Godina flagmaņkuģi “Virsaitis” 0
Vakar notika pirmā Latvijas ekspedīcija uz Somu līcī nogrimušo Latvijas kara flotes flagmani “Virsaitis”, lai pie tā vraka novietotu piemiņas plāksni, tādējādi izrādot godu kuģim un tā komandai par ieguldījumu Latvijas kara flotes izveidē.
Somu jūras līcis vakarrīt bija mierīgs. Neliela migla sedza pie apvāršņa esošo Tallinu, mazi vilnīši skalojās gar kuģa sāniem. Latvijas jūras spēku kuģis “Rūsiņš” dodas uz bijušā mūsu valsts kara flotes (1919 – 1940) flagmaņkuģa “Virsaitis” bojā ejas vietu, lai pie jūrā nogrimušā karakuģa vraka piestiprinātu piemiņas plāksni. Klātesot Latvijas Republikas aizsardzības ministram Artim Pabrikam, Nacionālo Bruņoto spēku komandierim ģenerālleitnantam Raimondam Graubem, klātesot citām Aizsardzības ministrijas un NBS amatpersonām, mūsu militārie ūdenslīdēji nolaidās pie kuģa vraka, kas atdusas jūras dzelmē apmēram 70 metru dziļumā. Ūdenslīdēji pēc iznākšanas jūras virspusē stāstīja, ka “Virsaiša” priekšgals ir labi saglabājies, bet pakaļgals ir mīnas sapostīts.
Kā “Virsaiti” atrada? 2005. gadā, meklējot nogrimušos padomju karakuģus, somu amatieru ūdenslīdēji uzdūrās kādam vrakam. 2010. gadā pēc nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas somu ūdenslīdēji izcēla ārā nogrimušā kuģa zvanu un konstatēja uz tā uzrakstu “Virsaitis”. Tā tika izdarīts viens no nozīmīgākajiem pēdējo gadu atklājumiem Latvijas militāri politiskajā vēsturē.
Pirms “Rūsiņa” izbraukšanas jūrā somu ūdenslīdēji izcelto Latvijas kara flotes flagmaņkuģa zvanu svinīgā ceremonijā nodeva glabāšanā Latvijas Kara muzejam.
Vakardienas ekspedīcijā piedalījās arī Somijas pārstāvji, kas sniedza sākotnējo informāciju par nogrimušo flagmani un piedalās dokumentālās filmas veidošanā par “Virsaiti”. Atbalstu ekspedīcijas nodrošināšanai sniedza arī Igaunijas jūras spēki.
Nākamais Latvijas kara flotes flagmaņkuģis tika uzbūvēts 1916. gadā Vācijā, Rostokas pilsētas kuģu būvētavā “Neptun Werf Rostock” kā kārtējais karakuģis karojošai vācu kara flotei. 1917. gada 6. oktobrī Vācijas ķeizariskajā kara flotē šo jaunuzbūvēto mīnu traleri ieskaitīja kā karakuģi “M-68”. Tas gan kaujas uzdevumus pildīja tikai 23 dienas – 1917. gada 29. oktobrī uzskrēja uz krievu mīnas pie Daugavgrīvas, kur arī nogrima. Pēc Pirmā pasaules kara beigām, 1919. gada martā, nogrimušo kuģi izcēla no ūdens un sāka remontēt, lai izmantotu kā lielinieciskās Padomju Latvijas flotes vienību. Pēc lielinieku padzīšanas no Rīgas vēl neizremontēto kuģi pārņēma gadu iepriekš proklamētās Latvijas Republikas Apsardzības ministrija un ieskaitīja tobrīd vēl faktiski neeksistējošajā jaunās valsts kara flotē. 1922. gada 10. novembrī bijušo vācu mīnu traleri pārdēvēja par “Virsaiti”, un līdz pat 1926. gadam “Virsaitis” bija vienīgais īstais Latvijas karakuģis.
Pēc 1926. gadā realizētās Latvijas kara flotes būvprogrammas mūsu valsts krastu apsardzē ietilpa mīnu traleri “Viesturs” un “Imanta”, kā arī zemūdenes “Spīdola” un “Ronis”. Savukārt “Virsaitis” palika par flotes flagmaņkuģi. Pēc 1940. gadā notikušās Latvijas okupācijas padomju vara ieskaitīja “Virsaiti”, tāpat kā pārējos latviešu kara jūrnieku kuģus, Baltijas jūras kara flotē. Jau drīz latviešu tautības jūrniekus sāka nomainīt obligātā dienesta matroži no Padomju Savienības, nomainīja arī praktiski visus latviešu tautības jūrniekus, atstājot tikai dažus, jo visi uzraksti un tehniskie apzīmējumi uz “Virsaiša” bija latviski. Pēc PSRS un Vācijas kara sākuma bijušais Latvijas kara flotes flagmaņkuģis piedalījās karadarbībā pie Tallinas, Kronštates un Hanko pussalas. 1941. gada 2. decembrī Hanko pussalas evakuācijas operācijas laikā “Virsaitis” uzskrēja uz vācu izliktās mīnas un, pusstundu noturējies virs ūdens, nogrima Somijas krastu tuvumā. Šajā brīdī uz “Virsaiša” klāja atradās pieci vai seši latviešu tautības jūrnieki. Daļu “Virsaiša” matrožu pēc kuģa katastrofas izglāba garām braucošie padomju karakuģi – tā tiek stāstīts izdzīvojušo uz “Virsaiša” tobrīd dienējušo padomju jūrnieku atmiņās, somu draiveri un mūsu bruņoto spēku ūdenslīdēji savukārt stāsta par “Virsaiša” vrakā joprojām esošajā kopā ar kuģi nogrimušo jūrnieku mirstīgajām atliekām. Piemiņas pasākuma noslēgumā kritušos jūrniekus pasākuma dalībnieki godināja ar trīs piemiņas vainagiem.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebilda, ka “Virsaiša” izcelšana nav patlaban plānota, jo tas būtu sarežģīts un dārgs process, turklāt kuģim savu darījis laika zobs, ziņo LETA.
{gallery id=”2109″}
