Foto – Edijs Pālens/LETA

Māra Libeka: Gnīda, stāvi pie ratiem! 27

Rīgā uz gājēju pārejas sabrauc divus cilvēkus. Pārkāpjot ātrumu, uz gājēju pārejas nāvējoši notriec 17 gadus vecu meiteni. Uz gājēju pārejas Dagdā sabrauc sievieti un deviņus gadus vecu meiteni. Bauskā uz gājēju pārejas auto notriec meiteni. Šo sarakstu varētu turpināt ilgi, un nekas neliecina, ka šādi traģiski fakti kļūst arvien retāki. Ja kāds tos būtu saskaitļojis katrā Eiropas Savienības valstī, Latvija, visticamāk, atrastos pašā augšgalā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
VIDEO. “Vai tu zināji, ka krāpniekam nemaz nav svarīgi, vai tev kontā ir vai nav nauda?” Padoms kā pārbaudīt, vai krāpnieki uz tava vārda nav paņēmuši kredītus 4
Lasīt citas ziņas

Aizvadītajā ceturtdienā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā ieveda piecus uz gājēju pārejas notriektus cilvēkus. Slimnīcas politraumu vienības vadītājs Alvis Melderis sagatavojies jau nākamajam autovadītāju upuru vilnim, kas tumšajā laikā uzbango arvien biežāk, un tā gads no gada.

Valsts policija pēc “Latvijas Avīzes” lūguma saskaitīja, ka novembrī uz gājēju pārejām ievainoti 40 cilvēki, bet divi devušies mūžībā. Policija pati neveido šādu atsevišķu statistiku, to nedara arī Ceļu satiksmes drošības direkcija, bet šogad šim darbam ir pievērsušies ārsti, jo tad, ja to neizgaismos plašā spektrā, aina tā arī paliks visai neskaidra, kaut arī skarba. Tad būs zināms, cik lielas naudas summas valsts ir tērējusi šo lielākoties nevainīgo upuru ārstēšanai. Bieži tās ir ļoti smagas traumas, kas ilgstoši jāārstē un nereti beidzas ar invaliditāti. Dakteris Melderis uzsver, ka tās ir ļoti lielas izmaksas gan no valsts, gan arī nelaimīgā upura kabatas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā bulta pāri gājēju pārejai aizšaujas viens, pēc tam otrs, trešais un ceturtais autovadītājs, un tu stāvi un gaidi, kad beidzot kāds piebremzēs. Kas gan cits tas var būt, ja ne savas varas apziņas demonstrēšana, sak, gnīda, stāvi pie ratiem! Pie stūres sēž stresa pārņemts radījums, kuram viss tik tālu noriebies, ka gribas ātrāk nokļūt galapunktā, bet te kaut kādi vazaņķi velkas pāri ielai. Lūk, aizbrauc dzīves apnicības pārņemtie, kuriem visapkārt plešas vienaldzības purvs, un tur nav vietas mākslīgas pieklājības izrādīšanai, kad kāds izgājis uz pārejas. Viņu vidū var sazīmēt arī enerģētiskos vampīrus, kuriem ir īpašs kaifs uztriekties kādam ar savu biezo autiņu…

Gadās arī, ka pa kādam ieliek cietumā, bet reti. Aizvadītajā nedēļā tika ziņots, ka Jelgavas tiesa atzinusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātņu prorektoru Arni Mugurēviču par vainīgu sievietes notriekšanā uz gājēju pārejas, kura mirusi slimnīcā. Viņam piespriests divu gadu cietumsods un atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Vērojams, ka astoņi gadi kā maksimālais sods nav bubulis, kas liktu piebremzēt un netraukties virsū cilvēkam, kas šķērso gājēju pāreju. Reizēm tiek vainoti arī paši gājēji, kuri nepārliecinoties, ka autovadītājs apturēs spēkratu. Bet cilvēks, kurš orientējas satiksmes noteikumos, zina, ka autovadītājam, neraugoties ne uz ko, pirms pārejas ir jāsamazina ātrums un nav jātraucas tai pāri kā trakam meža zvēram.

Valsts policija pēc ne tik sen rīkotās akcijas “Redzi mani” Rīgas ielās secināja, ka praktiski neviens autovadītājs nav pat dzirdējis, par ievērošanu nemaz nerunājot, ka, ņemot vērā ceļu satiksmes noteikumus, neredzīgs vai vājredzīgs gājējs, kurš pārvietojas ar balto spieķi, jāpalaiž pāri ceļam ne tikai uz gājēju pārejām, bet arī citos ceļu posmos. Uz ko cerēt redzīgajiem!

Ja trakos braucējus nebiedē pat cietumsods, tad kādu biedēkli vēl varētu ieviest? Pirms šķērsot ielu, izšaut gaisā no pneimatiskās pistoles, ar kaķeni laist pa tuvojošās mašīnas stikliem, izlaist kādu biedējošu signālu… Droši vien pastāv vēl citas radošas iespējas, kurām ir brīva izmantojuma niša.