Globālās sasilšanas dēļ veģetācijas periods Latvijā varētu kļūt par diviem mēnešiem garāks 2
Vidējai gaisa temperatūrai līdz šā gadsimta beigām paaugstinoties par trim grādiem, veģetācijas periods Latvijā varētu kļūt par diviem mēnešiem garāks, liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta publicētās prognozes par gaidāmajām klimata pārmaiņām.
Izstrādāti vairāki klimata pārmaiņu scenāriji, un visi no tiem paredz, ka gaisa temperatūra šajā gadsimtā paaugstināsies. Ja īstenosies pieticīgākais sasilšanas scenārijs, gada vidējā gaisa temperatūra šā gadsimta beigās Latvijā būs nepilnus divus grādus augstāka nekā pagājušā gadsimta nogalē, savukārt, īstenojoties prognozēm par ļoti strauju sasilšanu, vidējā gaisa temperatūra pieaugs par pieciem grādiem.
Veģetācijas periods – gada daļa, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra pārsniedz +5 grādus, – pieaugs attiecīgi par 40 vai 90 dienām. Vidējā prognoze paredz, ka gaisa temperatūra kļūs par trim grādiem augstāka un veģetācijas periods pagarināsies par diviem mēnešiem.
Straujāk veģetācijas periods pieaugs Kurzemē, lēnāk – valsts austrumos. Samazināsies pavasara un rudens salnu risks, un kopumā gaidāmi labvēlīgāki lauksaimniecības apstākļi, kas pavērs iespējas iegūt lielākas ražas un audzēt jaunas kultūras.
Gaidāms arī nokrišņu daudzuma pieaugums, jo sevišķi Kurzemē un Vidzemes piekrastē. Pieaugs lietusgāžu izraisītu plūdu risks. Baltijas jūras reģionā tiek prognozēts straujākais nokrišņu daudzuma pieaugums Eiropā.
Gaisa temperatūra vairāk kāps ziemas mēnešos, lēnāk – pavasarī un rudenī. Diennakts maksimālā gaisa temperatūra straujas sasilšanas gadījumā ziemā paaugstināsies par pieciem grādiem, bet minimālā temperatūra – pat par desmit grādiem, salīdzinot ar 1971.-2000.gada vidējo rādītāju.
Paredzams, ka vēja ātrums brāzmās un sausuma periodu garums Latvijā būtiski nemainīsies.
Straujāko sasilšanu Eiropā prognozē Skandināvijas un Krievijas ziemeļos, kā arī Alpos, savukārt mazākās gaisa temperatūras izmaiņas gaidāmas Īrijā un Skotijā. Eiropas dienvidos iespējami arvien postošāka sausuma periodi.
Visstraujākās klimata izmaiņas pasaulē gaidāmas Arktikā, kur vidējā gaisa temperatūra var pakāpties par 12 grādiem un nokrišņu daudzums pieaugt par 60 procentiem.
