Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. jūlijs, 2012
Drukāt

Goda vietā – kartupelis un žāvēta gaļa, nevis siļķe

Jautāju mūsu lasītājiem, vai viņu ēdienkartē ir arī siļķe un no tās pagatavoti ēdieni.

Māris Zēbergs (73) Salaspilī: “Esmu ļoti liels zivju cienītājs, diemžēl pie mums Salaspilī tikpat kā nav iespējams nopirkt ne upju, ne citas zivis. Ar zivīm Salaspilī ir ļoti slikti. Piemēram, kad interesējos par siļķi (ar galvu) sālījumā, ko pēc tam pašam iemarinēt ar sīpoliem, pārdevēji parasti aizbildinās, ka tās ātri bojājas, tādēļ ļoti maz tiek iekļautas veikala preču sortimentā. Rūpnieciski pagatavotās siļķes, man negaršo, tādēļ es tās nepērku. Esmu arī ievērojis, ka salīdzinājumā ar Rīgas Centrāltirgu pie mums saldētajām zivīm ir daudz augstāka cena.”

Jānis Metlāns Ludzā: “Siļķe man garšo tikai tad, ja tā pagatavota stiprā marinādē kopā ar sīpoliem. Parasti to ēdu kopā siltiem vārītiem kartupeļiem, dažreiz arī papildinu ar vājpiena biezpienu, jo trekns biezpiens man negaršo. Strādājam laukos, un, vakarā atgriežoties pilsētā, diezgan bieži iznāk nopirkt arī siļķes. Esmu iecienījis tikai vietējo zivju produkciju, piemēram, “Lapmežciema” ražojumus. Esmu daudz bijis Baltkrievijā, tādēļ varu apgalvot, ka mūsu zivju produkcija ir daudz labāka nekā citās zemēs ražotā.”

Jānis Rideris (82) Jelgavā: “Ziniet, mēs esam veci laucinieki, tādēļ mūsu ēdienkartē visvairāk ir kartupeļi, žāvēta cūkas gaļa un tagad, arvien vairāk tuvojoties rudenim, arī mežā salasītās sēnes, no kā pagatavojam gardas mērces. Ikdienā iecienīta ir arī miežu biezputra dažādās kombinācijas un izpildījumā. Siļķi izvēlamies tikai ēdienu garšas pamainīšanai ne biežāk kā reizi divos mēnešos. Vairāk to ēdam ziemā, kad ir daudz laika ēdienu gatavošanai, kā arī svinami dažādi svētki, kuros tiek klāts galds. Tikai nezin kāpēc siļķi vienmēr ar “kažoku” saista kopā, bet ziemā tas arī noderīgs (smej).”

Daina Šķiezna Rīgā: “Atceros, cik labi garšoja siļķe, kas, ietīta avīžu papīrā, bija izcepta kuramkrāsnī. Šādu siļķi baudīja kopā ar krējumu. Iecienīti bija arī pašu gatavoti siļķu rolmopši. Tagad, kad ierunājos ārstei, ka man gribētos uzēst kaut ko kreptīgāku, piemēram, siļķi, viņa mani no tā atrunāja – rūpnieciski pagatavotās siļķes, kam izšķīdinātas asakas, nav ieteicams iekļaut ēdienkartē cilvēkiem, kam ir nopietnas mugurkaula veselības problēmas. Ārstes ieteikumam klausu. Protams, siļķei uzturā nav nekādas vainas, tikai tad jāpērk mucās sālītās – tādas, kam, kā es saku, nav spalvas (asakas) izšķīdinātas.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+