Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. februāris, 2015
Drukāt

Godina ģenerāli Ludvigu Bolšteinu (4)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ceturtdien, 5. februārī, Brāļu kapos, Rīgā notika vēstures atceres pasākums par godu Latvijas brīvvalsts robežsargu brigādes komandiera ģenerāļa Ludviga Bolšteina 127. dzimšanas dienai, LA.lv uzzināja Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē (VR GP).

VR GP sabiedrisko attiecību speciāliste Jevgēnija Pozņaka stāsta, ka godināt ģenerāli bija ieradušies bijušie robežsargi, Latvijas brīvvalsts robežsargu piederīgie, Latvijas strēlnieku apvienības un Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāvji.
Noliekot ziedus, savās uzrunās klātesošie atcerējās savu tēvu gaitas un teica paldies viņu komandierim ģenerālim Ludvigam Bolšteinam.

Aktrise un kultūras darbiniece Vera Gribača-Valtere, uzrunājot klātesošos, kā allaž nolasīja patriotisku un iedvesmojošu dzeju par cilvēkam un cilvēcei svarīgām vērtībām – dzimteni, savu valsti, godu un cieņu pret aizgājušajiem brīvības cīnītājiem un vienam pret otru.

Ludvigs Bolšteins (05.02.1888-21.06.1940) bija Krievijas armijas virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis, aizsargu priekšnieks no 1925. līdz 1928. gadam, Robežapsardzes priekšnieks no 1928. līdz 1940. Lāčplēša Kara ordeņa II un III pakāpes kavalieris.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā ģenerālis Ludvigs Bolšteins, atsakoties sadarboties ar okupācijas varu, laupīja savu dzīvību 1940. gada 22. jūnijā savā darba kabinetā. Ģenerālis atstāja vairākas pirmsnāves vēstules. Mātei viņš rakstīja: “Māt, piedod, es citādi nevarēju.” Otra vēstule bija adresēta “Savai priekšniecībai”, nekonkretizējot, kas ar to domāts. Tajā bija trīs teikumi: “Mēs, latvieši, sev uzcēlām jaunu staltu ēku – savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mēs to paši noārdām. Es nespēju piedalīties.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Ģenerālis Bolšteins nodzīvoja līdz 21. jūnijam, bet nošāvās 22. jūnijā!
    Vai raksta autors kādreiz pārlasa paša rakstīto?!?

  2. Bolsteinam. Muzigs negods visiem valsts arditajiem vienalga vai tie ienemusi valsts pat visaigstako amatu.

  3. Ģenerālis Bolšteins 1940. gada jūnijā bija devis pavēli nomīnēt Ludzas tiltu. Armijas virspavēlniecība viņa pavēli atcēla. Ja pavēle nebūtu atcelta, Latvijai nevarētu pārmest to, ka PSRS karaspēks ielaists valstī bez pretošanās. Neticu, ka nebija apšaudes. Tiem, kuri šāva uz iebrucējiem, smiltis sen mutes aizbērušas.

  4. Kura iela Rīgā tiks nosaukta viņa vārdā?

Draugiem Facebook Twitter Google+