Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. janvāris, 2012
Drukāt

Godinot «Lata romāna» karali


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Suminot rakstnieku un publicistu Egilu Lukjanski 75. jubilejā un svinot viņa divu romānu jaunizdošanu “Lauku Avīzes” apgāda paspārnē, trešdien Rakstniecības un mūzikas muzejā īpašā pasākumā pulcējās autora tuvinieki, kolēģi, draugi un daiļrades cienītāji.


 

Vēl pagājušajā gadā “Lata romāna” sērijā dienasgaismu ieraudzīja Egila Lukjanska romāns “Dzīve vienam mirklim”. Bet nule izdevniecībā “Lauku Avīze” klajā nākušais divu romānu apkopojums – “Sieviete visam mūžam”, kurā var izlasīt tāda paša nosaukuma Egila Lukjanska romānu, kā arī viņa darbu “Atliktais laiks”, – ir viņa jubilejai veltīta grāmata.

6. janvārī visvairāk lasītajam un ražīgākajam “Lata romānu” autoram būtu apritējuši 75 gadi. Egils Lukjanskis latviešu rakstniecībā ir ļoti precīzi kopis psiholoģiskā detektīva žanru. Galvenais sižetā viņam nav pats noziegums, bet galvenā varoņa izjūtas, viņa bieži ievainotā dvēsele, – uzskata “Lata romāna” sērijas redaktore Eva Mārtuža. Lukjanska proza pēc rakstības stila labi salīdzināma ar tādu pasaules klasiķu darbiem kā, piemēram, Remarks, kurš savā daiļradē arī visu mūžu risinājis mīlestības, draudzības, apstākļu uzspiestas nodevības tēmu. “Visi Lukjanska romāni ir kā lielas grēksūdzes, tos nevar lasīt visus pēc kārtas, bet gan ar laika atstarpi.”

“Lata romānu” ilggadējais redaktors Valdis Veilands, uzsverot Egila Lukjanska veikuma nozīmi latviešu detektīva žanra attīstībā, stāstīja, ka meistars ir rakstījis arī lugas un kinoscenārijus. Cerams, arī tie reiz ieraudzīs dienasgaismu. Strādājot pie jubilejas izdevuma, viņam pietrūcis paša autora klātbūtnes. Abi mēdza tikties Lukjanska mājās Čiekurkalnā, kavējoties sarunās par rakstnieka darbiem un viņa dzīvi.

 

“Egils mēdza teikt: “Visādus podus dzīvē esmu gāzis. Visu esmu pieredzējis.” Egilam bija iecere par autobiogrāfisku darbu, kas atspoguļotu gan paša piedzīvoto, gan vecāku traģisko likteni, taču to viņš nepaguva,” stāstīja V. Veilands.

 

Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore, literatūrzinātniece Ilze Knoka uzskata – Lukjanska darbu veiksmes atslēga ir tas, ka romānos attēlotajai melnajai, drūmajai realitātei pievienotas liriskās atkāpes ar aforismiem līdzīgām atziņām.

Bet ne jau tikai ar literārajiem darbiem vien “Lata romānu” karalis ir palīdzējis cilvēkiem. Kādreizējais viņa kolēģis, rakstnieks un publicists Ēriks Hānbergs pasākumā stāstīja, ka Lukjanskis esot pratis sasmīdināt. “Lukjanskis bija milzonīgi ražīgs. Bija tā, ka redakcijā Egils sēdēja un rakstīja kārtējo publikāciju, un turpat blakus strādāja pie romāna. Taču viņam vienmēr bija arī brīvie brīži, kad stāstīt jokus, un viņš vienmēr bija omulīgs arī bez šņabja un konjaka,” atmiņās dalījās E. Hānbergs.

Ar Egila Lukjanska personību var satikties arī viņam veltītajā ekspozīcijā Rakstniecības un mūzikas muzeja izstādē “Latvijas detektīvs”, kas aplūkojama līdz maija beigām. Tur izvietota arī daļa no rakstnieka pildspalvu kolekcijas, kas likta lietā, arī radot “Lata romānus”.

 

Uzziņa

Izdevniecības “Lauku Avīze” paspārnē “Lata romānu” sērijā pavisam izdoti 14 Egila Lukjanska romāni 113 860 eksemplāros: “Notiesātais”, 2000; “Cilvēki naktī”, 2000 (“Notiesātā” turpinājums); “Tas, ko tu negaidi”, 2001; “Naida nogurdinātie”, 2002; “Krievu leitnanta mīļākā”, 2002; “Sprieduma izpildītājs”, 2002; “Trīs saujas mīlestības”, 2003; “Latviešu žigolo”, 2005; “Dzīve pēc pasūtījuma”, 2005; “Ugunī nosalušie”, 2006; “Sarkanā luktura ēnā”, 2007; “Mīlestības neredzamā puse”, 2008; “Žēlsirdības dāvana”, 2009; “Dzīve vienam mirklim”, 2011.

Tikko izdevniecībā “Lauku Avīze” klajā nācis divu romānu apkopojums – “Sieviete visam mūžam”.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+