Godina nezināmos karavīrus 0
Šodien Jelgavas novada Valgundes pagasta Peitiņu kapos notiks 57 Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru pārapbedīšanas ceremonija. Bet vakar Mazsalacā atklāja piemiņas vietu 1919. gada atbrīvošanas cīņās kritušajiem, nezināmajiem igauņu karavīriem.
Kopš kaujām Tīreļpurvā pagājuši gandrīz simt gadu, tomēr kritušo karavīru mirstīgās atliekas šajās vietās joprojām tiek atrastas regulāri. 2011. gadā Peitiņu kapos jau tika pārapbedīti 12 Pirmajā pasaules karā Ložmetējkalna apkārtnē kritušo. Vēl gadu pirms tam pārapbedīja 20 Ziemassvētku kaujās kritušos. Latvijas Kara muzeja filiāles “Ziemassvētku kauju muzejs” vadītājs Dagnis Dedumietis stāsta, ka samērā lielais šodien pārapbedāmo skaits izskaidrojams ar to, ka tie ”uzkrājušies” pēdējā pusotra gada laikā. Kritušo kaulus uziet gan kara relikviju meklētāji, gan gadījuma cilvēki, gan arī meklēšanas vienības “Patriots” un “Ordenis”. To, ka pienācīgi neapbedītu kritušo kaulu Tīreļpurvā vēl daudz, apliecina fakts, ka, mērķtiecīgi pārbaudot bijušo Kurzemes latviešu strēlnieku pulka sektoru, atrasts pusotrs desmits kritušo. Peitiņos apbedāmie atrasti vietās, kur kaujas darbībā piedalījušās gan latviešu, gan sibīriešu strēlnieku daļas.
Nezināmi ir arī tie Igaunijas armijas karavīri, kam vakar ar Latvijas un Igaunijas aizsardzības ministru Arta Pabrika un Urmasa Reinsalu līdzdalību tika atklāta piemiņas vieta Mazsalacā. Igauņu nezināmo karavīru kapi Salacas krastā pastāvēja jau pirms 1940. gada, taču tagad šurp vēl pārvestas triju karavīru mirstīgās atliekas no Alūksnes novada Veclaicenes pagasta. Ja nākotnē apkaimē tiks atrasti vēl kādi igauņu karavīri, arī to pēdējā atdusas vieta būs Mazsalacā. Radīt Ziemeļlatvijā kritušajiem nezināmajiem igauņu karavīriem kopīgu piemiņas vietu rosinājusi Igaunijas zemessardze, ideju atbalstījusi Brāļu kapu komiteja. Visus ar iekārtošanu saistītos izdevumus segusi Igaunijas Aizsardzības ministrija.
