Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
23. novembris, 2016
Drukāt

Goda jūrmalnieka titulus šogad saņem Laima Vaikule un Egons Liepiņš (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ceturtdien, 17. novembrī, pasākumā Dzintaru koncertzālē pasniedza Jūrmalas pašvaldības apbalvojumus par ieguldījumu pilsētas tēla popularizēšanā un pilsētas attīstībā.

Jūrmalas augstāko apbalvojumu – Goda zīmi un titulu “Goda jūrmalnieks” – saņēma dziedātāja Laima Vaikule un SIA “Jūrmalas slimnīca” valdes priekšsēdētājs, Ķirurģijas nodaļas vadītājs Egons Liepiņš. Sešiem laureātiem tika pasniegti Jūrmalas pilsētas Goda raksti par izciliem sasniegumiem noteiktās jomās.

Laimu Vaikuli apbalvojumam izvirzījusi Jūrmalas Uzņēmēju biedrība par ieguldījumu Jūrmalas pilsētas tēla popularizēšanā, aktīvu radošu darbību un izciliem sasniegumiem. Laima Vaikule ir jūrmalniece, kas ar cieņu un lepnumu nesusi savas pilsētas vārdu. Skatuves dīva kūrortpilsētā iedibinājusi starptautisku festivālu “Laima Vaikule Jūrmala Rendez-Vous”, kas uz Dzintaru koncertzāles skatuves pulcē daudzus Latvijas un ārvalstu mūziķus, tādējādi bagātinot Jūrmalas kultūras dzīves piedāvājumu.

Saņemot Goda zīmi, estrādes dīva sacīja: “Paldies, ka mani ievērojāt. Vienmēr ceru un cenšos panākt, lai publika būtu apmierināta ar to, ko es daru, un esmu ļoti pateicīga Jūrmalas domei par to, ka tā mūs atbalsta, jo parasti mūzika ir tāda lieta, ko nevar ne nosvērt, ne izmērīt, labi kas vai slikti, kas to zina, patīk, nepatīk… Taču, paldies Dievam, ka ir tādi cilvēki, kam es patīku, kam patīk tas, ko daru.”

Egonu Liepiņu par ilggadēju, profesionālu darbu un ieguldījumu “Jūrmalas slimnīcas” attīstībā un pašaizliedzīgu darbu pacientu veselības aprūpē apbalvojumam izvirzījis SIA “Jūrmalas slimnīca” kolektīvs. E. Liepiņš Jūrmalas slimnīcā strādā jau divdesmit gadus. Šo gadu laikā slimnīca ir renovēta un kļuvusi par modernu ārstniecības iestādi, kuras sniegtos pakalpojumus novērtē ne vien jūrmalnieki, bet arī cilvēki no visas Latvijas un pat ārpus mūsu valsts robežām. Jūrmalas slimnīcas Dzemdību nodaļa saņēmusi arī Latvijas Ārstniecības iestāžu Kvalitātes balvu.

Saņemot Goda zīmi, Egons Liepiņš sacīja: “Jūtos pagodināts un glaimots, un vienlaikus nedaudz samulsis… Gribu pateikties “Jūrmalas slimnīcas” kolektīvam, ka mani izvirzījuši, un Jūrmalas domei, ka apbalvojumu piešķīra. Visvairāk atbalstu sajūtu brīžos, dzirdot par kolēģu panākumiem, kad kādreiz draugu, paziņu lokā un citās aprindās gluži nejauši nākas uzklausīt apmēram šādus izteikumus – esmu dzirdējis, ka tev ir kolosāls ārsts, slavena vecmāte, profesionāla māsiņa, kura iet arī mājas aprūpēs… Tie ir paši glaimojošākie vārdi man kā slimnīcas vadītājam. Un paldies domei, ka neiejaucas mūsu darbā, tas tiešām ir ļoti daudz…”

Vēlāk, satikts sarīkojuma gaitā, Egons Liepiņš atklāja, ka patlaban viņam visvairāk rūp slimnīcas liktenis un viņa kolēģu labklājība, kas esot visam pamatu pamatā. “Kad labi jutīsies mani kolēģi, slimnīcas personāls, viņi padarīs laimīgus pacientus, kurus izmeklējam, kurus ārstējam un kurus pieņemam,” uzsvēra Goda zīmes ieguvējs. “Šī iemesla dēļ vienmēr esmu centies uzlabot slimnīcas infrastruktūru, darba ap­stākļus, centies rūpēties, lai būtu ērti un komfortabli pacientiem. Taču, kamēr labi nejutīsies personāls, tikmēr nevarēs arī palīdzēt pacientiem,” viņš stāstīja, “kas traucē personālam justies labi? Pirmkārt, slikti darba ap­stākļi, sliktas telpas, slikts apgaismojums, aparatūras nepilnvērtīgas izmantošanas iespējas. Bet tas viss ir novēršams. Taču, kad mani kolēģi nonāk situācijā, kad nevar izpildīt to, ko prot, jo trūkst zāļu, aparatūras, telpu, kur viņi varētu likt lietā savas prasmes, ārsti kļūst nīgri pret sevi un pacientiem. Kad uzlabojam vidi, dakteri ļoti ātri atplaukst. Pats pēdējais iepriecinošais notikums mūsu slimnīcā bija sāpju remdināšanas kabineta svinīga atklāšana, kas notika vakar (16. novembrī.. Bija ieradušās prominences no galvaspilsētas klīnikām. Man patiešām bija prieks šo kabinetu atklāt, jo tas, ko redzēju kabineta organizētāju acīs, to dzirksteli, man sagādāja patiesu prieku. Vēl pirms pusgada man bija skaidrs, ka šim kabinetam ir nākotne un es vēru visas durvis, lai varētu īstenot kolēģu sapni. Faktiski šis sāpju remdināšanas kabinets darbojas jau kopš vasaras un pie tā ir lielas rindas. Tajā ir iespējama sāpju remdināšana visdažādākajām metodēm un, protams, arī ārstniecība. Diemžēl šis pakalpojums nav valsts apmaksāts. Šobrīd Latvijā ir tikai viena vieta, kur šādu pakalpojumu var saņemt bez maksas, kaut Latvijā ir vairāki šādi sāpju remdināšanas kabineti. Valsts pasūtījums diemžēl te ir ļoti niecīgs, es teiktu smieklīgs…” Ārstam Egonam Liepiņam ir trīs meitas, no kurām viena jau ir daktere, bet otra par tādu drīz kļūs. Goda zīmes ieguvējs atklāti teic, ka priecīgs par meitu izvēli, kaut īpaši uz to mudinājis neesot. “Es arī pats esmu ļoti laimīgs par savu izvēli,” saka Egons Liepiņš, “esmu ļoti laimīgs savā profesijā, kaut gan ceļš medicīnā ir kā sinusoīda. Te esi kalnā, te lejā, bet, neskatoties uz to, darbs medicīnā sniedz izjūtas ar vislielāko spektru. Tas ir laimīgs mūžs būt ārstam.”

Viena no daktera atvasēm Krista Liepiņa, kura arī ir zālē 17. novembra vakarā, tēvu raksturo kā ļoti godīgu, inteliģentu, gādīgu, aizrautīgu un labu cilvēku. Otra māsa Elīza Liepiņa, kura patlaban 5. kursā studē medicīnu, teic, ka viņš ir vislabākais tētis pasaulē, jo radījis tādus ap­stākļus, ka abas ar māsu var nodoties tikai savu mērķu īstenošanai. Vecākā māsa Karina Beinerte, starp citu, pazīstamā kordiriģenta Kārļa Beinerta vedekla, patlaban strādā kā daktere Londonā. Elīza Liepiņa teic: “Tētis iedrošināja pievērsties medicīnai un attīstīja vēlmi tajā strādāt. Jo darbs medicīnā dod gandarījumu, jo tu spēj palīdzēt citiem.”

Ambulatorā bloka vadītāja daktere Inga Rutka ar Egonu Liepiņu ir kursabiedri. “Mūsu slimnīcas vadītājs ir izcils ķirurgs, izcils kolēģis. Vadot slimnīcu ierobežotā finansējuma un ārējo risku apstākļos, ir ļoti svarīgi noturēt labu gaisotni. Un to var izdarīt tikai un vienīgi tāds cilvēks kā Egons Liepiņš. Tas, ka pie mums ir lielisks kolektīvs, lielā mērā ir tieši viņa sasniegums. Starp citu, arī šodien (17. novembrī) Egons Liepiņš stāvēja pie operāciju galda. “Goda rakstu par izciliem sasniegumiem izglītības darbā saņēma Jūrmalas Mākslas skolas direktore Taiga Vaišļa. Goda rakstu par profesionālo ieguldījumu Jūrmalas pilsētas sociālās jomas attīstībā saņēma Agita Bērzupe, Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādes “Jūrmalas veselības veicināšanas un sociālo pakalpojumu centrs” vadītāja pienākumu izpildītāja. Ķemeru luterāņu draudzes mācītājam un Ķemeru bibliotēkas bibliotekāram Atim Grīnbergam pasniedza Goda rakstu par aktīvu sabiedrisko darbību. Goda raksts par ieguldījumu sabiedrības pilsoniskajā un garīgajā audzināšanā piešķirts Jūrmalas katoļu draudžu prāvestam Andrim Blūmam. Goda raksts par nesavtīgu darba ieguldījumu iedzīvotāju labā un centra attīstībā piešķirts PSIA “Veselības un sociālās aprūpes centrs – Sloka” valdes loceklim Aivaram Smagaram. Ārste pediatre Anita Krievāne saņēma Goda rakstu par mūža ieguldījumu Jūrmalas pilsētas bērnu veselības aprūpē.

Jūrmalas Mākslas skolas direktore Taiga Vaišļa par savu lielāko rūpi tur uzdevumu gādāt, lai skolai ir skaistas telpas, skaista vide, lai bērni uz skolu nāktu ar prieku. “Tas ir brīnišķīgi, ka mākslas skola vienmēr pilna bērniem. Mākslas skolā galvenais ir izglītot bērna dvēseli, jo ne jau visi kļūs par profesionāliem māksliniekiem,” vēlāk sarunā sacīja Taiga Vaišļa un atklāja, ka viņai pašai mīļākais mākslinieks ir jūrmalnieks Valdis Bušs, kurš nu jau viņsaulē. Jūrmalā ir ļoti spēcīga mākslinieku grupa un arī skolā strādā mākslinieki. Vislabākais piemērs bērnam esot personīgs paraugs un, ja skolotāji ir ar mākslinieka sirdi un dvēseli, tad arī bērniem griboties pēc tā tiekties.

Ķemeru luterāņu draudzes mācītājam un Ķemeru bibliotēkas bibliotekāram Atim Grīnbergam vaicāju, cik loģisks un saderīgs ir tāds salikums – mācītājs un bibliotekārs. Goda raksta saņēmējs atteica, ka abi divi taču ir grāmatu cilvēki. “Esot bibliotēkā, varbūt esmu pieejamāks ķemerniekiem nekā daudzi citi mācītāji,” viņš sacīja. Protams, ir interesanti, vai, iesakot kādu grāmatu, savu lomu spēlē arī mācītāja statuss? Kā ikkatrā sabiedriskā bibliotēkā, arī Ķemeros ienāk kā laicīgās, tā garīgās grāmatas un kristīgā literatūra. “Es iesaku cilvēkiem to, ko zinu,” teic Atis Grīnbergs. Jautāts par trim viņam vistuvākajām grāmatām, viņš atbildēja: “Vienmēr visiem iesaku amerikāņu rakstnieka Halīda Hoseina grāmatu “Pūķu ķērājs”, jo tajā brīnišķīgi var iepazīt Afganistānu, par kādu pat nenojaušam. Tik izcilu literatūru nākas reti sastapt. Otra ir japāņu grāmata “Ēnas slavinājums”, kurā var ieraudzīt japāņus tādus, kādus mēs viņus nepazīstam, jo viņi nāk no citas planētas. Un trešā grāmata… mācītājam pienāktos teikt Bībele, bet es sacīšu – “Zagle”, jo tā ir pilnīgi unikāla literatūra valodas, domu gājiena ziņā un tajā redzējumā, kā jauns cilvēks var iedziļināties Otrajā pasaules karā.”

Apbalvojumus piešķīra Jūrmalas pašvaldības Apbalvojumu piešķiršanas komisija, vērtējot kandidātu pilsonisko un sabiedrisko aktivitāti, profesionālos sasniegumus un ieguldījumu gan konkrētajā nozarē, gan Jūrmalas pilsētas attīstībā kopumā, reputāciju un citus kritērijus.

Jūrmalas pašvaldība augstāko apbalvojumu – Goda zīmi un titulu “Goda jūrmalnieks” – dibinājusi 2015. gadā, un pērn to saņēma izcilākais latviešu populārās mūzikas autors, komponists un pianists Maestro Raimonds Pauls.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Šausmas,kās tās Truksnim par biksēm!

Draugiem Facebook Twitter Google+