Reklāmfoto

Gliemeži, vīns un siers Preiļos
 0

Preiļi ir neliela pilsētiņa (~ 5 km²) Latgales centrālajā daļā, kurai cauri ik gadu augusta vidū dodas tūkstošiem svētceļnieku uz Aglonu. Taču ir vērts te piestāt un pakavēties ilgāk, lai apskatītu muižas parku – otru lielāko Latvijā, pamielotos ar sieru un gliemežiem – delikatesi, ko gatavo Ošu mājās. 


Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns
Lasīt citas ziņas

“Pirmo reizi rakstos Preiļi pieminēti 1348. gadā, kad šī vieta ietilpa Jersikas karaļvalstī. 500 gadus tā piederēja poļu aristokrātiem grāfiem Borhiem, no kuriem mantojumā palicis muižas parks. Iesaku to apskatīt gida pavadībā, jo tad ekskursijas laikā uzzināsiet daudzas leģendas, teikas, nostāstus.

Pašā Preiļu pievārtē, aptuveni 500 metrus aiz pilsētas robežas uz Daugavpils pusi, atrodas Ošu mājas, kuru saimnieki nodarbojas ar Latgalei neraksturīgu lauksaimniecisko ražošanu. Šī ir vienīgā vīngliemežu audzētava Latvijā, kas darbojas arī kā tūrisma objekts. Atraktīvais Ainis Noviks, izrādot savu saimniecību, stāsta, kā gliemeži tiek audzēti un gatavoti celšanai galdā, bet viņa dzīvesbiedre Valentīna piedāvā uzkodas ar vīngliemežiem,” iepazīstina Preiļu TIC vadītāja Irēna Kjarkuža.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Doma par gliemežu audzēšanu radās jau krietni sen, atgūstot īpašumā krūmiem aizaugušu zemes gabalu, kur šie zālēdāji bija savairojušies. Vienīgais veids, kā tikt ar tiem galā – salasīt un aizvest prom vai iznīcināt. Tad arī radās interese par gliemju praktisku pielietojumu, taču tikai pirms pieciem gadiem ar to sākām nopietni nodarboties. Nu mūsu saimniecībā dzīvo aptuveni piecas tonnas vīngliemežu (Helix pomatia),” atklāj A. Noviks. “Cik daudz tas ir, sarēķiniet paši, jo vienā kilogramā parasti ietilpst 40 – 45 gliemeži. Lai visiem pietiktu ko ēst un dzīves telpā neradītu stresu, ieteicamais gliemežu blīvums aplokos apmēram 1,5 kg/m². Īpaša barība tiem nav vajadzīga, taču vislabāk viņiem garšo nātres, kāposti, saldās usnes, samtenes, arbūzi. Piebarojam gliemežus arī ar kukurūzas putraimiem. Divu trīs gadu laikā viņu čaula pieaug līdz 2 – 3 cm diametrā, un šādu izmēru gliemežiem gaļa ir visgaršīgākā.”

 

Lai tiktu pie kilograma tīras delikateses, jāapstrādā apmēram pusotrs spainis gliemežu, jo ēšanai der tikai gliemju pēdiņas (~ 7 g) – sestā daļa no kopējā svara. Darbs ir piņķerīgs, netīrs un prasa daudz laika. Vispirms ēšanai domātie gliemeži nepilnu nedēļu jātur badā, lai iztīrītos zarnu trakts, tad jāliek verdošā ūdenī un jāvāra, uz spaini pieberot sauju sāls. Izvārītos gliemjus no čaulas izvelk ar asu irbuli un nogriež muskuļotās pēdas.

 

Tās var sagriezt sīkos gabaliņos un pievienot puravu, kabaču vai paprikas salātiem, samalt pastētē, bet lielākos gabalus – izcept šašlikā. “Lai gliemežu gaļa būtu mīkstāka, to uz pāris stundām liek olīveļļas un vīna etiķa marinādē, pēc tam cep uz grila, pievienojot garšvielas, piemēram, vegetu,” pieredzē dalās Ošu mājas saimniece Valentīna. Gliemežu gaļu var arī sasaldēt vēlākai lietošanai.

“Cilvēkiem patīk mūsu neparastie ēdieni. Ļoti reti gadās, ka kāds atsakās gliemežus pagaršot, jo Latvijā tā joprojām ir eksotika. No vairāk nekā 180 pie mums reģistrētām gliemežu audzētavām reāli darbojas vien kādas desmit,” noskaidrojis Ainis. “Pareizi sagatavots vīngliemezis pēc konsistences atgādina vārītu liellopa sirdi, mēli vai plaušas un garšo pēc sēnēm. Daži feinšmekeri esot sagaršojuši arī riekstus. Turklāt gliemežu gaļai ir liela uzturvērtība – sešās pēdiņās ir tikpat daudz kaloriju, cik 100 gramos cūkgaļas.”

Franču virtuvē gliemežus ierasts baudīt kopā ar vīnu, tādēļ, braucot uz Ošu mājām Ainis Noviks iesaka līdzi paņemt savu iemīļotāko baltvīnu. Iepriekš gan jāpiesakās pa tālruni 29443577, jo vīngliemežu audzētavu ik gadu apmeklējot vairāki tūkstoši interesentu un pēdējā laikā īpaši pieaudzis individuālo ceļotāju skaits.

Vīnu degustēt jādodas uz zemnieku saimniecību “Kalni”, kur saimnieko Irēna Koleda. No Preiļiem jābrauc Aglonas virzienā līdz Aglonas stacijai, tālāk uz Ārdavu (mājas atrodas šosejas malā – tālr. 29472718). Irēna vīnu dara no pašas audzētām upenēm un avenēm, turklāt viņa iekopusi daiļdārzu ar ziedu piramīdām, šūpolēm, savdabīgiem dekoratīvajiem elementiem, un konkursā tas atzīts par vienu no skaistākajiem Preiļu novadā.

Reklāma
Reklāma

Preiļi ir arī siera galvaspilsēta, kur siers iemūžināts vairākos pieminekļos. SIA “Zolva” (Rēzeknes 15; tālr. 65307145) iespējams nogaršot dažādas siera šķirnes, ko ražo a/s “Preiļu siers” – viens no lielākajiem siera ražotājiem un eksportētājiem, vienīgais uzņēmums Latvijā, kas gatavo Čederas sieru.

 

VĒRTS REDZĒT

Preiļu parks un muižas komplekss – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Romantiskais ainavu parks (41,2 ha) ir viens no ievērojamākajiem Latvijas lauku parkiem. Pašreizējo veidolu ieguvis 19. gs. vidū, 13 ha aizņem dīķi un kanāli. Muižas apbūvē ietilpst pils, kapela, stallis, vārti ar smailkoka arkām un vārtsarga namiņš. Tjūdoru neogotiskā stilā celtā Preiļu pils (1860 – 1865) ir izcils Latgales 19. gs. historisma laika muižu arhitektūras paraugs. Viduslaikos te atradusies Livonijas ordeņa pils, kas nopostīta Ivana Bargā iebrukuma laikā (1558 – 1582) un netika atjaunota. Baroni Borhi tās vietā uzcēla jaunu pili (nodega 18. gs. sāk.) – tātad šī ir jau trešā pils Preiļos.

Miniatūrā leļļu karaļvalsts galerija (Preiļi, Daugavpils 21; tālr. 26423837).
 Jeļenas Mihailovas unikālā autortehnikā veidotā leļļu kolekcija regulāri mainās, jo māksliniece aktīvi piedalās izstādēs. Te var ieraudzīt gan slavenu cilvēku atveidus (B. Obama, V. Putins, R. Pauls, A. Pugačova u. c.), gan autores pašas izdomātas komiskas situācijas un noskaņu lelles (pavasaris, vasara, rudens, ziema). Mājas pagalmā uzcelta miniatūrpils ar grezniem tornīšiem, tiltiņiem un ūdensdzirnavām, daudz senlaicīgu dizaina elementu – grezni dīvāni, šūpoles, karietes, stilizēti balkoniņi, pie kā pieaugušie un bērni var nofotografēties senlaicīgos tērpos.

 

KAS JĀREDZ

1. Ceļmalas kapela – vismazākais Latvijas dievnams (pie viesu nama “Pie Pliča”) un katoļu baznīca (1886) – augstākā celtne Preiļos (Tirgus lauk. 11).

2. Piemineklis sieram “Siera dimants” (Preiļi, Raiņa bulv. 19).

3. Polikarpa Čerņavska keramikas muzejmāja (Talsu 21).

 

KUR NAKŠŅOT

1. Viesu nams “Pie Pliča” (Preiļi, Raiņa bulv. 9; tālr. 29121689).

2. Viesu nams “Magones” (Ventspils 1; tālr. 29116431).

3. Lauku māja “Valērija” (Preiļu nov., Moskvina; tālr. 28375959).

 

KUR PAĒST

1. Restorāns bārs “Levaž” (Preiļi, Kooperatīva 1c).

2. Restorāns “Vilku krogs” (Liepājas 46).

3. Bistro “Preilene” (Rēzeknes 15).

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.