Emīlijas Gudrinieces balvas ķīmijas tehnoloģijā saņēmēju Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pārstāvi Eviju Rolovu sveic Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis (no labās) un ģenerālsekretārs Valdis Kampars.
Emīlijas Gudrinieces balvas ķīmijas tehnoloģijā saņēmēju Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pārstāvi Eviju Rolovu sveic Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis (no labās) un ģenerālsekretārs Valdis Kampars.
Foto – Karīna Miezāja

Godina zinātnes prātus un mecenātus 0

Patlaban nozare pārdzīvo par zinātnes skarbās tagadnes konvulsijām un nezināmās rītdienas gaidās baidās ilgtermiņā modelēt Latvijas zinātnes, ekonomikas un sabiedrības procesus. Tā vakar uzrunā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pavasara pilnsapulcē teica LZA prezidents Ojārs Spārītis. Akadēmiskās vides pārstāvjiem esot nācies asi diskutēt par valsts atbalsta formām, apmēru, kritērijiem un rezultātiem inovatīvas izglītības un zinātnes stimulēšanai un noteikti nākšoties to darīt arī turpmāk. “Mans uzskats par to, ka LZA loma ir stiprināma, ka Latvijas zinātnes administrēšanā ir iesaistāmi nozaru griezumā zinoši un ekonomiski domājoši speciālisti, nav mainījies,” pauda Spārītis. Viņš uzsvēra, ka zinātniekiem ir ļoti maz, ko gaidīt no valsts izpratnes un pretimnākšanas. Tāpēc pašiem ikdienā ir jādomā, kā komercializēt zinātniskajos institūtos radušos izgudrojumus, kā attīstīt teorētiskās un fundamentālās zinātnes un piesaistīt tai autonomus finansējuma avotus, kā pašiem pieteikt zinātniskos atklājumus patentorganizācijām un kā pašiem pārdot pasaules industrijas milžiem Latvijas izgudrojumus, par kuru kvalitāti pasaule ir gatava maksāt.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

LZA prezidents izteicās, ka akadēmija var kļūt par to institūciju, kas rosinātu politiķu aprindas izšķirties par autonomu un cieņas pilnu finansējumu sabiedrības un humanitāro zinātņu valsts pētījumu programmām, vietējo un starptautisko grantu piešķīrumam, arī citādām attīstības dotācijām.

Patlaban varot novērot, cik neauglīga zinātnes attīstības kopainā ir humanitāro un sociālo zinātņu konkurence ar fundamentālajām un dabaszinātnēm par valsts piešķiramo finansējumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

LZA nule ieviesusi jaunu apbalvojumu – goda mecenāta titulu. Tas vakar LZA pilnsapulcē tika piešķirts pirmo reizi, un pirmie LZA goda mecenāti ir veselības ministrs Guntis Belēvičs un akciju sabiedrības “Grindeks” padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans. Pilnsapulcē godināti arī veiksmīgākie zinātnieki, kas saņēma LZA vārdbalvas, dibinātas izcilu personu piemiņai, kā arī labākie jaunie zinātnieki.

Titulus piešķir LZA senāts. G. Belēvičs godināts, jo pēdējos gados finansējis vairākus zinātniskus izdevumus, piemēram, sējumu “Latvija un latvieši” izdošanu. Šogad viņš sponsorējis “Platona dialogu” izdošanu, drīzumā ar G. Belēviča atbalstu klajā nāks “Latvijas aptieku vēsture”. Pats ministrs, balvu saņemot, atgādināja, ka savulaik desmit gadus strādājis zinātnē, tāpēc prot novērtēt, ka Latvijas zinātnē ir Eiropas un pasaules līmeņa sasniegumi. “Taču zinātnei nepieciešamas ne tikai idejas, bet arī finansējums. Priecājos, ja esmu palīdzējis kaut par centimetru pietuvoties saviem mērķiem,” teica G. Belēvičs, solot atbalstu arī nākotnē.

Līdzīgu solījumu deva K. Lipmans. Balvas piešķiršana viņam pamatota ar ilgo LZA un “Grindeka” sadarbību, kas aizsākusies jau 1998. gadā. Tādējādi iedibinātas prestižas balvas un naudas prēmijas – “Zelta pūces” un “Sudraba pūces”, kas piešķirtas attiecīgi pieredzējušiem un jauniem zinātniekiem. Kopumā šādas balvas saņēmuši jau 80 zinātnieki. Kopš 2006. gada K. Lipmans vada fondu “Zinātnes un izglītības atbalstam”, kas apbalvo labākos dabaszinātņu un farmācijas studentus un pedagogus, sniedz praktisku atbalstu augstskolām.

Laikam gan atbalsts izmaksājis gana lielu summu, jo savu uzrunu akadēmiķiem K. Lipmans sāka ar vārdiem: “Dārgie zinātnieki!” Viņš gan norādīja, ka atbalstu sniedz no “tīras sirds”, tā paužot mīlestību Latvijai un cieņu pret zinātnieku veikumu.

Jaunie zinātnieki

* Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balva ķīmijā piešķirta Marijai Skvorcovai.

* Emīlijas Gudrinieces balva ķīmijas tehnoloģijā piešķirta Evijai Rolavai.

* Ludviga un Māra Jansonu balva fizikā piešķirta Jānim Timošenko.

* Jauno zinātnieku balvas: Jānim Brinkam; Svetlanai Vihodcevai; Ivetai Zirvītei.