Kas pamudināja pievērsties padomju represiju izpētei? 4
Piecas Latvijas Universitātes (LU) studentes saņēmušas stipendijas 1200 eiro apmērā, lai iesaistītos zinātniskajā izpētē par padomju totalitārā režīma izpausmēm un noziegumiem Latvijā. Aptaujāju jaunās pētnieces, kuras saņēmušas stipendiju.
Madara Brūnava, LU Vēstures bakalaura studiju programmas 4. kursa studente: “Pirmkārt, no padomju režīma represijām cietuši mani ģimenes locekļi un radinieki – bijuši gan izsūtīti, gan trimdā. Otrkārt, jāmin mana ilgstošā interese par vēsturi un reliģiju, to ietekmi uz procesiem sabiedrībā. Esmu Latvijas patriote, un Latvijas vēstures pētīšanu un atklājumu aktualizēšanu uzskatu par ieguldījumu savas valsts labā. Savā pētījumā koncentrēšos uz reliģiju kontroli Latvijas PSR. Līdz šim šī tēma ir gandrīz nepētīta. Reliģijas un varas attiecību aspekts Latvijas PSR izgaismo padomju režīma slēptos un ilgtermiņa mērķus, parāda vājās vietas, ilustrē dzelžaino kontroles mehānismu un liek izdarīt secinājumus par reliģijas lomu padomju režīma plānos. Izpētē pievērsīšos mazākuma konfesijām, kuru darbība ir mazāk pētīta un kuras saskārās ar salīdzinoši mazāku kontroli no režīma puses.”
Anastasija Smirnova, LU Vēstures bakalaura studiju programmas 3. kursa studente: “Vēlos gūt jaunu pieredzi, paplašināt profesionālās iemaņas un dibināt kontaktus ar speciālistiem, kas darbojas vēstures jomā. Vēsture ir mana sirdslieta, man arī patīk darbs arhīvā ar dokumentiem. Kopā ar docentu Jāni Ķerusu pieteicām tēmu “Latvijā iebraukušo cittautiešu pretpadomju aģitācija un propaganda (1953 – 1968)”. Cittautiešu pretpadomju darbība Latvijā nav plaši pētīta. Tā kā joprojām ir dzīvi šo procesu līdzgaitnieki, liecinieki un arī režīma upuri, par padomju totalitārajiem noziegumiem mūsu sabiedrībā ir dzīva sociālā atmiņa. Tomēr par šiem procesiem vajadzīga arī zinātniska izpēte.”
Kristīne Rotbaha, LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas studiju doktorante: “Vēl maģistrantūras laikā devos zinātniski pētnieciskajās folkloras un dzīvesstāstu ekspedīcijās, kur sarunu veidā parasti tika intervēti novada vecākie ļaudis. Vienā no šādām ekspedīcijām intervēju 1930. gadā dzimušo valcēnieti Alfonu Meiri, kas cita starpā stāstīja arī par savu un skolasbiedra nevardarbīgo pretošanos padomju okupācijas režīmam 1945. gada rudenī. Jaunieši, kas tolaik tika pasludināti par PSRS noziedzniekiem, ir totalitārā režīma upuri, kuru piemiņa izplēn. Stāsts mani ieinteresēja, un nolēmu, ka tas jāizpēta dziļāk, lai varētu informēt plašāku sabiedrību, godinot šo cilvēku drosmi un patriotismu, kā arī pieminot tos jauniešus, kas palika Sibīrijā. Pētījumā koncentrēšos uz nepilngadīgo Ziemeļvidzemes jauniešu – Latvijas Nacionālās Jaunatnes apvienības Valkas grupas – nevardarbīgo pretošanos padomju varai.”
Marta Starostina, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes maģistrante: “Mani interesē Latvijas vēsture, un, tā kā padomju posms ļoti iespaidoja Latvijas tagadni un tās attīstības iespējas nākotnē, es gribēju apskatīt šo periodu plašāk. Pastiprināta interese radās, rakstot bakalaura darbu par padomju ideoloģijas un propagandas izpausmēm “Intūrista” darbā ar ārzemju tūristiem Latvijā. Izpētē vēlējos pievērsties tieši “Intūrista” un LPSR Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs sadarbībai, rīkojot izklaides un kultūras pasākumus trimdas latviešiem. Šajā darbā koncentrēšos uz pasākumiem, kas bija paredzēti tam, lai pārliecinātu trimdas latviešus par PSRS valsts uzplaukumu. Pētīšu arī “Intūrista” gidu sniegto informāciju par propagandas darbu trimdas latviešu tūristu vidū. Sabiedrībā attieksme pret padomju Latviju ir dažāda. Manuprāt, ir arī pārāk daudz dažādu maldu, kuru pamatā ir nezināšana. Ar savu pētījumu vēlos šo nezināšanu kaut nedaudz kliedēt.”
