Pasaulē
Eiropa

Ārzemnieku leiputrija Vācijā beidzas. Pabalstu tūristiem būs jāstrādā! 16

Foto – EPA/LETA

Vācijas valdība nolēmusi likumā skaidri noteikt, ka tiem citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, kuri Vācijā nestrādā un nav strādājuši, nav arī tiesību uz sociālajiem pabalstiem. Tā politiķi cer likt šķēršļus tā dēvētajam sociālajam tūrismam jeb sistemātiskai ļaunprātīgai sociālās sistēmas izmantošanai. Darba tirgus pētnieki gan, pretēji politiķiem, šādu tendenci nav novērojuši. Pārsvarā ārzemnieki, kuri ierodas Vācijā, turp dodoties strādāt, nevis saņemt pabalstus, un likuma izmaiņām drīzāk ir vien simboliska jēga.

Izbīstas no tiesas lēmuma

Tiem ES valstu pilsoņiem, kuri ieradīsies Vācijā un nestrādās, turpmāk tiesības pretendēt uz sociālajiem pabalstiem pienāksies tikai pēc pieciem Vācijā nodzīvotiem gadiem – tā paredz nesen Vācijas valdībā apstiprinātais likumprojekts. Neatrodot darbu un paliekot bez iztikas līdzekļiem, ārzemnieki no ES valstīm varēs saņemt tikai vienreizēju ārkārtas sociālo pabalstu uz laiku līdz četrām nedēļām. Pēc tam Vācija piedāvās viņiem segt mājupceļa izdevumus, mudinot atgriezties izcelsmes valstī. Ar šiem diviem maksājumiem piekļuve Vācijas sociālās sistēmas labumiem būs izsmelta.

Vai Vācijā dzīvojošiem, bet nestrādājušiem ārvalstniekiem tiesības uz pabalstiem bijušas līdz šim – tas gan ir strīdīgs jautājums. Vācijas iestādes un tiesas likumus gadiem ilgi tulkojušas katra pēc saviem ieskatiem, lielākoties šādām personām pabalstus liedzot, tomēr dažkārt – arī piešķirot.

Lielāku skaidrību likuma interpretācijā pērn viesa Vācijas Federālā Sociālā tiesa. Tā lēma, ka pēc sešiem Vācijā nodzīvotajiem mēnešiem sociālā palīdzība piešķirama kādam vīrietim no Rumānijas. Kaut pūlējies, viņš tā arī nebija spējis atrast algotu darbu un piepelnījās, pārdodot tā sauktās bezpajumtnieku avīzes, ar to vien nespēdams pabarot lielo ģimeni.

Šis spriedums ne vien piesaistīja sabiedrības uzmanību, bet arī sacēla trauksmi pašvaldībās un federālajās zemēs, jo tieši to pārziņā ir sociālās palīdzības izmaksa.

Sociālā tiesa faktiski ir devusi zaļo gaismu Vācijas sociālās sistēmas ļaunprātīgai izmantošanai, tā spriedumu laikrakstam “Die Welt” tolaik novērtēja Vācijas pašvaldību un reģionu savienības vadītājs Gerds Landsbergs.

Nu jebkurš ES pilsonis, iebraucis Vācijā, varēšot taisnā ceļā doties uz sociālās apdrošināšanas aģentūru, biedēja Landsbergs. Pietikšot pateikt, ka dzīvo Vācijā jau pusgadu, un nāksies maksāt – jo pašvaldībām neesot iespējas to pārbaudīt. Pēc Landsberga aprēķiniem, pagaidām pabalstus nesaņemošu, bet Vācijā dzīvojošu un nestrādājošu ES pilsoņu esot ap 130 000. Ja viņi visi, tiesas lēmuma iedrošināti, piepeši nolems pieteikties pabalstiem, pašvaldību izdevumi palielināšoties par 600 miljoniem eiro gadā, tā uzliekot tām nepanesamu finansiālu slogu.

“Pabalstu tūrisms” – rets gadījums

Uz pašvaldību un federālo zemju bažām reaģēja Vācijas darba ministre Andrea Nālesa, kura apsolīja “aizlāpīt robu” likumā. Motivāciju iniciatīvai deva arī vairāki pēdējā laika ES Tiesas lēmumi, ar kuriem atzītas dalībvalstu tiesības atšķirīgi regulēt pabalstu piešķiršanas kārtību pašmāju un citvalstu pilsoņiem.

Nālesas ierosinātais un valdībā pieņemtais likumprojekts nu vēl jāapstiprina parlamentam. G. Landsbergs ieceri apsveicis: “Personu brīva kustība [ES] nenozīmē, ka ES pilsoņiem ir tiesības brīvi izvēlēties sociālo sistēmu ar bagātīgākajiem pabalstiem.” Šo ierosmi kā “pareizo ceļu”, slēdzot “tiesas atvērto spraugu likumā”, slavējusi arī Bavārijas sociālo lietu ministre Emīlija Millere.

Arodbiedrības gan likumprojektu kritizē, pieļaujot, ka tas, iespējams, neatbilst Vācijas Satversmei. Tāpat strīdīgs ir arī taisnīguma jautājums. Proti, Vācijas pilsoņi nav vienīgie nodokļu maksātāji Vācijā, kuru grūti pelnītā nauda it kā tiek izmaksāta “pabalstos ārzemniekiem”. Sociālā budžeta maksājumos piedalās arī miljoniem citu Vācijā strādājošu ES pilsoņu, no kuru nodokļiem tiek šķērsfinansēti sociālie pabalsti viņu tautiešiem, taču viņu viedoklis netiek lūgts.

Nirnbergas nodarbinātības pētījumu institūta pētnieks Markus Prombergers konstatējis: tā sauktais sociālais tūrisms ir tendence, par kuru labprāt mēdz sūkstīties politiķi, taču praksē šāda problēma tikpat kā nepastāv. Pētījumi rāda, ka dominējošā migrācijas forma uz Vāciju no, piemēram, Bulgārijas un Rumānijas, ir atbraukt, lai strādātu. Ļaunprātīga sociālās sistēmas izmantošana esot izņēmuma gadījumi, saka Prombergers.

Tiesa gan, Vācijas Darba aģentūras dati liecina, ka pabalstu saņēmēju skaits ir iespaidīgs. Šā gada sākumā sociālos pabalstus Vācijā saņēma ap 440 000 ES ārzemnieku jeb 12 procenti no visiem Vācijā dzīvojošajiem citu ES valstu pilsoņiem. Turklāt Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu vidū palīdzības prasītāju skaits pēdējos gados audzis par 66 procentiem.

Tomēr bezdarba rādītāji rumāņu un bulgāru vidū ir zemāki nekā starp Vācijas pilsoņiem, liecina Darba aģentūras informācija. Tāpat arī formas, kā iebraucēji no šīm un citām valstīm iegūst iespēju saņemt pabal­stus, ir daudzveidīgas. Pabalstus ir iespēja saņemt ne vien bezdarbniekiem, bet arī tiem strādājošajiem vai pašnodarbinātajiem, kuru atalgojums nesasniedz iztikas minimumu jeb aptuveni 900 eiro. Tādā gadījumā viņiem ir tiesības lūgt valsti no pabalstu sistēmas piemaksāt līdz nabadzības slieksnim trūkstošo summu. Šādas piemaksas Vācijā saņem apmēram 590 tūkstoši strādājošo, un viņi tiek “ieskaitīti” kopējā pabalstu statistikā. Daudzi no 440 000 pabalstu saņēmējiem ārzemniekiem patiesībā ir zemu atalgotos darbos vai nepilna laika darbos strādājošie. Arī Andrea Nālesa atzinusi, ka jaunais regulējums skars visai nelielu cilvēku skaitu. Tomēr galvenais mērķis bijis laikus uzlabot likumu, lai novērstu ļaunprātīgu tā “caurumu” izmantošanu nākotnē.

LA.lv