×
Mobilā versija
-6.3°C
Vitauts, Smuidra, Smuidris
Otrdiena, 20. februāris, 2018
13. decembris, 2017
Drukāt

Māra Libeka: Gnīda, stāvi pie ratiem! (28)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Rīgā uz gājēju pārejas sabrauc divus cilvēkus. Pārkāpjot ātrumu, uz gājēju pārejas nāvējoši notriec 17 gadus vecu meiteni. Uz gājēju pārejas Dagdā sabrauc sievieti un deviņus gadus vecu meiteni. Bauskā uz gājēju pārejas auto notriec meiteni. Šo sarakstu varētu turpināt ilgi, un nekas neliecina, ka šādi traģiski fakti kļūst arvien retāki. Ja kāds tos būtu saskaitļojis katrā Eiropas Savienības valstī, Latvija, visticamāk, atrastos pašā augšgalā.

Aizvadītajā ceturtdienā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā ieveda piecus uz gājēju pārejas notriektus cilvēkus. Slimnīcas politraumu vienības vadītājs Alvis Melderis sagatavojies jau nākamajam autovadītāju upuru vilnim, kas tumšajā laikā uzbango arvien biežāk, un tā gads no gada.

Valsts policija pēc “Latvijas Avīzes” lūguma saskaitīja, ka novembrī uz gājēju pārejām ievainoti 40 cilvēki, bet divi devušies mūžībā. Policija pati neveido šādu atsevišķu statistiku, to nedara arī Ceļu satiksmes drošības direkcija, bet šogad šim darbam ir pievērsušies ārsti, jo tad, ja to neizgaismos plašā spektrā, aina tā arī paliks visai neskaidra, kaut arī skarba. Tad būs zināms, cik lielas naudas summas valsts ir tērējusi šo lielākoties nevainīgo upuru ārstēšanai. Bieži tās ir ļoti smagas traumas, kas ilgstoši jāārstē un nereti beidzas ar invaliditāti. Dakteris Melderis uzsver, ka tās ir ļoti lielas izmaksas gan no valsts, gan arī nelaimīgā upura kabatas.

Kā bulta pāri gājēju pārejai aizšaujas viens, pēc tam otrs, trešais un ceturtais autovadītājs, un tu stāvi un gaidi, kad beidzot kāds piebremzēs. Kas gan cits tas var būt, ja ne savas varas apziņas demonstrēšana, sak, gnīda, stāvi pie ratiem! Pie stūres sēž stresa pārņemts radījums, kuram viss tik tālu noriebies, ka gribas ātrāk nokļūt galapunktā, bet te kaut kādi vazaņķi velkas pāri ielai. Lūk, aizbrauc dzīves apnicības pārņemtie, kuriem visapkārt plešas vienaldzības purvs, un tur nav vietas mākslīgas pieklājības izrādīšanai, kad kāds izgājis uz pārejas. Viņu vidū var sazīmēt arī enerģētiskos vampīrus, kuriem ir īpašs kaifs uztriekties kādam ar savu biezo autiņu…

Gadās arī, ka pa kādam ieliek cietumā, bet reti. Aizvadītajā nedēļā tika ziņots, ka Jelgavas tiesa atzinusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātņu prorektoru Arni Mugurēviču par vainīgu sievietes notriekšanā uz gājēju pārejas, kura mirusi slimnīcā. Viņam piespriests divu gadu cietumsods un atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Vērojams, ka astoņi gadi kā maksimālais sods nav bubulis, kas liktu piebremzēt un netraukties virsū cilvēkam, kas šķērso gājēju pāreju. Reizēm tiek vainoti arī paši gājēji, kuri nepārliecinoties, ka autovadītājs apturēs spēkratu. Bet cilvēks, kurš orientējas satiksmes noteikumos, zina, ka autovadītājam, neraugoties ne uz ko, pirms pārejas ir jāsamazina ātrums un nav jātraucas tai pāri kā trakam meža zvēram.

Valsts policija pēc ne tik sen rīkotās akcijas “Redzi mani” Rīgas ielās secināja, ka praktiski neviens autovadītājs nav pat dzirdējis, par ievērošanu nemaz nerunājot, ka, ņemot vērā ceļu satiksmes noteikumus, neredzīgs vai vājredzīgs gājējs, kurš pārvietojas ar balto spieķi, jāpalaiž pāri ceļam ne tikai uz gājēju pārejām, bet arī citos ceļu posmos. Uz ko cerēt redzīgajiem!

Ja trakos braucējus nebiedē pat cietumsods, tad kādu biedēkli vēl varētu ieviest? Pirms šķērsot ielu, izšaut gaisā no pneimatiskās pistoles, ar kaķeni laist pa tuvojošās mašīnas stikliem, izlaist kādu biedējošu signālu… Droši vien pastāv vēl citas radošas iespējas, kurām ir brīva izmantojuma niša.

Pievienot komentāru

Komentāri (28)

  1. Līdzsvaram iemetīšu akmeni gājēju dārziņā. Ir kļuvis nedaudz labāk, jo daļa gar ceļa malu pārvietojoties vismaz iededz lukturīti, taču vestes joprojām var redzēt ļoooti reti. Tāds neredzamais uz gājēju pārejas ir šausmas šoferīšiem, vēl jo vairāk, kad slāj pāri nepārliecinoties, ka ir pamanīts, to pašu varu teikt par velosipēdistiem! Tumšā laikā vestēm vai atstarojošam apģērbam būtu jābūt obligātai prasībai ne tikai ārpus apdzīvotām vietām, bet arī pilsētā, kā daudzviet Eiropā tas ir šobrīd.

  2. Varbüt, ka Celu policijai vajadzetu organizet reidus- netrafareti – pie gäjeju pärejäm nevis uz lielceliem.
    Vai tad tas uztrauc tikai ärstus, ka pie mums ir kä raidijumä “Tä notiek tikai Krievijä”?!

  3. Vakars, smidzina, ķēpā sniedziņs, tuvās gaismas, apzīmēto gājēju pāreju(zebru) uz ceļa knapi var atšķirt(noplukusi), neregulējama pāreja, ceļa zīmi aizsedz busiņš kurš ir tuvāk par 5m no zīmes, utt. Pāri ielai steidzas, apkārt neskatoties, gājējs.Vāks!!! Bremzēt pirms katra malā stāvoša busiņa, ātri vien dabūsi “pakaļā”. Ko darīt? Vienkārša lieta: piekārt mirgojošu dzelteno lukturi ceļa vidus daļā ar gaismu uz abām pusēm, lukturim papildus ierīkot uz leju virzītu KĀRTĪGU LED prožektoru. Varēs prognozēt. Viss!!!

  4. Es gan laižu gājējus ja, protams tos ieraugu, lielāko daļu nemaz nevar ieraudzīt. Gājēji, saprotiet taču, jūs neviens neredz. Tie, kuri nav braukuši, aizdomājieties, ka auto gaismas nespīd taisni, tās ir uz leju, pilsētā braucot tās ir tuvas gaismas. Uzlieciet vismaz atstarotājus, kaut kas būs redzams, nevis stilūgi melnās drēbēs tumšā, lietainā laikā, lepni, nepagriežot galvu pārvietojamies.
    Raksts ir normāls, pilna Rīga ar šiziem braucējiem. Bet šis ir normāla gājēja raksts, lielākā daļa iet pāri pārējām, it kā abās pusēs būtu ķīnas mūris.
    Tfu, kaut man nekad negadītos neredzams gājējs priekšā!

  5. Pagaidām pie mums kā Krievijā nevis kā Rietumeiropā, kur šoferi daudz inteliģentāki, ceļu satiksmē nav tādas agresijas.
    Tādiem, kas sabrauc cilvēkus uz gājēju pārejām – max laiku cietumā un vadītāju tiesības nost!

  6. “Pirms šķērsot ielu, izšaut gaisā no pneimatiskās pistoles”
    Kas tie par bābas štampiem? No īstās izšaut un vismaz 3x!

  7. Astoņdesmito gadu beigās šķērsoju ielu pa trafarētu gājēju pāreju,luksoforā degot zaļajam gaismas signālam,ar oranžās,luminiscējošās krāsas stikla pudeli rokā,kad arī vieglās automašīnas vadītājs nemaz nemēģināja samazināt ātrumu.Taču pietika pavicināt spilgti oranžo pudeli,lai tūlīt pat nobremzētu! Ne jau,lai mani nesabrauktu! Lai nenosmērētu savu mašīnu ar krāsu!

  8. Gluži kā autore, šodien šumējos par auto šoferiem. Man arī katru dienu sanāk krustot neregulējamu pāreju. Es neesmu vēl tantiņa, tāpēc pārliecinos, vai šoferi mani redz, vai noprot, ka vēlos šķērsot brauktuvi, un tikai tad to šķērsoju. Man atstarojošas lentas ir uz abām mēteļa piedurknēm, pie somas ir atstarojošs elements, tak tik un tā daļai draņķu pie stūres (savādāk nenosaukt) esmu neredzama. Noteikti uz pārejas, kad esmu tās pusē, nobraucot teju pirkstgaliem, kādam vajag garām panesties. Interesanti, ka mācību mašīnas ir vienīgās, kuras pamana gājēju, kaut tas stāv pretējā ceļa malā, apstājas un gaida, kad gājējs šķērsos visu pāeju, nevis rīkojas, kā daļa diplomēto braucēju, kā gribu, tā braucu.
    Vēl viena kategorija – pagrieziena spuldzīšu taupītāji. Man ceļā uz darbu jāšķērso divi krustojumi, kur satiksmi neregulē luksofors. Redzu, ka mašīna gaida, kad varēs šķērsot krustojumu. Es arī gaidu, jo iespējams, tā tūlīt uzsāks braukt, jo radīsies iespēja pārbraukt krustojumu, jo pagrieziena rādītājs neviens nav ieslēgts. Labi, ka vienam šoferim “pieleca”, kāpēc stāvu un neeju pāri ielai – ieslēdza pagrieziena gaismu, otrā krustojumā šoferim tāds sīkums, kā cits cilvēks nelikās svarīgi. Man, redz, jāsteidz sava atvase aizvizināt uz bērnudārzu.
    Un vēl viena steidzīgo kategorija, kura vizina savas atvases – uzbraukšu uz ietves, gājēja degungalā, bet paspraukšos garām mašīnu rindai, kura laikam garlaicības mākta stāv un gaida, kad atbrīvosies vieta braukšanas joslā.

  9. Laikam pati nav vadītāja, ja raksts tik žultaini vienpusīgs.ne vārda par piedzērušiem un neredzamiem (bojā)gājējiem, riteņbraucējiem un cilvēkiem, kuri neskatās, cik tonnas brauc un kā var nobremzēt

  10. Stulbs raksts. Tiem , kam priekšroka vienmēr jāatceras , ka nav nemirstīgs un nav nesavainojams.Ielu drīkst šķērsot vien tad, kad esi parliecinats par to , ka tevi redz un palaiž, pie tam visi redz un palaiž. Man nekad nav bijis problēmu ar to, ka kads tīši nelaistu šērsot pāreju. Vienkārši skaidri tuvojošām mašīnam jāparāda savs nodoms brauktuvi sķērsot un jāpagaida līdz visi transporta līdzekļi tevi ir pamanījuši un nobremzējuši. Un tikai tad tev ir priekšroka. Ja tu mīņājies 2m no parbrauktuves , plerksti pa telefonu un tad skrien ,pari , vai tumsa savu tuiesību apziņā neskatoties slampa pār pāreju, tad visadi var gadīties. Pirmais jaatceras, ka tev pasam japarliecinās, ka tevi un tavu nodomu redz un tevi palaiž, citādi ir bēdīgi.

  11. 1. Visas gājēju pārejas ir izgaismotas nepareizi!
    2. Nevienam gājējam (arī velosipēdu vadītājiem) nav mācīti satiksmes noteikumi, kā šķērsot brauktuvi pa apzīmētu gājēju pāreju!

  12. Ielu šķērso nepagriežot galvas ne uz vienu , ne otru pusi un nepārliecinās tikai tā sabiedrības daļa, kura pati nekad nav sēdējusi pie auto stūres, proti, TANTIŅAS un lielākā daļa skolēnu, kuriem vecāki un
    sabiedrība ir ieprogrammējusi savas tiesības un , ka Tu mazais cilvēciņ uz gājēju pārejas esi varonis. Skolēniem ir jāpārliecinās, ka autovadītājs Tevi redz un gandrīz ir apstājusies, tad raitā solītī šķērso pārbrauktuvi.

  13. Ja trakos braucējus nebiedē pat cietumsods, tad kādu biedēkli vēl varētu ieviest?Jā visam piekrītu, bet pirms šķērsot ielu, gribu vērsties pie gājējiem, tantiņām, kura iet pāri ielai un nepaskatās ne pa labi , ne pa kreisi. Ar lūgumu kā pati esmu šoferis MĪĻĀ TANTIŅA NU PAGRIEZ GALVU. Nu nevar auto 3 sekunžu laika apturēt. Es , protams, nerunāju par agresīvajiem šoferiem.

  14. Libeka sastresojusies ! Bet ko darīt šoferim, ja naktī uz “gājēju pārejas” uzveļas piedzēries, melns “gājējs” , kurš nemaz nav redzams ? Un paskaties uz tām mamzelēm vai jaunekļiem, kuri uz gājēju pārejas “knapi dzīvi” un speciāli velkas kā gliemeži ..Vainīgas abas puses !

  15. Paskiet cik gajeju notriecej ir ielikti cietuma?Inemot vienu profesoru vai kas vins tur Jelgava skaitas. Tadiem 1000eur sodanaudu un3 gadus aiz restem ka ari auto konfiscet izsole pardot un apmaksat slimnicu cietusajam gajejam.

  16. Par gājēju palaišanu vēl varētu padiskutēt,bet noteikums,ka velosipēdists drīkst šķērsot pāreju nenokāpjot no velosipēda,ir galīgās auzās.

  17. Pirms gājēju pārejas ir jāpiebremzē, ja kāds grib iet pāri, tad jāpagaida un gājējam arī ir jāpieliek solis. Tas ir tikai pieklājīgi, bet Latvijā “Gājēju pārejas” bieži ir izvietotas neloģiskās vietās un tad pārtop par “Gājēju pārbrauktuvēm”. Un komentātoram Jurim varu pateikt – arī gājējs ir satiksmes dalībnieks un viņam uz gājēju pārejas ir priekšroka, tā kā savaldi savu testosteronu un pagaidi, kamēr gājējs pāries ielu.

    • šitas jau nez cik reizes lasīts – mūsu zemlidotājiem vienmēr atradīsies “otmazkas”, lai attaisnotu savu agresīvo un nemākulīgo braukšanu:
      – gājēju pārejas neloģiskās vietās,
      – slikti ceļi, ielas,
      – nepareizas ceļuzīmes,
      – pārāk zems max ātruma ierobežojums,
      – par maz braukšanas joslu uz šosejām,
      – par daudz fotoradaru un netrafarēto policijas auto,
      utt. un utjp…

  18. Vēl lielāks stulbums ir,kad pieņēma noteikumu punktu ka pāreju var šķērsot braucošs velosipēdists.

  19. Šo slimīgo gājēju laišanu pie gājēju pārejas ieviesa Zviedri. Tagad viņi ir sapratuši savu kļūdu. Gājēju laišana nav ekoloğiski, ekonomiski pamatota. Arī no drošības viedokļa nav pamatota, ko pierāda bēdīgā statistika. Divpadsmit mašīnas bremzē, pēctam uzsāk gaitu, izpūšot kuplus dūmu mākoņus un nokratot bremžu uzliku putekļus. Pēc tam liekulīgi runā par izmešu samazināšanu pilsētā. Gājējs jau var pagaidīt kamēr atbrīvojas ceļš, ja vienīgi vìņš nav savas varas apziņas demonstrētājs, sak, gnīda, stāvi pie ratiem! Iet stresa pārņemts radījums, kuram viss tik tālu noriebies, ka gribas ātrāk nokļūt galapunktā, bet te kaut kādi vazaņķi braukā pa ielu. Lūk, aizbrauc dzīves apnicības pārņemtie, kuriem visapkārt plešas vienaldzības purvs, un tur nav vietas mākslīgas pieklājības izrādīšanai, kad kāds izgājis uz pārejas. Viņu vidū var sazīmēt arī enerģētiskos vampīrus, kuriem ir īpašs kaifs izteikties kādam par biezo autiņiem…

    • Jūs esat viens no tiem, kas droši brauc virsū. Nez kādēļ citās valstīs gājēji tiek palaisti un droši var šķērsot brautuvi? Un Jums droši vien šķiet, ka ar auto pārvietoties sanāk lēnāk, jo gājēji var mūžīgi stāvēt un gaidīt, kamēr apsīks auto straume.

  20. Labs raksts, bet tikai vienpusīgi atspoguļots… Ko darīt autovadītājam, kad pēkšņi automašīnas priekšā izskrien uz “pēdējo” trolejbusu kavējošais pasažieris… vai tumšā laikā bez atstarotājiem gājējs iznirst no krūmiem… Vienmēr ir vieglāk apturēt vissmagāko ķermeni, nevis visvieglāko auto…

  21. Austiņas ausīs, mūzika skan un uz priekšu neskatoties ne pa labi ne pa kreisi jo MAN ir priekšroka!

  22. tiešam cilvēki nesaprot kad tuša laika viņus nevar redzet pat uz gajeju parejas ja viņem nav atsarotaja

  23. Kuriozākais, ja tā par šo situāciju drīkst izteikties ir tas, ka policija, kas netikei neveido atsevišķu statistiku, bet arī uz iesniegumu par to, ka pie skolas esošā gājēju pāreja bieži tiek ignorēta no tizlu autovadītāju puses, nereaģē vispār. Katru rītu pavadu atvasi pusceļu līdz pērejai no kurienes redzams vai kāda policijas ekipāža ar savu klātbūtni ir pagodinājusi, varbūt tādējādi diciplinējot nenopietnos vadītājus, bet nekā, mēnesis jau pagājis. Protams, daļa vainas jāiuzņemas arī gājējiem, pašam ir bijis, ka pa gabalu redzu, ka sīcis stāv aiz staba pie pārejas aizslēpies, tikai mugursoma spīd un kad piebrauc tuvāk skriešus metas uz pāreju. Bet ja pie pārejas stāv 4 sīči un 5 mašīnas pēc kārtas neapstājas, bet palielina ātrumu, tad nav skaidrs kas notiek šo vadītāju pauros

  24. Kaut kāds debīls raksts! Tumšajā laikā vienkārši gājējus nevar redzēt, tāpēc viņus sabrauc! Visām pārejām būtu jābūt izgaismotām!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Zoodārza vadības atlases konkursa komisija

Uz Rīgas Zooloģiskā dārza valdes locekļa amatu pieteikušies 14 pretendenti. Konkursa komisija sākotnēji veiks pieteikumu pirmreizējo izskatīšanu, lai atlasītu tos, kurus aicināt uz pārrunām. Viens no pretendentiem konkursā ir arī Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka, kurš teicis, ka konkursa rezultāti izšķirs, vai viņš piedalīsies nākamajās parlamenta vēlēšanās. Pērn novembrī pēc 22 gadus ilgas karjeras Zooloģiskā dārza vadību atstāja tā valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš. Pašlaik zoodārzu vadīt turpina valdes locekļi Edgars Vītols un Uldis Želubovskis.

Vai uzticaties Latvijas bankām un finanšu sektoram?
Draugiem Facebook Twitter Google+