Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. septembris, 2015
Drukāt

Ģenētiski modificētie organismi ar vienu kāju jau Eiropā. Vai ES līgums ar ASV ievilks otru? (4)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com
POZĪCIJA

Zemkopības ministrija informē, ka uzņēmums "Monsanto" ir atbalstījis Latvijas prasību par ģenētiski modificētās kukurūzas "MON810" audzēšanas aizliegumu Latvijā.

Jauna direktīva par iespēju, ka ES dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢM kultūraugu audzēšanu savā teritorijā, tika pieņemta 2015. gada 11. martā. Direktīvā ir noteikts pārejas periods līdz 2015. gada 3. oktobrim, kura laikā ES dalībvalstīm ir jāiesūta lūgumi par ĢM kultūr­augu audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu valsts teritorijā. Zemkopības ministrija lūgumus Eiropas Komisijai par ĢM kultūr­augu audzēšanas aizliegšanu Latvijā nosūtīja jau šā gada jūlija sākumā.

Zemkopības ministrija

ES brīvās tirdzniecības līguma kaldināšana ar ASV izraisa bažas par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) legalizēšanu, par ko norūpējušies ne vien daudzi patērētāji, bet arī lauksaimnieki. Miljardus pelnošu koncernu lobētājiem nav pieņemams ES aicinājums ievērot tā saukto piesardzības principu, ar kuru otrs līgumslēdzējs ASV ir uz “jūs”.

Saskaņā ar ES likumdošanā integrēto “piesardzības principu” ir “pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta”.

Pētījumu rezultāti par ĢMO ietekmi uz cilvēka veselību un vidi atšķiras. Daļēji tas tiek saistīts ar koncernu finansējumu, taču iespējamo veselības risku saraksts tik un tā ir biedējoši garš. Piemēram, “Tibtech” 1994. gadā publicēja pētījumu, kurā 37 nāves un 1500 smagas saslimšanas gadījumi tika saistīti ar ģenētiski modificētu (ĢM) mikroorganismu izdalīto aminoskābi triptofānu, kas pārstrādes procesā nenoārdījās un bīstamās devās bija atrodama arī galaproduktos. Žurnāls “The Ecologist” 1998. gadā brīdināja, ka ASV produktivitātes paaugstināšanai piena lopkopībā tiek izmantots ĢM liellopu augšanas hormons, kas palielina insulīnam līdzīgā augšanas faktora daudzumu govs pienā. Tas savukārt tiek saistīts ar krūts un prostatas vēža risku.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) Eiropas Savienībā atļautos ĢM produktus oficiāli atzīst kā veselībai nekaitīgus.

Cik (ne)tīra ir ES?

Atšķirībā no situācijas ASV pagaidām patērētājam, ES veikalu plauktos raugoties, ir iemesls atviegloti uzelpot, taču arī šeit ir nopērkami atsevišķi produkti ar ĢM sastāvdaļām. ES par nekaitīgām atzīto ĢM augu un vielu daudzums pārtikas produktos un lopbarībā drīkst sasniegt 0,9% koncentrāciju. Tikai šo robežu pārkāpjot, produkti patērētājam saprotamā veidā jāiezīmē. Lopbarībā tolerances robeža ES neatļautiem ĢMO lopbarībā ir 0,1%, pārtikas produktos tie nav pieļaujami.

Šā gada aprīlī EK ziņoja, ka ES tirgū atļauti 58 dažādi ĢMO, vēl 58 citi gaidot pieteikuma izvērtējumu. Sertificēti ĢM produkti veikalu plauktos Eiropā nonāk reti, jo pircēji tos nelabprāt iegādājas, taču ES importē aptuveni 60% lopbarībai nepieciešamo olbaltumvielu (galvenokārt sojas produktus) no valstīm, kurās sojas pupiņas galvenokārt ir ģenētiski modificētas (ASV līdz pat 93%). ES atļautos ĢMO galvenokārt drīkst tikai pārdot, nevis audzēt.

“Monsanto” (lielākais ĢM kultūraugu ražotājs pasaulē) izveidotā ģenētiski modificētā kukurūza “MON810” galvenokārt tiek audzēta Spānijā, taču EFSA pozitīvi novērtējusi vēl vismaz četrus no astoņiem pieteikumiem ĢM kultūr­augu audzēšanai.

Pasaulē kopumā 181 milj. hektāru tiek izmantoti ĢM augu audzēšanai, kas nenovēršami noved pie ĢMO nonākšanas arī bioloģiski apstrādātos laukos. Turklāt lopbarībai svarīgi bagātinātāji un vitamīni, piemēram, B2, B12, kā arī daudzas aminoskābes un enzīmi pasaulē tiek ražoti gandrīz tikai ĢM ceļā, kas uz gaļas un piena produktu iepakojumiem atsevišķi izcelts netiek.

Cik daudz ir nemaz?

ES dalībvalstu attieksme pret ĢMO nav vienāda. Piemēram Austrijā, kas īpaši asi vēršas pret ĢMO, ne vien aizliegts audzēt ES atļauto “MON810”, bet arī saskaņā ar īpašu kodeksu iezīmēti lauksaimniecības produkti, kuru ražošanā izmantota lopbarība nevis ar pieļaujamo 0,9% koncentrāciju, bet gan pilnībā atsakoties no ĢMO.

Sēklai joprojām nav noteikts ĢMO koncentrācijas pieļaujamības slieksnis. Aptuveni 33% ES nepieciešamo kukurūzas sēklu tiek importētas no valstīm, kurās ĢMO audzēšana ir pašsaprotama. Brīvā dabā augi, apputeksnējoties ar vēju, insektiem, var nonākt kontaktā ar ĢMO. Šādā veidā mijiedarbojas arī tradicionālās un bioloģiskās lauksaimniecības lauki, kas var radīt ne vien ekoloģiskas, bet arī nopietnas finansiālas problēmas lauksaimniekiem, kuru raža vairs ne­kvalificētos kā no ĢMO tīra.

Gadiem ilgi kanādiešu lauksaimnieks Persijs Šmeisers starptautiskās lekcijās brīdināja par ĢMO un “Monsanto” radītajiem draudiem lauksaimniecībai pēc tam, kad “Monsanto” no viņa pieprasīja 100 000 € kompensāciju, jo “Monsanto” patentētās ĢM sēklas bija nokļuvušas lauksaimnieka konvencionāli un bioloģiski apstrādātajos laukos. Par zemnieka 10 gadu ilgo uzvaras gājienu tika uzņemta filma “Dāvids pret Monsanto”, kā arī zemniekam un viņa sievai piešķirta “Alternatīvā Nobela prēmija”. Šmeisers brīdināja ne vien par “Monsanto” iebiedēšanas metodēm, bet arī par to, ka Kanādā vairs nav iespējams ražot tīrus bioloģiskos produktus vides piesārņotības dēļ. Šāds liktenis, viņaprāt, varētu draudēt arī Eiropai.

ES jau tagad bioloģiski sertificētai pārtikai pieļaujama 0,9% ĢMO koncentrācija. Daudzi ekoloģiskās pārtikas ražotāji un izplatītāji, piemēram, Austrijā, šo koncentrāciju uzskata par bioloģiskam produktam neatbilstošu un no lauksaimniekiem pieņem tikai no ĢM tīru produkciju. Tas mēdz radīt nopietnus zaudējumus zemniekiem, kuri nevar novērst ĢMO nonākšanu viņu laukos.

Brīvās tirdzniecības līguma sekas

Pret ĢMO koncernu interešu īstenošanu uz vides un cilvēku veselības rēķina eiropieši protestē ar petīcijām, iznīcinot eksperimentālos ĢMO laukus (Francijā, Vācijā, Lielbritānijā, Šveicē, Itālijā, Beļģijā), ar dažādām informācijas kampaņām 
u. c. Daudzas vides un patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas baida, ka Brīvās tirdzniecības līguma pieņemšanas gadījumā ES dalībvalstis, iespējams, nonāks legālās sprukās bez juridiska pamatojuma sūdzībām likumdošanas izmaiņu dēļ.

Eiropas Komisija gan šādu varbūtību, ka līgums ar ASV piespiedīs ES mainīt likumdošanu ĢMO jomā, noraida. “ES ir stingra lēmumu pieņemšanas sistēma par to, vai kompānijām ļaut pārdot kādus ĢMO produktus Eiropas Savienībā. Tas ir pilnīgi neatkarīgi no tirdzniecības sarunām,” skaidro Kaspars Kreics, EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs. “ES pamatlikums par ĢMO – ieskaitot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) veicamo drošības vērtējumu un riska vadības procedūru –, nav atkarīgs no sarunām. Tas nemainīsies tirdzniecības līguma ar ASV noslēgšanas iespaidā. EFSA zinātnieki pārbaudīs visus ĢMO pārdošanas pieteikumus. Tad ES dalībvalstu valdības izskatīs šos atzinumus, pirms lems, vai apstiprināt pieteikumu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Izplatītie ĢMO nav kaitīgi veselībai, aprobežotie ļaudis, Jūs!

  2. Amīši vispirms mūs pārpudina ar migrantiem un tad ar savu ĢMO

  3. USA ar saviem ģenētiskajiem mēsliem bāžas iekšā Eiropā!

  4. Lai ražotājs tirgo savu produkciju savā teritorijā, no viņa nāk šī ideja par modificēšanu un tur tai jāpaliek.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+