×
Mobilā versija
Brīdinājums +15.9°C
Emīls, Egita, Monvīds
Ceturtdiena, 21. jūnijs, 2018
1. decembris, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Globalizācijas tikumiskās robežas (2)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Šīs publikācijas mērķis nav kaut ko vērtēt, komentēt vai nosodīt. Tēma pārāk “brizanta” – nesenie atklājumi par iespējamu seksuālo uzmākšanos tuvākā un tālākā pagātnē. Sākušies ar kino producenta Hārvija Veinsteina lietu Holivudā, tie aptvēruši Ameriku un nu pārsviedušies pāri okeānam uz Eiropu. Vispirms par tēmu “viņš – viņai”, kam sekoja “viņš – viņam” un “viņa – viņam”. Acīmredzot tas ir tikai laika jautājums, kad būs arī skandāls “viņa – viņai”.

Tomēr notiekošais ļauj izdarīt dažus secinājumus par modernās pasaules tikumiem. Vispirms pārsteidz tas, cik ātri izplatījās apsūdzības, atmaskojumi, nereti vienkārši izteikumi (par stingriem juridiskiem pierādījumiem var runāt vien retos gadījumos). Tāpat labi redzams, ka vismaz dažos gadījumos ir aizdomas par vienkāršu, bet labi organizētu naudas izspiešanu. Pēdējais piemērs – Amerikā 180 sievietes nupat vienlaikus apsūdzējušas masāžas salonu ķēdi “Massage Envy”. Procedūras laikā viņām licies, ka tā bijusi “pārāk intīma”.

Vienlaikus šie atmaskojumi, kas gandrīz vienā laikā notiek daudzās pasaules malās, ir vēl viens apliecinājums tam, cik globalizēta kļuvusi vismaz daļa no mūsdienu cilvēces. Ka globalizēta kļuvusi ne vien informācijas tehniskā aprite, bet arī ideju izplatīšanās, to iespiešanās cilvēka apziņā. Daudzas no cietušajām sievietēm atzinušas, ka viņas iedrošinājis runāt “Veinsteina skandāls”.

Un tomēr šai globalizācijai ir robežas telpā un laikā. Vispirms par telpiskajām. Pat tā dēvētajos Rietumos (ar to saprotot kristīgo civilizāciju) vērojamas milzīgas atšķirības. Apsūdzības par uzmākšanos masveidā parādījušās vien anglosakšu pasaulē, jau mazāk – Eiropas ziemeļos. Un nekas vēl nav dzirdēts no Eiropas dienvidiem, no romāņu valodās runājošajām zemēm. Pavisam savdabīgi uz šo procesu raugās Krievijā, kur tajā saskata “Rietumu civilizācijas pagrimumu”, kas “nomācot cilvēka veselīgos dabiskos instinktus”. Krievu pareizticīgā baznīca pat paziņojusi, ka sieviešu publiskie atklājumi par uzmākšanos esot “grēka propaganda”, ka par “tādām lietām jārunā klusi”. Nu bet kur tad Latvija, zeme starp Rietumiem un Krieviju? Mēs vēl neesam piedzīvojuši nevienu skandalozu atklājumu ar tai sekojošu apsūdzību, iespējamā vaininieka atzīšanos un sodīšanu. Nu kaut vai sabiedrisku, ar kaunpilnu atkāpšanos no svarīgiem amatiem. Toties nupat pamanīti kāda optikas salona reklāmas plakāti uz “Rīgas satiksmes” autobusiem, kas esot “seksiski” un sievietes cieņu aizskaroši. Diezin vai pirms gadiem desmit kaut kas tāds tiktu ievērots.

Vēl interesantāka ir “uzmākšanās idejas” nosodījuma laika robeža. Šodien tā skar divas vienu otrai blakus dzīvojošas paaudzes. Tikumu vēsturē parasti ir tā, ka vecākās paaudzes šausminās par jauniešu “izlaidību” un “samaitātību”. Tomēr šodien dzīvojam laikā, kad daudz kas apgriezies “kājām gaisā”. Paaudzei, kas 60. gados ASV un Rietumeiropā realizēja tā saucamo seksuālo revolūciju, šodien jau ir pie septiņdesmit. Kā liecina pētījumi, salīdzinot ar viņiem, tā saucamie mileniāļi (90. gados dzimušie) daudzos uzskatos ir īsti puritāņi, konservatīvisma bastions. Tieši “mileniāļi” ir tie, kuri visvairāk apsveic atmaskojumus par seksuālo uzmākšanos.

Tagad paraudzīsimies vēl mazliet plašāk. “Kamasutra”, kas sacerēta aptuveni pirms 2000 gadiem, nevarētu rasties mūsdienu Indijā. Tās sabiedrība ir tik konservatīva un liekulīga, ka televīzijā un kinofilmās aizliegts attēlot pat skūpstu – mīlētāju lūpas “apstājas” dažus milimetrus viena no otras. “1001 nakts pasakās” attēlotie notikumi varētu risināties modernajā arābu pasaulē, bet par tiem skaļi nerunātu un nerakstītu. “Dekamerons”, kas raksturo 14. gadsimta Itālijas tikumus, nekad nevarētu tikt sacerēts dažus gadsimtus vēlāk protestantisma pārņemtajā Ziemeļeiropā. Labi gribot, arī Blaumaņa daiļradē taču var saskatīt vienu nepārtrauktu “uzmākšanos”.

Šie piemēri tikai vēlreiz apliecina, ka “viss plūst, viss mainās”, tikumus un netikumus ieskaitot. Pareizāk sakot – tas, kā mēs uz tiem raugāmies. Nu bet tie, kuri sapņo par ideālu pasauli, kurā “nekas tāds” nu nekad un nekādos apstākļos nevar notikt, lai paraugās uz Austrumiem, uz islāma pasauli un Indiju. Tās ir sabiedrības, kur vīriešu un sieviešu attiecībās viss tiek rūpīgi izplānots, sarunāts, izkalkulēts un, pats par sevi saprotams, vismaz ārēji ir “tikumiski sterils”. Zemes, kur līgava un līgavainis vēl šodien nereti pirmo reizi viens otru ierauga kāzu dienā, jo bez jauniešu ziņas visu jau “nokārtojuši” vecāki.

Vienīgi pārāk idealizēt šo sabiedrību arī nevajadzētu. Kaut vai tāpēc, ka šajā pasaulē sievietes apsūdzības par vīrieša seksuālu uzmākšanos netiktu ņemtas vērā principā, jau pēc būtības. Kāpēc? Pavisam vienkārši – saskaņā ar šariata likumiem sievietes liecība ir divas reizes mazvērtīgāka nekā vīrieša. Tad kur lai paliek? Varbūt tomēr turēties pie vecā labā Blaumaņa un viņa “Skroderdienām”?

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  2. Drīz varam sagaidīt nāburgu(s), kurš arī Blaumani noliks pie vietas :))

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Priekšvēlēšanu cīņu kompromatu uzlidojums

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, kas notiks 6. oktobrī, arvien asākas kļūst partiju priekšvēlēšanu cīņas. Vieni politiķi videoklipos un sociālajos tīklos rāda dažādus “kompromatus” par citiem politiķiem un sola tos nest pārbaudei uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, otri atbild ar to pašu vai sola vērsties policijā par goda un cieņas aizskaršanu, vai aicina Drošības policiju pārbaudīt konkurentu iespējamu saistību ar kaimiņvalsts specdienestiem.

Kā vērtējat Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa aizturēšanu?
Draugiem Facebook Twitter Google+