Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. oktobris, 2016
Drukāt

Ārzemnieku leiputrija Vācijā beidzas. Pabalstu tūristiem būs jāstrādā! (4)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Vācijas valdība nolēmusi likumā skaidri noteikt, ka tiem citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, kuri Vācijā nestrādā un nav strādājuši, nav arī tiesību uz sociālajiem pabalstiem. Tā politiķi cer likt šķēršļus tā dēvētajam sociālajam tūrismam jeb sistemātiskai ļaunprātīgai sociālās sistēmas izmantošanai. Darba tirgus pētnieki gan, pretēji politiķiem, šādu tendenci nav novērojuši. Pārsvarā ārzemnieki, kuri ierodas Vācijā, turp dodoties strādāt, nevis saņemt pabalstus, un likuma izmaiņām drīzāk ir vien simboliska jēga.

Izbīstas no tiesas lēmuma

Tiem ES valstu pilsoņiem, kuri ieradīsies Vācijā un nestrādās, turpmāk tiesības pretendēt uz sociālajiem pabalstiem pienāksies tikai pēc pieciem Vācijā nodzīvotiem gadiem – tā paredz nesen Vācijas valdībā apstiprinātais likumprojekts. Neatrodot darbu un paliekot bez iztikas līdzekļiem, ārzemnieki no ES valstīm varēs saņemt tikai vienreizēju ārkārtas sociālo pabalstu uz laiku līdz četrām nedēļām. Pēc tam Vācija piedāvās viņiem segt mājupceļa izdevumus, mudinot atgriezties izcelsmes valstī. Ar šiem diviem maksājumiem piekļuve Vācijas sociālās sistēmas labumiem būs izsmelta.

Vai Vācijā dzīvojošiem, bet nestrādājušiem ārvalstniekiem tiesības uz pabalstiem bijušas līdz šim – tas gan ir strīdīgs jautājums. Vācijas iestādes un tiesas likumus gadiem ilgi tulkojušas katra pēc saviem ieskatiem, lielākoties šādām personām pabalstus liedzot, tomēr dažkārt – arī piešķirot.

Lielāku skaidrību likuma interpretācijā pērn viesa Vācijas Federālā Sociālā tiesa. Tā lēma, ka pēc sešiem Vācijā nodzīvotajiem mēnešiem sociālā palīdzība piešķirama kādam vīrietim no Rumānijas. Kaut pūlējies, viņš tā arī nebija spējis atrast algotu darbu un piepelnījās, pārdodot tā sauktās bezpajumtnieku avīzes, ar to vien nespēdams pabarot lielo ģimeni.

Šis spriedums ne vien piesaistīja sabiedrības uzmanību, bet arī sacēla trauksmi pašvaldībās un federālajās zemēs, jo tieši to pārziņā ir sociālās palīdzības izmaksa.

Sociālā tiesa faktiski ir devusi zaļo gaismu Vācijas sociālās sistēmas ļaunprātīgai izmantošanai, tā spriedumu laikrakstam “Die Welt” tolaik novērtēja Vācijas pašvaldību un reģionu savienības vadītājs Gerds Landsbergs.

Nu jebkurš ES pilsonis, iebraucis Vācijā, varēšot taisnā ceļā doties uz sociālās apdrošināšanas aģentūru, biedēja Landsbergs. Pietikšot pateikt, ka dzīvo Vācijā jau pusgadu, un nāksies maksāt – jo pašvaldībām neesot iespējas to pārbaudīt. Pēc Landsberga aprēķiniem, pagaidām pabalstus nesaņemošu, bet Vācijā dzīvojošu un nestrādājošu ES pilsoņu esot ap 130 000. Ja viņi visi, tiesas lēmuma iedrošināti, piepeši nolems pieteikties pabalstiem, pašvaldību izdevumi palielināšoties par 600 miljoniem eiro gadā, tā uzliekot tām nepanesamu finansiālu slogu.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Izlasīju virsrakstu, sapriecājos, nu tak tiem “bēglīšiem” mācīs strādāt. Nekā, tikai eiropiešiem.

  2. Gribu algu LV 900 €,nevis pabalstu,Vācijā pārtika ir lētāka nekā LV,bet pabalsts ohoho.

  3. Kas nestrādām- tam nebūs ēst ? Ja komunistiem centās nodrošināt 99,99% nodarbinātību, tad kapitālisti cenšās atbrīvoties no “lielā” palasta. Vācijā arī dzīvos tikai veiksmnieki – likumsakarīgas beigas Dr.Ludviga Erharda radītajam Vācijas ekonomikas brīnumam, nekādas “labklājības visiem”, ja kapitālismā norma ir
    tad, ja “50% sabiedrības saražotā kontrolē 1% ” ( Capital in the Twenty-First Century by Thomas Piketty)

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+