Mobilā versija
Brīdinājums +1.1°C
Zeltīte, Andis
Otrdiena, 21. novembris, 2017
20. jūnijs, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (8)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Divas lietas, kas paliks atmiņā no šīs vasaras sākuma, – aukstuma rekordi un zeltainie rapšu lauki. Rapši, saražotā biodegviela un tās obligātais piejaukums fosilajai degvielai ir mūsu pienesums cīņai ar klimata izmaiņām. Drīz būs Jāņi, dienas atkal kļūs īsākas, bet globālā sasilšana vismaz līdz Latvijai, šķiet, tā arī nebūs atnākusi. Varbūt tiešām taisnība tiem, kuri apgalvo – runas par draudošo klimatisko katastrofu ir krietni pārspīlētas, tas ir vien zinātnieku un dažu industriju lobijs. Pie šādiem uzskatiem pieturas Donalds Tramps, kurš jūnija sākumā paziņoja par ASV izstāšanos no ANO Parīzes klimata līguma. ASV gan esot gatavas mazliet piekāpties, bet nu jau ar tām izdevīgākiem noteikumiem.

Ap šo dokumentu, kam jāstājas spēkā vien 2020. gadā, joprojām ir daudz neskaidrību. Grūti iedomāties, kā Ķīnas un Indijas varas iestādes spēs apturēt šo valstu iedzīvotāju, īpaši strauji augošās vidusšķiras, kāri pēc automašīnām, motocikliem un gaisa kondicionētājiem. Bet kopā tie ir 2,8 miljardi cilvēku! Un ko nozīmē apņēmība attīstīt videi draudzīgus energoresursus? Tās saucamās draudzīgās tehnoloģijas dabai un cilvēkam atnesušas arī lielu postu. Spilgts piemērs ir tehniskās kultūras, biodīzeļa izejvielas, kas patlaban pārņem pasauli, – rapsis Eiropā, cukurniedres Āfrikā un Dienvid-
amerikā, eļļas palmas Indonēzijā un Malaizijā. Viss ir sasaistīts šajā biznesa ķēdē – 
milzīgas zemes platības “trešajā pasaulē” pieder attīstīto valstu (kurām vārdos tik ļoti rūp vide un ekoloģija!) pensiju un ieguldījumu fondiem. Bet tropisko mežu izciršana un augsnes erozija ir tikai viena bēda. Tehniskās kultūras aizņem vietu, kur kādreiz tika audzēta labība un ganīti lopi. Sekas – tā saucamā pārtikas inflācija, produktu cenu kāpums, kas krietni apsteidz ne tikai ienākumu pieaugumu, bet arī citu preču un pakalpojumu cenu kāpumu. Process, kas sit pa kabatu pirmām kārtām jau visnabadzīgākajiem slāņiem.

Kur ņemt tīru, videi draudzīgu enerģiju? Fantāzijas par ūdeņraža dzinējiem ir jauka lieta, vienīgi jūsmotāji aizmirst, ka, lai iegūtu šo dabā tik izplatīto elementu, ir jāpatērē elektroenerģija. Ūdens spēkstacijas, vēja turbīnas un saules baterijas spēj ģenerēt vien nelielu daļu vajadzīgo jaudu, pārējo iegūst, sadedzinot fosilo kurināmo vai kodolspēkstacijās. Rekordiste te ir Francija, kur 73% no saražotās elektrības ģenerē kodolspēkstacijas, daudz neatpaliek Slovākija (54%), Ukraina (53%) un Ungārija (51%).

Patiesībā, lai cik tas liktos dīvaini, pati zaļākā un dabai draudzīgākā šobrīd ir kodolenerģija. Tomēr, paklausot zaļo spiedienam un dažu industriju (piemēram, gāzes) lobijam, nākotnē no kodolenerģijas pilnībā plāno atteikties Beļģija, Šveice un Vācija, kuras pēdējais kodolreaktors tiks izslēgts 2022. gadā. Saprotams, ASV, Krievija, Ķīna, Indija, Francija un Lielbritānija neko tādu nedarīs, jo kodolreaktori tām vajadzīgi atombumbu izgatavošanai. Tajā pašā laikā Vācijas lēmums atteikties no kodolenerģijas padarījis to atkarīgu no fosilajiem kurināmajiem, pirmām kārtām Krievijas gāzes. Nav brīnums, ka tieši Vācija lobē gāzesvadu celtniecību Baltijas jūrā, projektu “Nord Stream”, tā izsaucot līdzšinējo Krievijas gāzes tranzītvalstu – Ukrainas un Polijas – dusmas.

Patiesībā cīņa ar klimata pārmaiņām sākās mūsu galvā, vienkāršo cilvēku ikdienas paradumos. Mazāk pirkt nevajadzīgas lietas, izslēgt aiz sevis gaismu, nosiltināt mājokli, biežāk lietot sabiedrisko transportu vai izmantot līdzbraukšanas pakalpojumus. Turklāt digitālais laikmets piedāvā jaunus un inovatīvus enerģijas taupīšanas avotus. Paredzams, ka Berlīnē sāks darboties transporta sistēma “door2door”, tātad “no durvīm līdz durvīm” – busiņi, kas brauc nevis pa noteiktu, bet gan elastīgu, pašu pasažieru izvēlētu maršrutu. Darbības princips ir šāds – klients ar viedtālruni paziņo vēlamo maršrutu, un īpaša programma piegādā busiņu tieši pie durvīm, vienlaikus saskaņojot procesu ar citiem braukt gribētājiem. Biļetes cena par šādu pakalpojumu varētu būt viens eiro. Aprēķini rāda, ka 3000 šādu busiņu varētu aizstāt ap 100 000 automašīnu, kuru vienīgais uzdevums ir nogādāt to īpašniekus uz darbu un mājām. Un tas gan jau ir pavisam nopietni.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Kad radās “globālā sasilšana”?
    Dažiem žīdiņiem gadijās ideja kā nopelnīt miljonus uz mulķu rēkina.

  2. Tā ir melošana par it kā darbošanos globālās sasilšanas mazināšanai. Kaut vai 5% rapša eļļa pie fosīlās degvielas. Cik degvielas, elektroenerģijas un ķīmisko vielu, to ieguve, tiek patērēts. Rezultāts no 5% faktiskais ieguvums ir ap 1% un ne grama vairāk. Traktorists lejot degvielu bākā, mazgājot netīros filtrus un detaļas, izlej zemē vairāk , kā to vienu procentu. Tālāk ņemsim vecās baterijas – katrā ziņā bīstamie atkritumi. Gan tālvadības pultīs, gan dažādos bateriju lukturīšos lietotas pēc iespējas mazākas baterijas. Un kāpēc? Tikai tādēļ, lai tām resurs ātrāk beigtos un tu būtu spiests ātrāk iegādāties jaunas. Kvalitatīvākas lietas ražo tikai kur ir sīva konkurence. Bet parasta lieta – uznēmumi pērk viens otru un konkurence izkūp. Ražojam iekšdedzes dzinējus, kur no degvielas siltumspējas tiek izmantota tikai trešā daļa mehaniskās enerģijas iegūšanai, bet divas trešās daļas ar dzesēšanas sistēmas palīdzību un izplūdes gāzēm silda apkārtējo vidi. Bet ir tik daudz dažādu tehnoloģiju motora liekā izdalītā siltuma pārvēršanai mehaniskā enerģijā. Šai virzienā netiek darīts ne melns aiz naga, ja nu izmešu falsifikācija.

  3. Kā tad, vaino govis par ozona slāņa sairšanu un palaiž gaisā vairāk lidmašīnu reisu. Nekā personīga tikai bizness kad lielā haizivs norij mazāko ..

  4. Mazi meli, lieli meli un meli par klimata atkarību no cilvēku darbošanās.

    • kādreiz tā cilvēku(?) darbošanās bijusi pulka iespaidīgāka – skaiti visi t. s. ezeri , kanjoni un “krāteri”

  5. Globālā sasilšana ir avantūra, kura izmanto cilvēku bailes no nezināmā. Tai tiek pierakstītas visādas fantāzijas. Tas ir pseidozinātnieku lauciņš, kuri taisa biznesu ar cilvēku baidīšanu.

  6. KAD TĀ GLOBĀLĀ SASILŠANA IESĀKĀS ?

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ko vēl varētu ieķīlāt?

AS “Latvijas neatkarīgā televīzija” (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija “Firmas.lv”. Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes – “5”, “TV5”, “Kriminal+”, “Večer@22′, “Večer Novostjei”, “Večer Novostjei. Novostj”, “Patriotu nedēļa”, “Bez Cenzuri”, “Labvakar, Latvija!”, “2 Izklaides kanāls”, “Mājokļa jautājums”, “Dziedošās ģimenes”, “Latvijas Princese”, “Latvijas Zelta talanti”, “Eņģeļi pār Latviju”, “Labestības diena”, “Zvaigžņu lietus”, “LNT Ziņas” un “LNT Telekompānija”. Ķīlas ņēmējs ir Londonā reģistrēta banka “ING BANK N.V., London Branch”. “All Media Baltics” valdes priekšsēdētājs Pjērs Danons aģentūrai LETA sacīja, ka preču zīmju ieķīlāšana bija saistīta ar nesen veikto investīciju kompānijas “Providence Equity Partners” darījumu.

Vai 10 gadu cietumsods par karošanu Islāma valsts pusē ir adekvāts?
Draugiem Facebook Twitter Google+