Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. decembris, 2014
Drukāt

Godīga stāja. Pjotrs Avens ekskluzīvā intervijā par savu dzimtu un latviešu sarkanajiem strēlniekiem (26)

avens-RE0D85C0
Pjotrs Avens

Dzimis 1955. gadā.

Krievijas uzņēmējs un politiķis, miljardieris.

Beidzis Maskavas Valsts universitātes ekonomikas fakultāti.

Bijis Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs Jegora Gaidara valdībā.

Bijis Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina pārstāvis G8 padomē.

No 1994. līdz 2011. gadam bija “Alfa-Bank” prezidents, pēc tam tāda paša nosaukuma banku grupas direktoru padomes priekšsēdētājs.

Daudzu kompāniju līdzīpašnieks.

Krievijas-Latvijas lietišķās sadarbības padomes priekšsēdētājs.

Pēc žurnāla “FORBES” datiem 2011. gadā P. Avens bija 28. bagātākais cilvēks Krievijā, viņa īpašumu vērtība tika novērtēta ar 4,3 miljardiem ASV dolāru.

Latvijā darbojas Pjotra Avena labdarības fonds “Paaudze”.

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Nejaušību ķēdīte, kas noveda līdz šai intervijai, ir visai gara. Kādā pasākumā mani uzrunāja sirms kungs no Jaunpiebalgas, kas pēta dzimtu vēstures. Arī mana tēva  dzimta nāk no Jaunpiebalgas, mēs, iespējams, esot radinieki. Kungs ik pa laikam man ziņoja par jauniem atklājumiem baznīcu grāmatās un uz milzīgām papīra lapām zīmēja gar acīm ņirbošu dzimtas koku. Katrā tikšanās reizē viņš pieminēja kādu slavenu novadnieku – PJOTRU AVENU, kas atjaunojot baznīcu un dara citas labas lietas. Jums noteikti vajadzētu satikties, viņš teica mirdzošām acīm. Kad sāku meklēt varoņus filmai par latviešu sarkano strēlnieku pēcnācējiem, Pjotra Avena vārdu pieminēja katrs uzrunātais. Nu, ko, jāķeras pie lietas, nolēmu un uzrunāju viņa dibinātā labdarības fonda “Paaudze” pārstāvjus. Pēc diviem mēnešiem saņēmu pozitīvu atbildi, Avena kungs esot gatavs tikties. Tikšanās laiks tika norunāts vēl divus mēnešus uz priekšu un man bija dota stunda Maskavas dzīvoklī. Tā tika ievērota strikti – sekundi sekundē, jo bagātu, ietekmīgu un darbīgu cilvēku laiks ir ļoti, ļoti dārgs. Un šobrīd Krievijā arī visai nervozs…

– Kādas ir jūsu pirmās bērnības atmiņas?

– Atceros komunālo dzīvokli Maskavā, Oktobra laukumā. Istabas iekārtojums saglabājies atmiņā gandrīz no gada vecuma, atminos, kur stāvēja mana gultiņa, vecākus atceros tikai kā tēlus, kā veidolus. Tās vairāk ir sajūtas, pat smaržas. Tāda vienkārša gaisotne.

– Vai jums jau no paša sākuma gribējās savā dzīvē ko mainīt?

– Neesmu aizdomājies. Biju laimīgs bērns, arī turpmāk biju apmierināts ar dzīvi. Neko īpaši lauzt nevajadzēja. Tikai attīstīties.

– Kur tad revolucionārais gēns? Jūsu vectēvs taču bija latviešu sarkanais strēlnieks. Vai šis cīnītāju adrenalīns mums, latviešiem, ir asinīs?

– Manī plūst dažādas asinis, ne tikai latviešu – tikpat daudz ir ebreju un krievu piejaukuma. Tāpēc no šā sajaukuma izdalīt tieši latviešu gēnus būs grūti. Kad esmu gribējis dzīvē ko mainīt, nezinu, vai tas ir nācis tieši no manas latviskās daļas. Revolucionāri bija ne tikai mani latviešu senči, arī ebreji ļoti vētraini un aktīvi iesaistījās pasaules pārveidošanā.

– Vai jūs labi pārzināt savas dzimtas vēsturi?

– Jā, esmu ar to speciāli nodarbojies un meklējis radiniekus. Latviešu līnija nāk no vectēva, kas bija vidēji turīgu Jaunpiebalgas zemnieku atvase. Tā bija liela ģimene, viņa paaudzē bija trīs brāļi un trīs māsas. Viņš, Jānis, bija vecākais, dzimis 1895. gadā. Divdesmit gadu vecumā, 1915. gadā, viņš aizgāja dienēt cara armijā un devās karā. Līdz tam viņš bija ne tikai pabeidzis skolu, bet jau paspējis iesaistīties revolucionārās aktivitātēs. Visa ģimene bija kreisi noskaņota kā lielākā daļa toreiz Jaunpiebalgā. Tur bija spēcīga sociāldemokrātu kustība, arī vectēvs bija šīs propagandas ietekmē un jau kā jauneklis iestājies komunistiskajā partijā. Viņš nokļuva Latviešu strēlnieku divīzijā, karoja frontē un tad līdz ar visu divīziju pārgāja sarkano lielinieku pusē. Interesanti, ka to divīziju, kas vēlāk atgriezās Latvijā, vadīja mans vārda brālis – Pēteris Avens, kurš arī bija no Jaunpiebalgas. Tomēr radniecību ar viņu neesmu atklājis, vismaz pēdējās paaudzēs ne. Mans tēvs un viens viņa brālis palika Krievijā, viņiem bija diezgan tipiska latviešu sarkanā strēlnieka biogrāfija. Vectēvs tika paaugstināts par oficieri un, lai cik skumji tas būtu, kļuva par čekistu. Viņš jau divīzijas laikā bija drošības komitejas darbonis, kopā ar citiem strēlniekiem karoja Pievolgā, bet pēc revolūcijas strādāja Pēterburgas drošības iestādēs. Tad īsu brīdi bija komandēts uz Maskavu, kur viņu norīkoja darbā “Pomgolā”, kas nozīmēja “palīdzība bada cietējiem Volgā”. Šīs organizācijas uzdevumā viņš daudz braukāja – uz Pievolgu, uz Urāliem, kur gādāja maizi bada cietējiem.

Tieši tur 1925. gadā viņš satika manu vecmāmiņu Antoņinu Vasiļjevnu, krievieti. Viņi apprecējās un aizbrauca uz Maskavu. Pateicoties darbam čekā, vectēvs bija saistīts arī ar izlūkdienestu. Vēl pirms mana tēva dzimšanas viņš devās uz Zviedriju. Domāju, tas bija tīrs spiegošanas darbs, pēc kura viņš saņēma paaugstinājumu un strādāja Kominternē, vadīja Literatūras nodaļu. Taču, tā kā viņš bija iesaistījies latviešu trockistu apvienībā, tad drīz viņa karjera beidzās un no Kominternes viņu patrieca. Neilgu laiku viņš ieņēma pieticīgus amatus kādā nenozīmīgā lauksaimniecības institūtā, mētājās no viena posteņa uz otru un acīmredzami bija kritis nežēlastībā. 1934. gadā viņu arestēja un aizsūtīja uz Magadanu. Pēc otrās tiesas lēmuma viņu turpat arī nošāva. Mums par laimi, vecmāmiņa no viņa 1929. gadā izšķīrās, tāpēc palika dzīva pati un paglāba mazo dēlu. Tomēr arī viņu skāra represijas – vecmāmiņa bija pediatre, strādāja Kremlim pietuvinātā slimnīcā, no kuras viņu atlaida kā “trockista sievu”. Nopratināšanas protokolos vectēvs apgalvo, ka sakarus ar ģimeni nav uzturējis, taču tie bija meli. Viņi dzīvoja netālu un bieži tikās. Mans tēvs, kuram vectēva nošaušanas laikā bija septiņi gadi, viņu labi atcerējās.

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. Aris Avens avens@inbox.lv Atbildēt

    Paldies par informāciju.Uzzināju arī nedaudz jauna.
    Pjotra Avena vectēvs Jānis Avens ir tiešos rados ar Jāni Avenu no Vecpiebalgas Grēveru mājām ,kurš 1823.gadā , kad dalīja uzvārdus, visai dzimtai pieņēma uzvārdu Avens.Grēveru Avens gan ir dažas paaudzes vecāks.
    Ja interesē, varu aizsūtīt norādi pilnam Avenu dzimtas ciltskokam.
    Mani senči ir tiešā līnija no Grēveru Aveniem, kuri palika dzīvot Vecpiebalgas Grēveros ,pa vecākā brāļa līniju , jo jaunākie devās pasaulē.
    Cik esmu saticis cilvēkus ar uzvārdu Avens, visiem radu raksti tā vai citādi nāk no Vecpiebalgas.
    Avens ir vietvārds ar nozīmi auns, ko ārpus Piebalgas nelietoja.

    Esmu sastapis cilvēkus ar uzvārdiem Auniņi, Aveniņi…
    Neesmu pārbaudījis, bet maz ticams, ka citur Latvijā kāds būtu pieņēmis dzimtai uzvārdu Avens.

  2. Ļoti saturīga intervija. Paldies!

  3. Gribētos zināt kurš gudrinieks un par kādiem nopelniem piešķīris Avenam Trīszvaigžņu ordeni. Tad jau Putinam un Višņakovam ar Ušakovu ari pienākās.

  4. Avens ir bijis J.Gaidara vadītās reformu grupas loceklis. Tēvs viņam uz pusi latvietis, māte ebreijete. Krievijas miljarderu sarakstā kaut kādā 20. līdz 30. vietā (ap 5 miljardi $), atšķirībā no Gaidara, kas miris nabags. Ne jau viņam spriest par latviešu sarkaniem strelniekiem. Tie ir bijuši īstie vīri un pateicoties viņiem, ne jau P.Avenam mums ir iespēja šodien dzīvot un sargāt savu valsti. Par ko viņam piešķirts Trīs Zvaigžņu ordenis es nezinu.

  5. Kad tiks izgatavota filma par Latvijas (Baltijas valstu) okupāciju? Būtu laiks.

    • … @ erce: – TAS NOTIKS … tikko NA un CITU PATRIOTISKO PARTIJU jauna paaudze nomainis veco UN VEL NELOJALO nomenaklaturu un naks pie NACIONALAS valdibas sastadisanas — ne agrak, ne velak …. BET DRIZ … !

      … UN NE TAS VIEN … NAKS INT TIESASANAS PAR OKUPACIJAS LEGALO STATUSU, NELEGALO TERITORIJU PIESAVINASANASU NO LR, UN PAR REPARACIJAM PAR NODARITIEM FIZISKIEM ZAUDEJUMIEM VALSTIJ KA ARI TAS DZIVAM SPEKAM AR GENOCIDA METODEM …

  6. Man bija tēvabrālis Valts (Voļģemar). 1.Pasaules karā no muižas dārznieka mācekļa aizgājis strēlniekos līdz ar 2 vecākiem brāļiem. Droši, ka pēc-1905.g. represiju iespaidā. Tur, jau Krievijā, saticis “sarkano” Jāni Fabriciusu, ar kuru (bet ne vienlaikus) kādreiz dzīvojuši vienās mājās Vangstrēbējos. Karā visi brāļi palikuši dzīvi, 1922. gadā braukuši mājās uz Latviju. Divi ielaisti, Valts aizturēts un neielaists. Kāds nostučījis. Vēlāk atgriešanās atļauta, bed radi vēstulēs atturējuši – starpkaru Latvijas “politkorektuma” un viņa paša cenzūrdrošo optimistisko vēstuļu iespaidā uzskatījuši, ka Krievijā viņam iet labāk. Palicis dzīvs 1937.gadā; draugs, šķiet, Jānis Lakstīgala, nošauts. Bijis amatā Kostromā. 2.pasaules karā karojis majora pakāpē, karu beidzis Liepājas pusē. Kara bēgļu filtrācijā izpestījis manu tēvu – nācies izciest vien 2 mēnešus, šķiet, visai drausmīgus, Jelgavas cietumā. Uzskatīja, ka Fabriciusa, kurš mūža beigās bijis aviācijas entuziasts un lidotājs, lidmašīnas nogāšanās ir bijusi organizēta. Lepojās, ka Kostromā piedalījies vēsturisko tirgoņu būvju ap tirgus laukumu paglābšanā no uzspridzināšanas. Ka pēc 2. kara piedalījies Rīgas Operas nama jeb Vācu teātra paglābšanā no uzspridzināšanas. Demobilizēts kā apakšpulkvedis. Hruščova laikā piedalījās Staļina nomušītā Kirova pieminekļa “cauri izdabūšanā” (to viņš uzskatīja par uzvaru, kas tajos apstākļos tā arī bija), braucis uz Kostromu piešķirt kādai ielai Jāņa Lakstīgalas vārdu. Rādīja savu albumu ar Aspāzijas bildi, piemiedza aci un otrā pusē parādīja Staļina bildi. Rādīja Staļina(?) bēru bildes reprodukciju, kuras oriģinālā kāds tagad esot aizkrāsots. Teica, ka sienām esot ausis, ko es, tolaik mucā audzināts galīgs teļš, nesapratu un arī nepārprasīju. Uzskatīja, ka glābiņš no “komunisma” strupceļa ir arodbiedrības, un, škiet tajās arī darbojās. Aicināja mani iet Ziemsvētkos uz Jāņa baznīcu, uz ko es neatsaucos, būdams labi saindēts; pēc t.s.Atmodas tur iesvētījos. Izvairījās no “sarkano” strēlnieku sanākšanām Sarkano strēlnieku muzejā, teica, ka strēlnieku tur esot gaužām maz. Tagad man, gadiem rakājoties atmiņā, šķiet, ka ar labiem nodomiem aizmuguriski mēģinot pabrīvot manu ceļu, krietni sabojājis manu dzīvi. Mēģināja dabūt kapa vietu Brāļu kapos, kā teica – pie savējiem. Tagad viņa kaps ir Brāļu kapa kreisajā malā zem piecstaru zvaigznes.

  7. Schadenfreude?> – Kāda vēl “Krievijas politika”-? Cilvēk, izlasi vismaz A.Bloka dz. “Divpadsmit / Александр Блок Двенадцать – lai pagātnes laika noskaņojumu saprastu. Eiropas varenie iegrūda tautas 1.Pasaules kara slaktiņā – un Eiropas tautas atbildēja:……Мировой пожар в крови – Господи, благослови!

  8. Nevajadzētu jaukt tautību ar pavalstniecību. 1940.g. Latviju okupēja padomijas pilsoņi. Latvija neuzbruka padomju Krievijai.

  9. Principā tā noskaņa pret latviešiem ir saprotama, un cilvēkam arī jāsargā aizmuguri, jo Latvija tomēr nav tik spēcīga lai pamācītu Krieviju un varētu brīvi par visu ko runāt.

    Krievi paši ir “interesanta” tauta, kurai liekas, ka visi viņiem dara pāri un arī mūsdienās… kad uz naftas ekonomikas balstīta valsts, neko neiegulda zinātnē, neko nedara korupcijas izskaušanā un tai liekas, ka visa pasaule ir sazvērējusies – ne tikai ASV, kurai Krievija kā partneris abpusēji mazāk dod kā jebkuŗa rietumu valsts. Tai pat ir greizsirdība, kad Ukraina vēlas būt cilvēcīgāka un tiek tikpat iracionāli klapēta, kā Latvija, kura agrāk tika sodīta ar reņģu kaŗiem, naftas vada noslēgšanu un arī ostas izbūvi Pēterburgā… ar šādu krievu mentalitāti, latviešiem vajadzētu būt naidam pret visiem krieviem.

    Manuprāt, daudz kas latviešiem tiek krauts klāt, tikai tādēļ ka ap viņiem bija mitolģija un arī tāpēc, ka Krievijā ir tradicionāli rīkot tiesu par mirušajiem un apvainot tos visā. Mācība latviešiem no šīs vēstures lapas ir jābūt tādai – ja kāda tauta ļoti aktīvi iesaistās Krievijas politikā, tai ir jāizkauj un asimilē visi krievi un jāpanāk savas nācijas pārsvars. Tā ir latviešu kļūda – un par to viņi arī dārgi samaksāja. Cerams, ka latvieši kaut ko no šīs vēstures iemācījās, jo krievi gan neko nemācās un gan jau vēl uzdursies uz tādiem, kas ar šiem tiks galā… iespējas ir tik dažādas un interesantas – sanaidoties ar visiem kaimiņiem, maksāt nodevas Kaukāzam, līst pak*ļā Ķīnai(kas pati met aci uz Kriviju līdz pat Urāliem) un sanaidoties arī ar ASV un rietumiem ir jāprot… un vēl cerēt, ka tiks cauri sveikā.

  10. Informācija propagandistiem, kam tā patīk karināt birku “sarkanie”:
    “2000. gadā Latviešu sarkano strēlnieku pieminekļa postamentā pēc arhitekta Gunāra Lūša-Grīnberga iniciatīvas un vēsturnieku atbalsta (Sarkanajā armijā nekad nevienas latviešu strēlnieku daļas nosaukumam netika oficiāli piekarināts apzīmējums “sarkanā”) parādījās uzraksts “Latviešu strēlnieki 1915-1920″. Pieminekļa precīzais militārais kods – zvaigzne pie komisāra cepures un Sarkanā Karoga ordenis pie šineļa – nav pretrunā ar jauno informāciju.”
    Un vēl kas par “ježovščinas” laiku vājprātu, kas beidzās ar paša “dzelzs komisāra” likvidēšanu – nevienā t.s. “atklātajā tiesas procesā” pār “tautas ienaidniekiem” kaut kā nemanīja ne bij. latviešu strēlnieku, ne latviešu tautības čekistu, ne pat tādu augsta ranga nomenklatūras darboņu kā Rudzutks, kas nu sāktu publiski “grēkus nožēlot”, savus biedrus apmelot, fantastiskos noziegumos atzītos.

  11. 10 balles. Par Latviju strēlnieku priekšā jānoņem cepures, bet tas, kas notika tālāk…naudas vara.

  12. sarkaniem strelniekiem maksaja zeltaa un vini piedalijas ukrainas kampana\a pret zemniekiem.nesen donbasaa par ukrainas brivibu kritis latvietis janis,tas so kauna traipu nomazgaa.man liekas,ka diivaina irokupacijas muzeja un sarkano strelnieku piemineklla blakus atrassanas

  13. Redzams ,ka Avena latviešu traģiskās vēstures izpratne daudz neatšķiras no Žirinovska vai Putina saprašanas .Avena teiciens ,ka latvieši 1937.g.Krievijā bija pelnījuši nošaušanu saskan ar Putina teikto, ka poļu virsnieku tūkstošu apšaušana Katiņā bija taisnīga vēsturiska atriebība.Ne jau tikai padomju armijas latviešu tautības virsniekus apšāva 1934g.-1937g. bet meklēja visus ar latviskiem uzvārdiem un vārdiem sākot ar kolhoza kalēju un augstāk.Kādam uz laiku izdevās izmukt,piemēram pirmajam Iekarotās Berlīnes komendantam Generālpukvedim Nikolajam Berezinam ,īstā vārdā Jānim Bērzzariņam,kuru tomēr 1945 g. nošāva ,,nezināmi,, uzbrucēji noslēpņa.

    • Avenam nav nekaadas tiesiibas nosodiit latvieshu sarkanos streelnieku. Tie bija juku laiki, mana vecmaate toreiz dzhiivoja Pleskavaa. Vinja staastija, ka varas biezhi mainijaas. Vieni savus pretiniekus kaara, otrie shaava. Taa bija taa starpiiba. Vieniigi nepareizi bija, ka latvieshi palika Krievijaa. Sarkanie somi, no baltajiem ar muusu von Golca paliidziibu sakauti, palika Somijaa un tur ar aatraam tiesam tika tiesaati un noshauti, bet vinju beerni 1939. gadaa ciinijaas kopaa ar saviem senajiem pretiniekiem pret Pad . savieniibu. Par to var lasiit Sillanpää romaanos.

      • Nezinu vai pareizi vai nepareizi, bet rakstā tomēr ir arī dažas muļķības – latvieši bija Krievijas impērijas pilsoņi – viņi nebija svešā valstī. Latvieši arī pirms kaŗa dzīvoja Krievijas pilsētās un ieņēma augstus amatus, bez tam arī Sibīrijā bija liela latviešu diaspora.

        • Ne jau dažas muļķības, raksts no muļķībām vien sastāv. Šodien tas Avenis ir īstais putinists un nav saprotams kāda vajadzība mums ir bijusi to popularizēt.

  14. Kas tas ir – godīga stāja? Kā cienījamā autoreizprot šogodīgumu?Kur tas izpaužas?

  15. … @ Edge: – ‘ … lai pastasta … par paveikto … 1990. gadu sakuma … (un par to kas isti bija Gaidars …?)’ !!!!

    … Un ne jau tikvien … Vel jau ir daudz ko atklat un stastit par visu to kas atsaucas uz Vacieti … par vina bridinajumu un iespeju izglabt tiikai tris latviesu ta laika staba viesniekus – un par tiem kuri visus parejos latviesu sarkano strelnieku virsniekus nodeva un ka sunus apsava kada Kremla pagraba … divus sie atrada un likvideja …tresais … ?

    … es ari nebutu braucis majas no Stokholmas, ja man butu zinams so cilveku liktenis … bet kamdel tiesi vina rads varbut zinaja ( tresa asins piederiba …?) … kamdel saja sakara netiek pieminetas finansialas saistibas ar Kominternes istiem saimniekiem no ‘Aizjuras’ … un to 1917 .g. revolucijas sagatavosana, finansesana un realizesana …?

    … Vai par to vel Pasaule nedrikst atklati runat … ?!

    … Varbut tamdel tik biezi atskan Avena fraze: ‘ … Mes tacu runajam tikai par sarkanajiem strelniekiem !’ !!!

    • Jelcins jau bijis pasūtijis izpētīt komunistu kontus ārzemēs. Pētīšana sadūrās ar lielu pretestību arī ārzemēs, bet gala rezultātā pat tie rezultāti kas bija iegūti un salikti atskaitē pazuduši Putinam nākot pie varas. Tajā laikā arī aizdomīgi autokatastrofā gājis bojā tāds, arī pārkrievots latvietis, Otto Lacis.

  16. Avena kungam maz latvisko gēnu . Tas ,ka palīdz savu senču dzimtajai pusei ir lieliski. Man nepatīk, un apsolīūti nepārliecina teikums ,ka pilsēta kā klaidoņu patversme- daudz ebreju, latviešu. Tas neiztur nekāfu kritiku- latviešu vispār nav daudz un vēl jūtami tada lielā pilsētā kā Maskava. Arī mans tēvs bija strēlnieks un saņēmis JUra krustu. Maz par to runājām , bet atceros ,ka viņš teica , ka viņu nodevuši gan krievi , gan vācieši ,

    • Kādas jūs muļķības runājiet! Viņa vectēvs ir latvietis un viņa tēvs ir latvietis – tas ka viņa māte ir puskrieviete-ebrejiete nekādu lomu nespēlē. Latviešu paternālajā sabiedrībā sievietes normālā latviešu ģimenē nenosaka tautību – ja pa tēva līniju ir latvietis, tad bērni ir latvieši un nav svarīgi vai māte ir kaut vai no Mozambikas.

      Tas ka cilvēkam nav saglabājušās saiknes ar latviešiem ir diemžēl PSRS ideoloģijas nopelns, kas turpināja pārkausēt visas Krievijas tautas par krieviem. Kaut ko pārmest šajā sakarā nevar, bet var tikai cītīgi censties uzturēt saites ar tiem, kam ir vēlme šeit kaut ar kādu pavedienu pieturēties. Manuprāt, tur Avena kungam neko nevar pārmest, ja viņš palīdz atjaunot baznīcu un apzināt savu sakņu vēsturi. Un pārējiem gan var novēlēt tikai pacietību – latviešu nemaz nav tik daudz lai tā savā starpā kašķētos. Dariet savus darbus un ļaujiiet darīt citiem savus un tikai priecājieties par to, ka kāds kaut ko var dot atpakaļ.

    • Iesaku tomēr ar latviešu asiņu tīrības meklēšanu atturēties… mēs neesam vācieši un viņu muļķības mums nav jāatkārto – tā nav mūsu būtība, jo vācieši ironiskā kārtā jau kopš senlaikiem ir hibrīdrase, kuras pamatā ir pirmo eiropiešu un indo-eiropiešu un arī ķeltu asiņu sajaukums.

      Piemēram, pierobežā nevienam latvietim nav tīru asiņu – ir pilns ar radiem abās robežas pusēs un vispār šādas frāzes tomēr ir mazliet dīvainas latviešu sabiedrībā, kur 30% no latviešiem otrās puses nav latvieši. Iedzeriet tēju un nomieriniet nervus – ideoloģijas nāk un iet, bet tauta vienmēr paliks.

      Un pārlasiet tekstu – citāts par klaidoņu pilsētu bija vācu rakstnieka, ne jau šī kunga vectēva vai tēva teiktais. Un nekāda nepatiesība tā nav – kaŗa laikā inteliģence parasti iet bojā visagrāk, ja neuzspēj laikus aizmukt prom un Krievijā ap to laiku ne tikai cara ģimenes izslepkavoja.

  17. Jā ko lai dara – pragmatiski konstruktīvas attiecības mūsu dienās ir galvenais.Nav svarīgi kā viņš izturas pret saviem priekšgājējiem, svarīga ir viņa nauda. Atklāti sakot esmu izbrīnīts par čangaļu un slātaviešu pēcnācējiem. Nauda liek pievērt acis uz šā kunga nostāju pret saviem senčiem un nodot to ideālus. Droši vien Avena kungs nemaz nezin par 1905. gadu, kas izaudzināja latviešu strēlniekus, par Tīreļpurvu, Ložmetēj kalnu Naves salu, kur krievu ģenerāļi centās iznīcināt latviešu strēlniekus. Tā muldēšana par attiecībām ar vāciešiem – nu tas jau tikai pierāda šī kunga izglītības ieguves avotus. Pati cariskā Krievija viņus tādus izveidoja un deva viņiem iespēju norakt šo sistēmu. Žēl tikai ka liela daļa šo strēlnieku palika “savā” Krievijā, nenojauzdami, kas viņus tur sagaida.

  18. “Otra doma – samaksā viņi cerēja saņemt Latvijas neatkarību.”
    ================================================================
    Ha, ha, ha, – tipiska liberastu domāšana – gluži kā anglu, franču un ASV vēstniekiem Maskavā 1918.g., kuri arī cerēja, ka spēs piekuļot latviešu strēlniekus (E.Bērziņu. Sk. vairāk: Дело Локкарта – заговор Локкарта, заговор послов) .
    “Jefiņš, ne čekists……” – kā Čaks “Mūžības skartajos” rakstīja (Strēlnieku atgriešanās) – šiteno kungu arī kāds vēl Krievijā “atvēsinās” . Lai Avens par Gaidara un reformistu paveikto Krievijā 1990. gadu sākumā pastāsta, tad varēsim salīdzināt ar strēlnieku.

  19. “Zināšanu vietā mums ir tēli, mīti un leģendas, daudz nezināmā. Kāda bija strēlnieku rīcības motivācija dažādos kara pavērsienos? Kāda bija viņu vēsturiskā nozīme Latvijas un reģiona valstu vēsturē? Uz šiem jautājumiem īsti nav pārliecinošu, pētījumos balstītu atbilžu. Izpratne par strēlniekiem ir ļoti vienkāršota, lai gan jāņem vērā, ka viņi nebūt nebija vienots, bet gan laika gaitā ļoti mainīgs fenomens.”
    Dr. hist. Jānis Šiliņš (Strēlnieku fenomens – jūtam, iztēlojamies. Vai saprotam?)
    ================================================================
    Izpratne ir ļoti vienkāršota – “ir versija”, kā te miljardiera kungs apgalvo ar uzsvaru “viņi saņēma pēc nopelniem” – aizmirstot, kādu atalgojumu (9.gr. svina) saņēma Ježovs un viņa uzcītīgākie palīgi. Un tā tie liberasti gaidarieši savas versijas izplata – nollendorfiešiem, kas Latviešu strēlnieku muzeju likvidēja, piepalīdzot.
    p.s. Kopš kura laika cilvēki ar “tīrām rokām, skaidru prātu un kvēlojošu sirdi” Krievijā vairs netiek cienīti? Tak’ ne kopš oligarhu savaldīšanas Pūķina laikā?

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+