Mobilā versija
+2.4°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
25. jūlijs, 2017
Drukāt

Aivars Eipurs: Godīgums politikā un kultūra (8)

Eipurs

Aivars Eipurs

Vai godīgums politikā pieder pie kultūras? Plašākajā nozīmē noteikti, jo pilnīgi viss “saražotais”, arī godīgais un negodīgais, pieder pie kultūras. Bet nedaudz šaurāk ņemot? Arī? Šķiet, “jau aizvakar” bija pēdējais laiks par to runāt un rakstīt. Daži to arī dara, taču viņu norādes atlec kā zirņi no sienas, jo kaismīgi raksti šodien dīvainā kārtā nesasniedz plašu auditoriju un tiek uztverti kā dažu cilvēku privilēģija.

Protams, ka iemesls rakstam ir “Rīdzenes sarunas”, un paldies žurnālam “Ir”, jo godīguma izpratne attiecīgās aprindās ir kā zīdainis, kurš neaug lielāks, lai gan gadu tam daudz, un reizēm nevar saprast, vai tam draud nomiršana no pārāk stipras barības vai ne. Un, ja kādi vēlas zīdaini vēlreiz barot ar krūti, tad tā tiešām var likties kā dīvainīšu privilēģija, jo zīdainis taču, kā smejos, jau pīpējot un dzerot. Taču reizēm tikai tamlīdzīgas izdarības un imitācijas atgādina, ka esam lieli, stipri un vareni. Pārsvarā demokrātija Latvijā attīstās ne jau optimālās, bet gan infantilās noskaņās. Mēs ar jums un vēl dažas paaudzes esam un būsim demokrātijas mēslojums. Citviet lasām, ka jāsamierinās, tā jau esot bijis, daudzas valstis sākušās izlaupītāju gaumē… Atliek sagaidīt, ka bagātu vietējo veiksmīgo avantūristu bērni izskolosies prestižās un dārgās ārzemju universitātēs un tad kāds no tiem atbrauks uz Latviju ar godīguma velosipēdu. Tāds laiciņš paies, vai ne?

Par “Rīdzenes sarunām”. Rupjo vārdu lietošana nav tas sliktākais. Drīzāk otrādi, tas liek sarosīties valodniekiem un skolotājiem, lai atdzīvinātu arī latviešu rupjos vārdus. Jo rupjais sāls ir vajadzīgs. Šobrīd izskatās, ka tieši politiķa U. latviskākais kādas sievietes politiķes apsaukājums ir par sālītu. Tāpēc, lai atceramies, ka mums ir lielas iespējas, jo tagad mums ir nevis jānicina krievi, lietojot viņu lamuvārdus, bet jālieto pašiem savi. Gan Latvijas cietumos, gan politiķu pagrabos un bēniņos.

Sliktākais ir tas, ka neviens no attiecīgajās sarunās pieminētajiem politiķiem pat netaisās žurnālu “Ir” sūdzēt tiesā. Jo tieši tas ir vistiešākais apstiprinājums tam, ka šādas sarunas un vēl daudz vairāk sarunu ir bijušas. Agrāk par daudz mazākiem žurnālistu gājieniem redakcijas ir bijušas spiestas satraukties ne pa jokam, jo naudasmaisiem ir naudas maisi un līdz ar to arī “iespējas”.

Ja atgriežamies pie vecākiem laikiem, reiz bija pastāstiņš par Šķēli un Šleseru. Abi teica viens uz otru, ka tas melo. Ko iesākt jaunam cilvēkam, kuram patīk gan politika, gan taisnīgums, ar šādu informāciju, kas tā arī netiek skaidrota. Ja lietojam šaha terminoloģiju, pata stāvoklis – ne uz priekšu, ne atpakaļ. Šobrīd lielākais pārkāpums skaitās tas, ka ir noplūdināta informācija. Varbūt tā var runāt resora iekšējā sapulcē un tur būs sava taisnība, taču ne ar sabiedrību.

Vai žurnālistika ir bez vainas? Mediju kampaņas atsevišķos gadījumos ir pārāk īsas, to garumu nosaka mediju saimnieki. Žurnālistikā sliktākais laikam ir klusēšana, un šajā ziņā viens no lielākajiem kauna traipiem atjaunotās Latvijas valsts attīstībā ir cukurfabriku zaudēšana. Par politiķiem es nebrīnos, taču žurnālistika dīvainā kārtā nesaredz arī vēlēšanu sistēmas maiņas jēgu, kas būtu liels ieguvums. Līdz šim optimālākās bijušas Augstākās Padomes vēlēšanas (attaisnojamas ir arī 5. un 6. Saeimas vēlēšanas, jo viss bija jāpārbauda praksē).

Kas attiecas uz 13. jūlija tautas sapulci, bija bažas, un tās ir arī apstiprinājušās. Nočūkstēja, un viss. Tobrīd biju ārpus Latvijas, tāpēc trūkst klātienes pieredzes, taču ieguvums izskatās pārāk mazs. Protams, labi, ka vēl diezgan daudzi reaģēja uz “Ir” publikācijām un rezonanse bija. Taču sapulces ideja šķita sasteigta; tāda pasildīta zupiņa ar tajā iemestām pāris svaigām lapiņām, nepārliecinošs aizsardzības reflekss, un vienīgais ieguvums, kas varēja būt arī neatkarīgi no tās: iespējams, daži prātīgi cilvēki šogad un nākamgad grasās iet politikā, un te viņi bija uz pirmo treniņu; tā teikt, jau ar citām iecerēm.

Lai būtu kā būdams, rīt, Annās, uzsaukšu tostu par godīgumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Eipurs tik iedrukāja te , bet komentus nelasa, variet necensties, jo citādi sen būtu viņa atbildes reakcija, bet nav un nebūs…jo melot grūti, bet patiesību nevar teikt…

  2. Atdodiet saiedrībai Latvijas Literatūras centrā nozagtos simtus tūkstošus un tad iedrošinieties spriedelēt par godīgumu kultūrā. Krievi saka – nekaunība, otrā laime. Tas par mūsu literātiem!

  3. Ir mums godīgie, IR! Atbildēt

    Apmeram tik daudz atceramies godīgus un latviskus aktīvistus
    26.07.2017 20:29
    mums valstī ir daudz godigu, aktīvu un nacionali domājoši cilveki – no PK Antons Mikoss, Zigurds Strīķis, no LLB Ieva Skangale, I.Drullis, Andis Balts,Edgars Dambītis no VL senioriem Anta Rydzīte, Janis Blaubergs, no DV Vladislavs Ķīselis, ,no NA Janis Feldmanis, V.Gavars, žurnalisti Atis Kļimovičs, Maris Zanders utt. daudzi šādi kopa likti var radīt citu Latviju
    *********
    Un sie nekad nav līdusi amatos lai zagtu un vienmēr bijusi Latvijai svarīgos brīzos klāt protestos, mītinos un akcijās un daži jau no 1987 gada un gan jau vēl ir ko ātrumā piemirsam, bet tauta tos zina un pievienos!

  4. Nosauc sīnīšu tusi aiz lielveikala par ”tautas sapulci”, un uzreiz būs par ko rakstīt un satraukties. Pilnīga vienaldzība par šo norisi. Un pilsonis Eipurs, ja jau sociāli aktīvs, tad jāsāk ar rakstīt mācīšanos, lai būtu īsi, konkrēti un par tēmu. Citādi tāds velosportista cienīgs savārstījums.

  5. Tā tiešam bija uzsildīta “zupa”, pie tam pārdomāta, izplānota un ar pareiziem pavāriem – aktieriem gatavota! Zēl, ka tieši JKP paspārnē un uz viņu rēķina vecie siles, pardon -katla šmorētāji un cepēji tika pie “deserta” – avangardistu – “cīņā” saucēju lomas. Un tad nu vārija un vārijās tukšos burbuļos un… tvaiku nolaida,tauta saplaka! Kāŗtējo reizi naivā publika paaplaudēja, tad bišķi pasvilpa un paēdusi apmierināta devās tālāk žļambāt arī rītdienai tiem šo “siles-katla” algotņu sagatavoto zupu.

  6. (sun)(xmas)(highfive)(zombie) Liecinieks-braucot 19.jūl. ar tolejbusu ar maršr.nr.18 pēcpusdien Purvciema pusē drzirdēju 2 -divas sievietes , kas drusku pacēla balsi viena uz otru. Trollis bija patukšs.Tad izkāpa ārā kādi 5 pieci cilvēki . Pēkšņi viens 70 gadīgs slāvu izskata biedrs ‘”atbrīvotājs”” pagriezās uz troļļa pusi un skaļi nokliedzās-ŅEDOBITIJE FAŠISTI ! (car)

  7. Nekas nav izčākstējis! Nopirktie žurnālisti ir darījuši visu, lai mītiņu padarītu par kaut ko marginālu vai vienas partijas aģitācijas akciju. Žēl, ka klāt nebijušais Eipurs tik cītīgi lasa šādu žurnālistu bezspēcīgās atraugas un izdara secinājumus. Skaidri redzams, ka secinājumi Eipuram nāk tikai un vienīgi no paša iedomām un priekšstatiem, ne reālas dzīves pazīšanas.

Draugiem Facebook Twitter Google+