” izlaupīšana. Kas notika padomju karaspēka ieņemtajā Rīgā (70)

Foto - Viesturs SprūdeFoto - Viesturs Sprūde

Kaut kopš grāmatas “Rīgas dzīvokļu “likumīgā” izlaupīšana 1944 – 1949″ iznākšanas pagājuši jau pāris mēneši, tās autors Vidzemes Augstskolas profesors, mākslas vēsturnieks JĀNIS KALNAČS teic, ka joprojām teju katru otro dienu viņam zvanot, rakstot vai nākot uz ielas klāt cilvēki, kas vēlas dalīties ar savu vai savu tuvinieku pieredzi par to, kas padomju karaspēka ieņemtajā Rīgā notika ar pamestajiem mājokļiem un tajos palikušajām mākslas vērtībām. Nav noslēpums, ka liela daļa 1944. gada rudens bēgļu bija turīgi latviešu inteliģences pārstāvji. Padomju varas iestādes centās aprakstīt un pārņemt viņu dzīvokļos atstātās gleznas, mēbeles un citas vērtības. Kā tas izdevās, par to vēsta apgādā “Neputns” izdotais darbs. “Šī grāmata ir par to, kā tika sagrauta Latvijas sabiedrība, nevis tikai par mākslas likteņiem. Acīmredzot tā bijusi ar daudzām dzimtām un ģimenēm saistīta lieta,” norāda profesors Kalnačs, piebilstot, ka ne Lietuvā, ne Igaunijā tamlīdzīgs pētījums nav veikts.

Gleznas vai ikkatrā pilsoniskā mājvietā – šķiet, tas bija pirmskara Latvijas mājokļa iekārtojuma standarts?

J. Kalnačs: Ja arī nebija palmas vai lielā flīģeļa, tad kāds akvarelis, kāda grafika vai kaut ģimenes fotogrāfijas bija. Trīsdesmito gadu sabiedrībai kaut kas pie sienas noteikti karājās. Lielāks, mazāks, izcilāks, lētāks, bet bija. Tā ir tā laika gaume, izpratne par vērtībām un priekšstati, kā jāizskatās dzīvoklim, kam katrs atbilstoši savai rocībai sekoja.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) daļa pamatekspozīcijas nāk no tiem avotiem, kas aprakstīti jūsu grāmatā, tātad no bijušajām privātkolekcijām.

Jā, diezgan daudz. Par to lielā mērā arī stāsts, ka drusku dīvainā kārtā tagadējā LNMM priekšgājējs Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs un tā direktors Arturs Eglītis šīs vērtības saglabāja. Bet blakus tam ir liela tiesa darbu, kas pazuduši, palikuši tikai fotogrāfijās. Ļoti daudz gājis bojā nenofotografēts, neapzināts. Jau pēc grāmatas uzrakstīšanas saņēmu dažu labu “jauku” ziņu par gleznu nīcināšanu. Rīgā, Antonijas ielā, kur tie smalkie dzīvokļi, pēc kara redzēts, ka mākslas darbi dedzināti apkures katlos. 50. gados kādā frizētavā iekuram izmantoti apgleznoti kartoni. Taču pilnīgi droši, ka šur tur vēl kaut kas glabājas un varētu atrasties. Otrajā un trešajā paaudzē agrāk nenovērtētus mākslas darbus mēdz nest uz antikvariātiem, piedāvāt izsolēm vai arī tos, dziļāk nobāztus, kāds pamana.

No bērnības atceros mākslas komisijas veikalu Ļeņina, tagad Brīvības ielā. Gleznas bija sakarinātas līdz griestiem, un vienmēr pilns ļaužu.

Tad varat iedomāties, kā komisijas veikali izskatījās 40. gadu beigās. Tajos ņēma pretī visu, kas nebija vajadzīgs jaunajiem Rīgas centra dzīvokļu īpašniekiem.

Un grāmatas?

Par grāmatām ir cits stāsts. Tās no “bezsaimnieka” dzīvokļiem vāca ārā kā “ideoloģiski kaitīgas” un nogādāja Rīgas lielajās bibliotēkās, kur lielu tiesu droši vien iznīcināja. Bet tas būtu vairāk jautājums tā laika bibliotekāriem, ko viņi ar tām darīja. Kāda daļa grāmatu dzīvokļos jau palika un, protams, palika pie tiem, kas paturēja savus dzīvokļus. Vērtīgākās grāmatas krāsnīs tolaik nemaz tā nededzināja. Īpaši, ja tās bija no krītpapīra. Grāmata ir diezgan neracionāls kurināmais – jāplēš pa lapiņai. Reizēm cieņu varēja izraisīt arī iesējumi, “muguriņas”.

Vai iespējams kaut aptuveni pateikt, kāda daļa no 1944. gada rudenī Rīgas dzīvokļos palikušajiem mākslas priekšmetiem ar muzejisku vērtību saglabājās, kāda zuda?

Vienīgais taustāmais materiāls par šo ir divu Kultūras ministrijas Mākslas lietu pārvaldes pilnvaroto Staņislava Ivaņicka un Georga Matvejeva 1946. gada ziņojums. Viņi bija pārbaudījuši zināmās mākslinieku darbnīcas un kolekcionāru dzīvokļus, kuros principā vairs neatrada neko. Lielākās Rīgas kolekcijas tajā laikā jau daļēji bija izvazātas un papostītas. Jebkurā gadījumā var teikt, ka simtiem vērtīgu mākslas priekšmetu, gleznu, akvareļu, zīmējumu pazuda un gāja bojā. Par to nav šaubu. Nosaukt kādu proporciju ir ārkārtīgi grūti tā iemesla dēļ, ka pirmskara kolekcijas nebija apzinātas. Gleznas vienkārši stāvēja pie sienām. Divdesmito gadu vidū Romāns Suta “Ilustrētajā Žurnālā” divos rakstos it kā iesāka privātkolekciju aprakstus, bet… Drusku vairāk ir zināms par LU Medicīnas fakultātes dekāna, profesora Pētera Sniķera mākslas darbu kolekciju. Tā daļēji tika saglabāta, daļēji iztirgota. Jāņem vērā, ka tas, kas šķita vērtīgs uzreiz pēc kara, 40. gados, ne vienmēr ir vērtīgs šodien. Un otrādi. Kārlim Padegam pēc kara muzeju skatījumā nebija nekādas vērtības, bet šobrīd viņš ir viens no “dārgākajiem” latviešu māksliniekiem. Tie, kas 1944. gada rudenī steigā brauca prom bēgļu gaitās, kaut ko jau aizveda, taču gleznas pavisam noteikti nebija pirmais, ko ņēma līdzi. Ņēma dokumentus, vērtslietas, tajā skaitā sudrabu, ņēma pārtiku.

Grāmatā pieminat gadījumus, kad īpašnieki pirms aizbraukšanas centušies daļu vērtību paslēpt.

Droši vien kaut kas tika noslēpts un droši vien, ka pēc tam to biežāk atrada kāds cits. Te būtu jārunā ar sētniekiem, kas arī šo to pamanījās paņemt. Kāds ņēma ziņkārības pēc, kāds, lai netiktu padomju varai, kāds vienkārši tāpēc, ka varēja paņemt un “varbūt noderēs”. Laiku pa laikam jau gadās stāsti par dārzā izraktām sudrablietām vai Kuzņecova traukiem. Bet gleznas zemē neraka. Daudz biežāk dzirdēti stāsti par trimdiniekiem, kuri 70. – 80. gados atbrauca un gribēja apskatīt savas bijušās mājas; satika tajās svešus cilvēkus; gribēja dabūt atpakaļ kaut ko no personiskajām mantām, kuras nereti varēja pa durvju šķirbu ieraudzīt, bet nekādi kontakti ar jaunajiem īpašniekiem neizveidojās. Un, ja arī izveidojās, tad tās gleznas, tie zīmējumi, kas bija bijuši pie sienas, tur vairs neatradās. Ja mēbeles un trauki pēc kara derēja, tad svešām gleznām, svešām fotogrāfijām bija divi varianti – iznīcināt vai mēģināt pārdot.

Mēbeles pēc kara jauno saimnieku acīs bija viena no iekārojamākajām lietām.

Jā. Kara laikā tās neražoja. Tūlīt pēc kara arī minimāli. Jūs jau droši vien atceraties 70. – 80. gadus, kad brīvi nopirkt mēbeles arī bija tikpat kā neiespējami. Bet iebraucēju Rīgā pēc kara bija tūkstošiem. Te viņi nereti nonāca jau mēbelētos dzīvokļos. Protams, viņiem gribējās pagulēt kārtīgā gultā un pasēdēt pie kārtīga galda.

Ir arī dzirdēti stāsti par 90. gadu sākuma denacionalizāciju, kad padomju virsnieku pēcteči, no šiem mēbelētajiem dzīvokļiem aizbraucot, mēģinājuši paņemt līdzi it kā “savu” parketu…

Tā praktiskā puse ir, ka zemes, mājas un dzīvokļa īpašumtiesības pierādīt var, bet tam, kas bijis iekšā, – nav iespējams. Denacionalizācijas stāsti ir ļoti dažādi. Pierakstīti gan tie, cik zināms, nav. Taču jāatceras, ka lielos dzīvokļus pēc kara sadalīja vairākos mazākos, tie kļuva par komunālajiem. Tajos dzīvoja vairākas ģimenes, un kā jau pie kopu mantas lietas gan novazājās ātrāk, gan arī netika taupītas. Zinu, ka vienam otram izdevās dabūt atpakaļ vai atpirkt vismaz daļu mēbeļu, kas reiz atradušās pirmskara dzīvoklī. Rīgā kāds kungs man lepni rādīja atgūtās vecāku mēbeles. Man pat šķiet, ka, iemetot aci manā grāmatā, cilvēki tagad vairāk aizdomājas par tām lietām, kas piederējušas viņu vecākiem un vecvecākiem. Paši jau arī ir daudz izmetuši ārā.

Pievienot komentāru

Komentāri (70)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. Perfekti to visu atceros,un varu pastāstīt par šo laiku.

  3. Ja izlasa Aplbaumas 13gados sarakstīto vēsturisko”Dzelzs priekškaru”,kļūst skaidrs,ka tāpat kā Baltiju ,izlaupīja visu”atbrīvoto”Eiropu.Kara laupījums bija apsolījums par uzvaru.Pie laupījuma piederēja arī visu vecumu sievietes,bet jūs te rakstāt tā, it kā “atbrīvotājiem” būtu bijis jāmeklē pamesto vērtību īpašnieki.

  4. Ja izlasa Aplbaumas 13.gados sarakstīto vēsturisko”Dzelzs priekškaru”,kļūst skaidrs,ka tāpat kā Baltiju ,izlaupīja visu”atbrīvoto”Eiropu.Kara laupījums bija apsolījums par uzvaru.Pie laupījuma piederēja arī visu vecumu sievietes,bet jūs te rakstāt tā, it kā “atbrīvotājiem” būtu bijis jāmeklē pamesto vērtību īpašnieki.

  5. Krievi Latgalē likvidēja vectēva saimniecību, onkuli sapūdēja Magadanā. Pats izbaudīju kolhozu paradīzi un laimīgo padomju bērnību. Pirmo uzvalku nopirku tikai pēc diviem armijas gadiem Vorkutā. Jūrskolu pabeidzu Tallinā, jo latviešu bāleliņiem nepatika biogrāfija kurā bija leģionāru un mežabrāļu ēnas. Strādāju jūrā bez vīzas uz zvejas kuģiem, atgriezos Latvijā te tāpat strādāju uz zvejas kuģiem un nopirku kooperatīvo dzīvokli. Dzīvokļi izpirku par jūrā nopelnīto naudu, tagad maksāju īpašuma nodokli valstij un par zemi maksāju bandīta Goilo atraitnei. Jebkura valsts iekārta plēsa un plēsīs pilsoņiem ādu, dažreiz kopā ar gaļu.

  6. I express a resolute and categorical protest to the moderators of this website for conducting an open political censorship!!! Gentlemen moderators, you cynically violate the constitution of your own country! In accordance with the Constitution, in Latvia – freedom of speech and censorship is prohibited (art. 100)!!!

  7. Edvīns 3. februāris, 2018 23:52
    Atbildēt

    Salīdzinot ar eiropiešiem vai ķīniešiem, krievs ir primitīvs. Viņām nepadodas ražošana vai zemes kultivēšana, viņš tradicionāli ir nodarbojies ar medīšanu, sēņošanu un laupīšanu. Ir tikai jāsalīdzina Krieviju ar Vāciju vai Ķīnu.

    • То есть, вы тоже сторонник теории рассовой чистоты! А чем Гитлер кончил, помните?! Atbildēt

      ?!

  8. >23.49 plūda laupīt un ar kādu baudu slepkavotu un laupītu atkal, bet….NATO. visu tautību pabiras arī mūsu ‘šmakalkas’

  9. Žukovs no Vācijas izveda veselu sastāvu zagtu lietu.

  10. Pēc tam pārdeva pirmskara īpašnieku dzīvokļos “atrastās” klavieres.

  11. Salīdzinot ar eiropiešiem vai ķīniešiem, krievs ir primitīvs. Viņām nepadodas ražošana vai zemes kultivēšana, viņš tradicionāli ir nodarbojies ar medīšanu, sēņošanu un laupīšanu. Ir tikai jāsalīdzina Krieviju ar Vāciju vai Ķīnu.

  12. Shajos dzivoklos ielika politrukus. Parsvara kara izdzivoja viñi. Parastam zaldatam gadus shikus dzivoklus nedeva. Vienreiz pirms 45 gadiem biju tada politruka dzivokli. Viss dzivoklis no ulmañlaika gleznam un skapjiem ar skaistam servizem. Ista muzejs.

  13. Jaa.taa ir taisniiba.Arii muusu 4 istabu dziivoklii iegaaja krievu majora gimene.Mammu uz ielas apcietinaaja,ievietoja stuura maajaa,tad notiesaaja uz 10 gadiem.Muusu apgeerbi,meebeles,trauki,klavieres,gleznas,graamatas un viss sadziivei nepieciesamais nonaaca so jauno ienaaceeju iipasumaa.Arhiivaa atradu,ka es,maate un teevs vissa Ozolinu gimene esam veel pierakstiiti tajaa dziivoklii.

  14. “Likumiga laupisana”.Un vai pec Latvijas Valsts Neatkaribas atgusanas 2018.gada ierosinato zemes, uz kuras atrodas daudzstavu dzivojamas barakas nepilsoniem, konfiskacija nav “likumiga “laupisana” ? Manas dzimtas ipasuma ,kops 1870.gada bija zemes platibas kuras tika izmantotas lauksaimniecibai.Bija auglu darzi un ganibas lopiem.Tagad Latvijas Valsts atjaunotas Neatkaribas laika zemes ipasniekiem tiksot maksati 2% nomas maksa no zemes kadastralas vertibas.Nekustama ipasuma nodoklis ari ir 2% no kadastralas vertibas.Vai “likumigajiem” laupitajiem nav ienacis prata ka sis laupisanas meginajums tiks nodots Starptautiskajas Tiesas ?

    • Tu to zemi neesi pircis, tātad esi blakts uz tautas miesas! Un nākamreiz parakstīdamies neaizmirsti savai pagaņalai beigās piekabināt kirilicas visīsāko burtu …

  15. Ieroču veikals Fuksijas ielā Atbildēt

    Kas zaudē karā, tas zaudē visu!
    1. pasaules karā latvieši uzvarēja un ieguva savu valsti.
    2. pasaules karā zaudēja un tika okupēti PSRS
    Aukstajā karā Latvija zaudēja, jo bija PSRS sastāvā. Joprojām dažādos veidos maksājam nodevas uzvarētājiem arī ļoti mīlētajai anglijas karalienei.
    Morāle – nekad nevajag zaudēt karā!
    Latvieti, nopērc pistoli un azstāvi savu zemi!

  16. Svarīga piebilde ,ka ne padomju, bet krievu ieņemtajā Rīgā , jo tie bija krievi …kas okupēja Latviju.Domajiet ,ko rakstiet.

    • Pagaidām mēs maujam:

      – komunistiskais režīms, kad jāsaka – “okupācijas režīms”;
      – Padomju Savienība, kad jāsaka – Krevija vai Krievijas impērija;
      – “krievvalodīgie”, kad jāsaka krievi;
      – “mūsu reublika” – kad jāsauc valsti kā pienākas, MŪSU VALSTS, Latvijas Republika vai Latvija;
      – jāsauc krieviski Respublika Latvii, nevis Latvijskaja respublika;
      – Ministru Kabinets, nevis Ministri kabinets;
      – vajag rakstīt – Latvijas pilsētas vai Latvijas Republikas pilsētas, nevis “republikas pilsētas” (kā likumā aplami).

      • Lai arī kā negribētos to atdzīt, bet šīs okupācijas režīma dzimšanu ar saviem durkļiem izauklēja mūsu pašu latviešu strēlnieki. Un pieminot bībeli, ka grēki gulstas līdz septītajam augumam. Teikt ka nepelnīti, nevarēsim.

    • Vācieši karu zaudēja, neko slikti gan viņiem neklājas 😀

  17. Statistikas pārskats par civillietām, kas saistītas ar izlikšanām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, pirmās instances tiesās 1995.-2009.gadā (līdz 4.aprīlim ieskaitot)

    Gads Saņemto civillietu skaits Apmierināto prasību skaits
    A i 2
    1995.gads 6557 2742
    1996.gads 8302 4131
    1997.gads 6585 4148
    1998.gads 8388 4856
    1999.gads 7280 4058
    2000.gads 8848 4463
    2001.gads 6262 3866
    2002.gads 3488 2687
    2003.ga.ds
    2937 1916
    2004.gads 2895 1603
    2005.gads 2306 1313
    2006.gads 1652 1018
    2007.gads 1321 754
    2008.gads 1021 596
    2009. gads (līdz 4.aprīlim ieskaitot) 228 165

    Ierosināto lietu skaits par izlikšanu
    no dzīvokļiem kopā – 68 070;
    Izliktas ————————————————————————————————— – 38 316 ģimenes
    Vai, ja ģimenē vidēji 3 cilvēki,
    14 gados kopā izlikti no dzīvokļiem – 38316 x 3 = 114 948 cilvēki

    Sastādīts: 06.04.2009.
    Sastādīja: Tiesu administrācijas Tiesu darba organizācijas departamenta Tiesu statistikas, analīzes un nodrošinājuma nodaļas juriskonsulte I. Degle y£
    Tālr. 67063866

    • Paldies Dievam,ka laikus aizbraucu un nevajadzēja to piedzīvot ,paliekot ar paunu rokā un svaigu āra gaisu apkārt. Manas mātes ģimene tika piedzīvojusi komunistu laiku,kad visu atņēma ,pilnībā atbalstija manu aizbraukšanu arī 90-to gadu juku laikā.Zinu to ,ka dzimtenē neatgriezīšos.

      • Atbilde “Veldzei”:

        Jus sakiet “Paldies Dievam ka 90-to gadu juku laika aizbraucu un ka dzimtene neatgriezishos.”
        Ja tik apmierinat esi ka dzivo arzeme tad kapec sodien lasi Latvieshu Avize?

        90-to gadu laiki bij Latvijas atdzimsanas laiki nevis Jus iedomat “juku laiki”. Cilveki sapnoj par to 50 gadus. Ja esiet laimig kapec jarakst ari skarbus vardus par tavu dzimteni? Daudzi miri un ciet lai Latvija varet eksist. Jums vajadzet but pateiciga un palidzet Latviju. Un ja negribiet dzivot Lavijaa vai palidzet Latviju tad vismaz turiet mutu ciet.

        Jus saprashana no cilveku atbildibu pasaule ir padaudz shaurs. Vajag to paplashinat. Savadak Jus apgrutinajiet ari to vietu kur Jus atrodaties. Nezzin kur Jus esiet bet nav svarig man to zinat. Jo kura katra vieta kur Jus atrodaties un esiet apmierinat ar apstakliem, Jums jasaprot kad cilvek ir ari cienijushies un cietush daudz simtgadus lai Jums apgadet tos labos apstaklus un dzives stil ko Jus pashlaik baudiet.

        Kad Jus noraidiet Latviju, Jus noradiet pat sev, nevis Latviju.

        You must stand for something or you will fall for anything.

    • Lūk, ar ko mums jāsāk simtgades svinības! Vēsturiskais taisnīgums priekš dažiem ir atjaunots! Bet pārējiem – peļu mēsli no čekas maisiem …

    • Tādi mil joni nekad Latvijā nav dzīvojuši.

    • Ja vēl savāc statistiku par visiem nosalušajiem bomzīšiem, tad no abu laiku notikumiem sanāk līdzības palielas.

  18. ” Rīgā “bezsaimnieka mantu” pēc kara aprakstīja apmēram 15 tūkstošos dzīvokļu. Pamatu pamats grāmatai, bez kura tās vienkārši nebūtu, ir Rīgas pilsētas Kirova (Centra) rajona Finanšu nodaļas dokumenti, ko atradu Latvijas Valsts arhīvā” … rakstā teikais, tuvu patiesībai.

    Bet ievērojiet divas sakarības:
    – aprakstīti 15 000 dzīvokļu (te jau varētu būt izvesto, nošauto un aizbēgušo dzīvokļi). Zināms, kas aprakstīja, kas tika uzskaitīts, kur nodeva šīs mantas pašvaldība un ka īpašnieki pēc 1990.gada saņēma arī kaut kādu nieka kompensāciju, varēja zināt, kas bija aprakstīts, kas izlaupīts, kad pieteicās uz kompensāciju.

    Cita statistika, ar ko jau iepriekš saskāros kaut kādos rakstos, izkopēju un saglabāju:
    Tislieti ministrijas statistika –
    1994.-2004.g. – 10 gados tiesās tika iesniegtas prasības par 61 955 ģimeņu, vai par 185 865 cilvēku izlikšanu (ja vidēji ģimenē 3 cilvēki). 1994.-2004.gados spriedumi stājušies spēkā par izlikšanu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, tas ir, deportētas uz nekurieni 34 782 ģimenes vai 104 346 cilvēki. Kā īpašumā nonāca šie izbrīvētie ap 35 000 dzīvokļu? Viennozīmīgi – izlaupīti. Parasti tikušas aprakstītas mantas kā bezvērtīgas, kaut kur samestas un nobāztas, ka no tām diez vai kaut ko atrada vairs. Nekādu grāmatu arhīvos par šo dzīvokļu mantu aprakstu gan jau ka nav.
    Lūk, kad un kas aprakstīs šīs okupācijas sekas – dzīvokļu izlaupīšanas faktus, ko izdarīja jau jaunās valsts, latviešu varas pārstāvj, okupācijas laika nomenklatūra, kura pārņēma varu un valdīja Latvijā? Vai maz dzirdējām, ka latviešu inteliģence, maķslinieki lēja asaras, kur paliek viņu dzīvokļu gleznas, vērtslietas, ģimenes relikvijas?

    Ak, šīs eksekūcijas aprakstīt nedrīkst, nedrīkst “pazemot”, piesmiet savu valsti un varu?

    Kas samaksās kompensāciju par šo 34 vai vairāk tūkstošu dzīvokļu faktiski iznīcināto mantu, vērtībām. Viena sieviete, ir zināms, jau vairāk kā 7 gadi tiesājas par Ventspilī izlaupīto dzīvokli, kurā bija ekskluzīvas ģimenes relikvijas, ļoti vērtīgas mēbeles, par ko pat saraksta nav, kas un kad izlaupīja, kad savu īrēto dzīvokļi atstāja bez pieskatīšanas uz dažām dienām. Atgriežoties atrada metāla durvis priekšā un tajā citas personas. Un cik šādu gadījumu?

  19. Bagramjans bija licis pievākt no kāda dzīvokļa (Nepamesta) baltu kabineta flīģeli. Kaut īpašnieki vērsās tiesā lai atgūtu īpašumu, tomēr tiesa atteicās izskatīt lietu.

    • Briinums. ko tad Bagramjans buutu ar to fliigjeli dariijis. Uzlicis matraci un spilvenu un atduseejies, vai?. Shaubos, ka vinjsh klavieres speeleet prata vai muziku klausiities gribeeja. Cik padomiski – apmeeram taa kaa ar tiem naktskrekliem un operu…..

  20. vecais nīgrais onkulis Atbildēt

    Es gan nedomāju, ka arī toreiz lumpeņi daudz bēdāja par to, ka “buržuju” dzīvokļus parevidē. Palasiet mūsdienu lumpeņu komentārus par jebkuru gadījumu, kad kādam ir nedaudz lielāka alga kā vidējam lumpenim. Cik bieži var izlasīt aicinājumus ķerties pie dakšām vai kalašnikoviem. Ja tagad būtu iespēja kaut ko “nacionalizēt”, kā domajat, vai trūktu gribētāju?

    • tev ir tikpat smadzeņu cik vecam daiktam,tāpēc neapskaud burkānu!!!

    • Ja tā nolamāt savu tautu, tad tu pats, latviski sakot, esi sūds un pabira, atradies īpašnieks. Kas tev deva tiesība pazemot cilvēkus, pat tad, ja tie būtu krievi. Tauta paliek tauta, runājiet par varu un okupantiem. Tauta plūda, kur saprat, kur atrada labāku dzīvi, kur okupācijas vara piešķīra dzīvokli. Latviešu centrā bija ne mazāk, savā vairākumā, kuri īrēja dzīvokļus.

      • Vai tad tā ir tauta, – kam nav nekādu ētikas un morāles principu? – Salašņu bars jeb proletariāta un tā sauktās “zemniecības” diktatūra, – īkšķis uz augšu , īkšķis uz leju izšķir mūsu likteņus, tik elementāri…

      • Piedzimu Rīgā, dzīvoju vecā pašvaldības (es domāju Ulmaņa laiku) īres namā, kurā dzīvokli īrēja mana vecmāmiņa. Pēc viņas vārdiem, abos korpusos 20 dzīvokļos (5 istabas+meitas istaba) dzīvoja tikai latvieši vai žīdi; tad, kad pats sāku kaut ko sajēgt, tad sapratu, ka latvieši palikuši tikai trijos dzīvokļos, un tad arī tie tika pārtaisīti par komunālajiem. Mums veicās: kaimiņos bija latviete un Abrenes krievu ģimene (vēl kopš pirmskara laikiem vecmamma izīrēja vienu istabu VEF inženierim, invalīdam). Toties pēc neatkarības atgūšanas uzreiz pieteicās kāds ebrejs, kuram it kā esot tiesības uz šo namu (žīdi Latvijā dzīvoja līdz karam, kura laikā tos iznīdēja gan vāci, gan krievi – nelaižot kara sākumā pāri robežai, tāpēc tagad te dzīvo no PSRS emigrējušie ebreji).

  21. tad latviešiem visu atņēma, atņēma tāpēc ka nebija vēlmes šaut pretī, bija naiva paļaušanās kā būs tā būs ir jādomā ne tikai kā aizstāvēties bet arī kā atņemt arī atgūt,iekarot teritorijas jebkuriem līdzekļiem.

    • Pareiza doma. Tad šāda latviešu nācija nepastāvētu. Nebūtu ko apspriest ne dalīt. Mēs būtu nodzēsti no pasaules kartes tieši tāpat kā Kēninsberga, Tilzītē. Tur vienas nakts laikā pazuda visi vietējie iedzīvotāji, to man stāstīja kara veterāns pirms gadiem 35, kurš pats bija piedalījies minētajos notikumos. Nevajag iedomāties, ka K. Ulmanis bija dumjš. Staļins labi zināja formulu nav cilvēku, nav problēmu.

  22. tad visu iedzīvi Rigas latviešiem bija jāpamet un jāzaudē, jāzaudē gan mantu gan dzīvību bija tāpēc ka nebija vēlēšanās attīstīt viltību , karošanas tehnoloģijas, līdzekļus ar ko karot kā karot ne tikai aizstāvēties bet arī atņemt teritorijas lūk kur ir civilizāciju attīstības pamats un īsta māksla un ne jau skapji izbalējušas gleznas un bildes pie sienām,skapjus un mākslas darbus arī pašus paņem tie kuri grib un prot karot, tā lūk.

    • Kā var tik primitīvi domāt? Kur tādi rodas?

      • noliec uz galda eirāzijas karti kur attēlotas valstu robežas tad vēl mēģini palasīt un kautcik izprast pēdējo 300 gadu vēsturi un paskaties no latvijas austrumu virzienā un varbūt sapratīsi kā tādi idioti rodas.

  23. Viņi turpina mūs pazemot un neko mēs nevaram darīt! Šodien pilnā trolejbusā bija jānoklausās divu jaunu vīriešu ļoti rupju un necenzētu lamāšanos par latviešiem (ne valdību). Necenzētos vārdus nevaru šeit rakstīt… Visi esot jānoš auj! Visi klusēja, vai piekrita?

  24. Sovyeturodi

  25. tagad jau nav labak! cilveki ir nokrameti ar nodokliem un kas nav spejigi kautko nomaksat tiem maja vai dzivoklis ir nost un ej kaut meza dzivo.

  26. Tagad jau nav labak! Ja cilveks nokrauts ar nodokliem nav spejigs kautko nomaksat tad maja vai dzivoklis ir nost un ej dzivo meza.

  27. LA,tu negribi parunāt par šogad uzlikto NĪN,kurš ir 5 x lielāks nekā pagājušajā gadā? Vai nebūs tā,ka nākamgad tas būs 10 x lielāks? Vrb,ka beidz kā tāds zvirbulis kašāties pa zirga s*diem un šķelt tautu ?

  28. Ar padomju likumiem jau “Grūtupa likumu” ietvaros veikto “likumību” nepiesegt: ” Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī, pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās Neapšaubāmi tas bija politisks lēmums, jo tiesiski restaurēt stāvokli, kāds pastāvēja 1940. gada 21. jūlijā, nebija iespējams vairāku iemeslu dēļ:…” Jānis Kučinskis: Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija (PIETIEK)

  29. Nevaru spriest, kāda ir izdotā grāmata, taču intervija ir primitīva. Kā varēja neuzdot NEVIENU jautājumu par tām mākslas vērtībām, pat šedevriem, kuras atradās bojāgājušo ebreju mājās un dzīvokļos?

    • … par Kirova rajonu ir milzīgs apjoms. Saglabājušās ap 3700 dzīvokļu lietu.
      ———————
      A kā tu zini, ka šai dzīvokļu skaitā nebija neviena žīdiņa dzīvokļa?

  30. Tas ka ruski zaraza 9.maijaa svin savas pastraadaataas zveeribas ir naida noziegums

  31. Lasīju šo grāmatu Atbildēt

    Tiešām vērtīga grāmata, kuru vērts izlasīt. Tāda mazāk zināma vēstures lappuse.

  32. atnesa kultūru…

Draugiem Facebook Twitter Google+