Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. aprīlis, 2016
Drukāt

“Godīgo pienu” sola vērtēt, uzņēmumi vēl nav gatavi (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijas pārstrādes uzņēmumi pagaidām vēl nav ­gatavi ieviest “godīgā ­piena” akciju. To pēc Latvijas piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) kongresa pirmdien paziņoja organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Viņš teica, ka Igaunijā tas ir pilotprojekts, kurā iesaistījies tikai viens uzņēmums un ko citi piena pārstrādes uzņēmumi vērtē neviennozīmīgi, pat to saucot par populistisku soli. “Pagaidām uz to skatos pesimistiski, zinot, ka igauņi pret savu produktu ir lojālāki nekā mēs,” teica Šolks, piebilstot, ka nav pret šādu ieceri, bet nepieciešams paskatīties, kā igauņiem tālāk sokas ar tā realizēšanu. LPCS vadītājs zina teikt, ka, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, vidēji dienā tiek realizēta aptuveni viena tonna piena. “LA” jau pirmdien vēstīja, ka Igaunijā “COOP” veikalos piedāvā par desmit centiem dārgāku “godīgo pienu”, kur pielikumu saņem zemnieks.

Vienlaikus Šolks vērsa uzmanību, ka saražotā piena apjomi lēnām pieaug un, tuvojoties vasarai un ņemot vērā sezonalitāti, vēl augs. Jau šobrīd ir piena pārprodukcija un Šolks brīdina par bažām, ka ne visu pienu pārstrādātāji būs gatavi pārstrādāt. Šobrīd viss saražotais tiek pārstrādāts, bet “pateikt, ka tā būs vienmēr, turpinoties pieaugumam, šodien nevar”. Pārstrādātāji saredz nelielu rezervi vietējā tirgū, proti, viņi aicina divus lielākos mazumtirgotājus pārskatīt sortimentu, jo veikalu plauktos esot liels apjoms importa piena produktu. “Paskatoties sortimentu, redzam, ka tur ir pietiekami daudz Igaunijas un Lietuvas konkurējošie ātras aprites piena produkti. Viņi saka – 90% ir mūsējie, bet nevaram saskatīt, kur tie ir un kā to rēķina. Mēs to neredzam,” skaidro Šolks. Viņš novērojis, ka Igaunijā un Lietuvā veikalu plauktos esot ļoti grūti atrast Latvijā ražotos piena produktus, un tas nozīmē, ka kaimiņi izmantojuši visas iespējas piepildīt savus veikalu plauktus ar vietējo preci.

Arī “Food Union” izvērtēs “godīgā piena” akciju, pēc LPCS kongresa paziņoja kompānijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke. Tas būtu tikai viens no soļiem, kā strādāt krīzes situācijā, kas Pankes līdzšinējā praksē tik smaga neesot bijusi nekad. Šobrīd piena piedāvājums turpina augt, pieprasījums ir stagnējošs ar samazināšanās tendenci un cenas turpina sarukt. Šobrīd jāefektivizē darbība Baltijā, ārējos tirgos un katram savā uzņēmumā, spriež Panke. Jau otrajā dienā pēc Krievijas embargo “Food Union” samazinājis piena cenu par 30%, kas ļāvis palielināt apjomu tonnās vietējā tirgū par 40%. Tas daļēji arī ļauj atbīdīt importu no vietējā tirgus. Pērn uzņēmumam Igaunijā realizācijas apjomi palielināti par 27%, bet Lietuvā – par 49%. Trešdaļa no iepirktā piena tiek pārstrādāta piena pulverī, un šī piena cena ir 18,5 eirocenti/kg. Jaunos eksporta tirgos grūti ieiet, lai arī saņemti atbilstoši sertifikāti. “Piekļuve pircējam ir ārkārtīgi sarežģīta… Mūsu galvenais akcionārs jau otro gadu dzīvo Honkongā, dibina sakarus, meklē investorus, būvē divas rūpnīcas. Ir cerība, ka 2017. gadā rūpnīca būs gatava un kāda daļa no Latvijā ražota piena un Latvijā pārstrādāta pusfabrikāta ceļos uz Ķīnu, kur no šā pusfabrikāta ķīniešu darbinieki ražos un iepakos preci un nogādās pircējam,” stāstīja Panke. Sarežģīti ir ielauzties arī Eiropā, kur daļai lielo valstu liekais piens ir ap 15%, kamēr Latvijā tie ir 50%. Cerības “Food Union” saista ar piena pulvera eksportu uz grupā ietilpstošo Dānijas uzņēmumu, kur to izmantos saldējuma ražošanai. Paredzēts eksportēt arī sviestu, un tādā veidā parādās iespēja piekļūt Dānijas pircējam. Panke neslēpj, ka “Food Union” jaudas noslogotas par 50%. Pērn darba ražīgums audzis par 17%, bet piena savākšanas loģistikas izmaksas samazinātas par 25%. Piensaimnieks domā, ka jāizmanto visas iespējas, lai strādātu šajos krīzes ­apstākļos.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. nekāda godīguma tur nesaskatu. Godīgi būtu, ja cena paliek tāda pat, bet vairāk saņem zemnieks, nevis starpnieki. Tagad vienkārši apmuļķo pircēju, bet starpnieki uzvārās tā pat.
    Bet publika uzķeras. Pilnīgs boikots no manas puses.

  2. Iesaku piena pārstrādes uzņēmumiem pie ražotnēm atvērt veikaliņus.Vairāk pirks svaigu vietējo produkciju. Jaunpils ar to var lepoties, ekskursantiem ciemakukulis mājupceļam.

  3. Nekad arī nebūs jo galvenā ir uzņēmuma peļņa pārējais var paciest. Un tā kā nav ko brēkt jūs esat lieki un jāatbrīvo vieta imigrantiem .

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+