Ilustrativs attēls. Kurzemes nacionālo partizānu Kabiles grupa 1946. gada septembra sākumā.
Ilustrativs attēls. Kurzemes nacionālo partizānu Kabiles grupa 1946. gada septembra sākumā.
Foto no Okupācijas muzeja krājuma

Godinās Latvijā vecāko nacionālo partizānu 6

Okupācijas muzejā 2016. gada 1. decembrī plkst. 16 godinās šobrīd vecāko nacionālo partizānu Latvijā Arvīdu Blūzmani. 25. novembrī viņam apritēja 95. dzimšanas diena. Blūzmaņa kungs ir pēdējais mūsu vidū esošais 1946. gada 1. janvāra kaujas pie Apūznieku mājām, starp Kabili un Rendu, dalībnieks. Tā bija viena no lielākajām kaujām Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē. Čekisti tajā cieta smagus zaudējumus un ap pusgadu lika vietējos mierā.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Okupācijas muzeja pārstāvji informē, ka dzimšanas dienas sarīkojumā muzejā piedalīsies pats gaviļnieks un viņa tuvinieki. Tiks demonstrēti fragmenti no Raita Valtera un Ritvara Jansona dokumentālās filmas “Nesalauztie”, kurā Arvīds Blūzmanis ir viens no personāžiem. Viņš dzimis Sēlija, Silenes pagastā, Lietuvas pierobežā. Otrā pasaules kara noslēgumā 1921. gadā dzimušais jauneklis karoja latviešu leģiona 19. divīzijā Kurzemē.

Pēc kapitulācijas pārgāja nelegālā stāvoklī un 1945. gada decembra beigās pievienojās Kabiles nacionālo partizānu grupai, ko vadīja Ēvalds Pakulis. Sākoties kaujai pie Apūzniekiem, A. Blūzmanis pēc pirmās apšaudes kopā ar trim citiem vīriem tika norīkots uzmanīt apkaimi, lai čekisti un iznīcinātāji neapietu partizānu grupu no sāniem.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Nāca vakars, un grasījāmies jau drīz iet prom, kā pēkšņi viens parādījās mūsu priekšā… To ir grūti tā aprakstīt, bet gan viņš, gan mēs vienā mirklī reizē izšāvām. Viņš trāpīja manam biedram galvā – nošāva viņu, un arī pats bija uz vietas pagalam. Kāds izlūks bija nācis skatīties, kā mūs apiet,” jau mūsdienās kādā intervijā atceras sirmais vīrs. 1947. gada pavasarī viņam izdevās saņemt dokumentus un legalizēties, tomēr čekisti viņu pastāvīgi uzmanīja, kamdēļ vairākkārt nācās mainīt dzīves un darba vietas. 1955. gadā A. Blūzmanis apmetās Carnikavā un sāka strādāt par zvejnieku. Protams, čekisti viņu uzmeklēja arī tur, centās iesaistīt ziņošanā, tomēr A. Blūzmanim izdevās iegalvot, ka viņš tam neder, un čekisti atstājās. Arī šobrīd, joprojām možs un mundrs, A. Blūzmanis dzīvo Carnikavā.

Kopumā partizānu kustībā Latvijā piedalījās ap 12 500 cilvēku, kas ir vairāk par vienu pilnu armijas divīziju. Visaktīvākā bruņotā partizānu cīņa pret okupācijas režīma pārstāvjiem un atbalstītājiem bija laikā no 1945. līdz 1947. gadam. Vēlāk cīņu intensitāte samazinājās, jo partizāni krita kaujās un tika sagūstīti. Partizānu kustību vājināja arī atbalstītāju aresti un masu deportācija 1949. gadā. Tomēr pēdējie Latvijas nacionālie partizāni legalizējās tikai 1957. gadā, norāda Okupācijas muzejā.