Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. novembris, 2016
Drukāt

Godinās Latvijā vecāko nacionālo partizānu (6)

Foto no Okupācijas muzeja krājumaFoto no Okupācijas muzeja krājuma

Kurzemes nacionālo partizānu Kabiles grupa 1946. gada septembra sākumā. Arvīds Blūzmanis pirmajā rindā 3. no kreisās.

Okupācijas muzejā 2016. gada 1. decembrī plkst. 16 godinās šobrīd vecāko nacionālo partizānu Latvijā Arvīdu Blūzmani. 25. novembrī viņam apritēja 95. dzimšanas diena. Blūzmaņa kungs ir pēdējais mūsu vidū esošais 1946. gada 1. janvāra kaujas pie Apūznieku mājām, starp Kabili un Rendu, dalībnieks. Tā bija viena no lielākajām kaujām Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē. Čekisti tajā cieta smagus zaudējumus un ap pusgadu lika vietējos mierā.

Okupācijas muzeja pārstāvji informē, ka dzimšanas dienas sarīkojumā muzejā piedalīsies pats gaviļnieks un viņa tuvinieki. Tiks demonstrēti fragmenti no Raita Valtera un Ritvara Jansona dokumentālās filmas “Nesalauztie”, kurā Arvīds Blūzmanis ir viens no personāžiem. Viņš dzimis Sēlija, Silenes pagastā, Lietuvas pierobežā. Otrā pasaules kara noslēgumā 1921. gadā dzimušais jauneklis karoja latviešu leģiona 19. divīzijā Kurzemē.

Pēc kapitulācijas pārgāja nelegālā stāvoklī un 1945. gada decembra beigās pievienojās Kabiles nacionālo partizānu grupai, ko vadīja Ēvalds Pakulis. Sākoties kaujai pie Apūzniekiem, A. Blūzmanis pēc pirmās apšaudes kopā ar trim citiem vīriem tika norīkots uzmanīt apkaimi, lai čekisti un iznīcinātāji neapietu partizānu grupu no sāniem.

“Nāca vakars, un grasījāmies jau drīz iet prom, kā pēkšņi viens parādījās mūsu priekšā… To ir grūti tā aprakstīt, bet gan viņš, gan mēs vienā mirklī reizē izšāvām. Viņš trāpīja manam biedram galvā – nošāva viņu, un arī pats bija uz vietas pagalam. Kāds izlūks bija nācis skatīties, kā mūs apiet,” jau mūsdienās kādā intervijā atceras sirmais vīrs. 1947. gada pavasarī viņam izdevās saņemt dokumentus un legalizēties, tomēr čekisti viņu pastāvīgi uzmanīja, kamdēļ vairākkārt nācās mainīt dzīves un darba vietas. 1955. gadā A. Blūzmanis apmetās Carnikavā un sāka strādāt par zvejnieku. Protams, čekisti viņu uzmeklēja arī tur, centās iesaistīt ziņošanā, tomēr A. Blūzmanim izdevās iegalvot, ka viņš tam neder, un čekisti atstājās. Arī šobrīd, joprojām možs un mundrs, A. Blūzmanis dzīvo Carnikavā.

Kopumā partizānu kustībā Latvijā piedalījās ap 12 500 cilvēku, kas ir vairāk par vienu pilnu armijas divīziju. Visaktīvākā bruņotā partizānu cīņa pret okupācijas režīma pārstāvjiem un atbalstītājiem bija laikā no 1945. līdz 1947. gadam. Vēlāk cīņu intensitāte samazinājās, jo partizāni krita kaujās un tika sagūstīti. Partizānu kustību vājināja arī atbalstītāju aresti un masu deportācija 1949. gadā. Tomēr pēdējie Latvijas nacionālie partizāni legalizējās tikai 1957. gadā, norāda Okupācijas muzejā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Ko mēs tagad te cildinām, fašistu palīgus, tādi pat vien Adriņos latviešus šāva un viņu mājas kopā ar vāciešiem dedzināja

  2. tam vīram viņiem vajadzētu uzpļaut un nemaz tur neiet.lai propagandisku slavināšanu taisa sev un neizmanto godīgu cilvēku saviem merkantiliem mērķiem. pasākums vēl nebūs galā,kad skries uz ministiju atskaitīties par milzīgo ieguldījumu ptriotiskajā audzināšanā. gribot negribot jājautā-kungi,jūs sev nemaz neriebjaties?

  3. ne jūsu pliekanā godināšana tam vīram vajadzīga. būtu labāk iedevuši pārdesmit tūkstošus eiro.lai vieglākas vecumdienas. bet to jau jūs,kretīni,nevarat-silē līmenis kritīsies.tāpēc visiem(citās valstīs tas pats) muļķiem,kuri saista savu nākotni mistiskas dzimtenes(lasi-saujiņas varas kliķes rijekļu)aizstāvēšanu,iesaku papētīt tuvāk šādu veco karotāju dzīvesstāstus. ja nepaveicās un palika dzīvs,tad lidz mūža galam pat dzīvokli valsts neiedeva.tāpēc to ž.du bandu lai aizstāv pamuļķi,kuriem smadzeņu vietā biezpiens.

  4. Lūdzu skaidrojumu Atbildēt

    Okupācijas muzejā 2016. gada 1. decembrī plkst. 16 godinās šobrīd vecāko nacionālo partizānu Latvijā Arvīdu Blūzmani. 25. novembrī viņam apritēja 95. dzimšanas diena. Blūzmaņa kungs ir pēdējais mūsu vidū esošais 1946. gada 1. janvāra kaujas pie Apūznieku mājām, starp Kabili un Rendu, dalībnieks. Tā bija viena no lielākajām kaujām Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē. Čekisti tajā cieta smagus zaudējumus un ap pusgadu lika vietējos mierā.
    ==============================
    Būtu labi, ja kungs izskaidrotu:
    Kur nacionālie partizāni bija 1949.gada martā, ja nejuta nekādu pretestību vietējai varai un tik DAUDZUS atkal izsūtīja uz Sibīriju? Ja kāds sāktu organizētu pretošanos, tad tauta arī darbotos līdzi un neizskatītos kā “aitu bars”, kurus sadzen lopu vagonos …

    • Skaidrojums, kuru lūdzāt. Ziemas laikā nacionālie partizāni bunkurus atstāja tikai izņēmuma gadījumos, lai sevi nenodotu pēc atstātajām pēdām. Sakarā ar to, attiecīgajā gadalaikā kontakti ar “pasauli” arī tika minimāli uzturēti. 1948.-49. gada ziema bija dziļa, un sniegs turējās ilgstoši. Tādēļ arī martā ziemošana vēl nebija pilnībā pārtraukta, un nebija iespējams laicīgi iegūt informāciju par čekas potenciālajām aktivitātēm.

  5. Nacionālo partzān!Vai Tu neredzi ka Tevi godinas to pašu orgānu un partijas cilvēki,kuri Tevi kā mežacūku dzenāja pa Tavas dzimtās zemes siliem?

Draugiem Facebook Twitter Google+