Godīga konkurence un konkurētspēja 2
Ja atceramies, Eiropas Komisija jūnija beigās noteica tobrīd rekordlielu 2,42 miljardu eiro naudas sodu uzņēmumam “Google” par negodīgu konkurenci. Tā izpaudās manipulācijā ar e-komercijā plaši izmantoto “Google” izstrādāto un pārvaldīto meklētājprogrammu, izvirzot pirmajā plānā, kā tika formulēts, sponsorēto saturu. Respektīvi, to pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, kuri par šo priekšrocību “Google” maksā, parasti atskaitot zināmu procentu no tīmekļa tirdzniecībā gūtās peļņas. Komisija uzdeva šo situāciju mainīt deviņdesmit dienu laikā. Pretējā gadījumā sods aptvers “Google” mātes uzņēmumu “Alphabet”. Vēl jāpiebilst, ka septiņus gadus ilgusī lietas izskatīšana savulaik tika sākta pēc konkurējošā uzņēmuma “Microsoft” sniegtās informācijas. Vairākas amerikāņu firmas Eiropas lēmumu apsveica.
Nesen nāca atklātībā vēl kāda veca lieta saistībā ar 2,93 miljardu eiro soda piemērošanu Eiropas kravas auto ražotājiem “Daimler”, “DAF”, “Scania”, “Volvo” – “Renault” un “Iveco”, kas jau 1997. gadā (kopā ar “MAN”) izveidoja līdz 2011. gadam pastāvējušu karteli, lai novilcinātu automašīnu aprīkošanu ar vides piesārņojumu ierobežojošām ierīcēm. Arī šajā gadījumā signāls par darījumu nāca no nozares iekšienes, proti, vācu uzņēmuma “MAN”, kas turklāt bija minētā karteļa dalībnieks. Bet riski un zaudējumi izrādījās lielāki par cerēto labumu.
Varētu uzskaitīt vēl citus līdzīgus piemērus, jo negodīga konkurence un monopolstāvokļa izmantošana kavē nozaru attīstību un galu galā liek reaģēt pašiem biznesā iesaistītajiem spēlētājiem. Tāpēc ir arī būtiski, ka par konkurences jautājumiem atbildīgās komisāres Margrētes Vestageres attieksme bijusi vienlīdz principiāla gan pret “savējiem” auto ražotājiem, gan pret ASV tīmekļa tehnoloģiju milžiem, kas mēdz izraisīt politisko aprindu neapmierinātību otrpus Atlantijas okeānam.
Sankciju dēļ kalifornieši nepametīs Eiropas tirgu. “Google” apgrozījums šā gada otrajā ceturksnī sasniedza 25,1 miljardu dolāru (par 21% vairāk nekā pērn), un uz šā fona EK uzliktais sods neizskatās pārāk satriecošs. Un atsevišķās Eiropas valstīs uzņēmums īsteno fiskālās optimizācijas pasākumus, kas, piemēram, Francijā ir tikuši apstrīdēti, taču mēģinājums piedzīt no “Google” papildu 1,115 miljardus eiro cieta neveiksmi – pagājušajā mēnesī administratīvā tiesa pieņēma uzņēmumam labvēlīgu lēmumu (varbūt amerikāņiem par pārsteigumu), nospriežot, ka “Google”, kas darbojas kā “Google Ireland Limited” meitas sabiedrība Francijā, nav apliekama ar nodokļiem prasītajā apmērā par periodu no 2005. līdz 2010. gadam. Francijas attiecīgās iestādes lēmumu, iespējams, nepārsūdzēs. Kā izteicās jomas atbildīgais ministrs Žerārs Darmanēns, “vairāk vērta ir laba vienošanās ar “Google” nekā slikts process”. Un vienošanās par mazākām summām parasti notiek bez pārliekas stīvēšanās – pērn “Google” samaksāja Apvienotajai Karalistei 130 miljonus britu mārciņu un šogad maijā vienojās ar Itāliju par 306 miljoniem eiro. Bet potenciāli nodokļu uzrēķini varētu skart arī “Amazon”, “Facebook” un citus optimizētājus.
Dalībvalstis tomēr negrib strīdus ar nozīmīgu darba devēju un IT investoru, kas savukārt ir ieinteresēts izmantot Eiropas svarīgāko resursu informāciju par pirktspējīgajiem patērētājiem un viņu ieradumiem. Taču intereses ar to vien neaprobežojas. “Google” šobrīd apsver iespējas atvērt milzīgu datu centru Luksemburgā, kas mazajai lielhercogistei nozīmētu ne tikai vienu miljardu eiro ieguldījumu infrastruktūrā, bet arī kvalificētu speciālistu piesaisti un apmācību. Savukārt uzņēmumam tas ir svarīgi, lai nostiprinātu pozīcijas datu glabāšanas un mākoņdatošanas pakalpojumu tirgū, kur dominē “Amazon” jeb “AWS” (“Amazon Web Services”) un krietni iepakaļ seko “Microsoft”, “IBM” un “Google”.
Tuvāko sekotāju pulciņā eiropiešu nav, bet tas liecina, ka nāksies saskarties ar zināmām problēmām Eiropas Digitālā vienotā tirgus stratēģijas, Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvas un rūpniecības digitalizācijas plāna īstenošanā. Tikmēr tehnoloģijas arvien straujāk un vairāk ietekmē ražošanu. Eiropas rūpnieku, tai skaitā iepriekš pieminēto Eiropas auto būves flagmaņu, konkurētspēja lielā mērā būs atkarīga no to spējām pielāgoties šim IT attīstības tempam, ko vismaz pagaidām diktē nevis Eiropa, bet citi. (Un tagad ES prezidējošās Igaunijas varējums valsts pārvaldes digitalizācijas jomā drīzāk uzskatāms par vienu no retajiem izņēmumiem.)
Tīmekļa giganti dažādo biznesa aktivitātes, kļūstot par konglomerātiem, un arī tādā veidā palielina savu ietekmi un kontroli pār tirgiem. Šo tendenci iemieso darījums, kura rezultātā “Amazon” gatavojas pārņemt ASV bioloģiskās pārtikas veikalu tīklu “Whole Foods”, un nevar izslēgt, ka līdzīga prakse netiks izplatīta plašākā mērogā. Bet tas katrā ziņā apstiprina Eiropas iekšējā tirgus komisāres jau pagājušajā gadā izteikto apgalvojumu: “Digitālā ekonomika saplūst ar reālo ekonomiku.” Līdz ar to arī robeža starp godīgu un negodīgu konkurenci būs grūtāk definējama. Tomēr pats svarīgākais, lai šajā konkurencē – vēlams godīgā – iesaistītos Eiropas uzņēmumi.
VIEDOKLIS
EK konkurences komisāre Margrēte Vestagere (Vestagere 3 EIR): “Google ir izstrādājusi daudzus inovatīvus produktus un pakalpojumus, kas ir mainījuši mūsu dzīvi. Tas ir labi, taču “Google” stratēģija iepirkšanās pakalpojumu salīdzināšanai bija ne tikai klientu piesaistīšana, bet arī sava produkta izcelšanu pār saviem konkurentiem. Tā vietā “Google” ļaunprātīgi izmantoja savas meklētājprogrammas dominējošo stāvokli tirgū, ceļot savus pakalpojumus meklēšanas rezultātos un pazeminot konkurentu. Tas, ko “Google” ir izdarījis, ir nelikumīgi saskaņā ar ES konkurences noteikumiem. Tas liedza citiem uzņēmumiem iespēju konkurēt pēc būtības un ieviest jauninājumus. Un vissvarīgākais – tas liedza Eiropas patērētājiem patiesu pakalpojumu izvēli un labumus no inovācijas.”
