Publicitātes foto

Ceturtdien, 5. februārī, Brāļu kapos, Rīgā notika vēstures atceres pasākums par godu Latvijas brīvvalsts robežsargu brigādes komandiera ģenerāļa Ludviga Bolšteina 127. dzimšanas dienai, LA.lv uzzināja Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē (VR GP).

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

VR GP sabiedrisko attiecību speciāliste Jevgēnija Pozņaka stāsta, ka godināt ģenerāli bija ieradušies bijušie robežsargi, Latvijas brīvvalsts robežsargu piederīgie, Latvijas strēlnieku apvienības un Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāvji.
Noliekot ziedus, savās uzrunās klātesošie atcerējās savu tēvu gaitas un teica paldies viņu komandierim ģenerālim Ludvigam Bolšteinam.

Aktrise un kultūras darbiniece Vera Gribača-Valtere, uzrunājot klātesošos, kā allaž nolasīja patriotisku un iedvesmojošu dzeju par cilvēkam un cilvēcei svarīgām vērtībām – dzimteni, savu valsti, godu un cieņu pret aizgājušajiem brīvības cīnītājiem un vienam pret otru.

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri

Ludvigs Bolšteins (05.02.1888-21.06.1940) bija Krievijas armijas virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis, aizsargu priekšnieks no 1925. līdz 1928. gadam, Robežapsardzes priekšnieks no 1928. līdz 1940. Lāčplēša Kara ordeņa II un III pakāpes kavalieris.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā ģenerālis Ludvigs Bolšteins, atsakoties sadarboties ar okupācijas varu, laupīja savu dzīvību 1940. gada 22. jūnijā savā darba kabinetā. Ģenerālis atstāja vairākas pirmsnāves vēstules. Mātei viņš rakstīja: “Māt, piedod, es citādi nevarēju.” Otra vēstule bija adresēta “Savai priekšniecībai”, nekonkretizējot, kas ar to domāts. Tajā bija trīs teikumi: “Mēs, latvieši, sev uzcēlām jaunu staltu ēku – savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mēs to paši noārdām. Es nespēju piedalīties.”