Sanita Rībena: Godīgā tirdzniecība un sports 0
Iespējams, tu esi pamanījis, ka ir preces un produkti, kuru marķējumā izmantota zīme “Fair Trade”. Latviskojot – “Godīgā tirdzniecība”. Iespējams, tu arī zini, ko tas nozīmē. Bet iespējams, ka nezini.
“Godīgās tirdzniecības” organizācijas būtiski atšķiras no tradicionālajiem komerciālajiem importētājiem. To mērķis ir dot labumu strādniekiem, zemniekiem un amatniekiem, nevis fokusēties uz peļņas palielināšanu.
Kāda gan ir saistība “Godīgajai tirdzniecībai” un sportam? Minēšu vienu slikto un vienu labo piemēru. Slikto piemēru savā dokumentālajā filmā par ietekmīgāko sporta apģērbu tirgotāju “Nike” filmā “Nike Sweatshops: Behind the Swoosh” izstāsta filmas autori Džims Kedijs un Leslija Kretsu.
Džims un Leslija dodas uz “Nike” ražotni Indonēzijā. Viņi noskaidro, ka strādnieki par savu darbu nopelna dienā mazliet vairāk nekā dolāru, un mēģina par tieši tādu pašu naudas summu dzīvot. Viņi īrē mājokli, kurā guļ uz matrača, ēd divreiz dienā ļoti pieticīgas maltītes. Eksperiments, protams, iegūtu, ja filmētājiem izdotos iekārtoties darbā “Nike” ražotnē, taču tajā viņi netiek pat ielaisti. Ražotni apsargā, un strādniekiem tiek piekodināts ar filmēšanas grupu nerunāt.
Strādnieki ražotnē strādā divpadsmit līdz piecpadsmit stundas diennaktī, sešas vai septiņas dienas nedēļā. Darba apstākļi ir smagi. Karstums, putekļi, troksnis. Atnākot no darba, viņi ir ļoti noguruši. Naudas ir pārāk maz, lai pietiktu kam citam kā tikai necilam mājoklim un nabadzīgam uzturam. Nereti vairākas ģimenes dzīvo kopā nelielās telpās. Tajās nav mēbeļu, gulēšanai izmanto matračus. Bērni neiet skolā.
Tiesa, reizi pa reizei uzliesmo nemieri, jo smagie dzīves apstākļi un bezcerība dara savu. Tos apkaro, nemieru līderus apcietina.
Protams, lielās korporācijas savas ražotnes jaunattīstības valstīs ierīko tieši tāpēc, ka tur ir zemas darbaspēka izmaksas. Mēs gudri varētu spriedelēt par to, ka tāda ir kapitālisma cena. Vai kapitālisma cena patiešām ir daudzu tūkstošu cilvēku dzīvību un veselību vērta?
Otrs piemērs – arī par sportu, taču šoreiz pozitīvs.
Ķīna šobrīd ir līdere futbola bumbu ražošanā – tajā tiek izgatavotas 50% no visām futbola bumbām. Pakistānā ražo 13% no visas pasaules futbola bumbām. Savukārt viena no Pakistānas pilsētām – Sialkota – ir pasaules līdere “Godīgās tirdzniecības” kontekstā. Tajā šobrīd ir ražotnes sešiem sporta bumbu izgatavošanas uzņēmumiem, kas strādā saskaņā ar “Godīgās tirdzniecības” principiem – “Tramondi”, “Talon”, “AKI”, “Vision”, “Silver Star Enterprises”, “Ali Trading Company”.
Šīs kompānijas rūpējas par savu strādnieku darba un sadzīves apstākļiem. Strādniekiem tiek maksāta ne tikai darba alga. Kā kopiena viņi saņem arī «Fairtrade Premium” maksu, kas ir papildu 10% no bumbas tirgus vērtības. Viņi paši arī izlemj, kā šos līdzekļus izmantot kopienas ekonomiskajā, sociālajā un vides attīstībā. Biežāk apmaksātās vajadzības ir mikrokredīti, dzeramais ūdens, bērnudārzi, velosipēdi un veselības apdrošināšana.
“Godīgās tirdzniecības” mērķis ir piedāvāt pircējam alternatīvu – iegādāties kvalitatīvu produktu par pieņemamu cenu, garantējot to, ka pirkums nav ieguldījums modernās verdzības uzturēšanā. “Godīgās tirdzniecības” veiksmes stāsti ir atbilde gaudulīgajām virtuves sarunām, ka “tāds jau tas kapitālisms ir”, it kā kapitālisma nežēlība jaunattīstības valstīs būtu kaut kas, kas varētu pastāvēt bez vienaldzīgo maksātspējīgo patērētāju atbalsta.
Sanita Rībena, biedrības “Zaļā brīvība” sabiedrisko attiecību speciāliste
