Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. septembris, 2014
Drukāt

Godinot Veco Stenderu, izdod unikālu triju grāmatu komplektu

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Atzīmējot Gotharda Frīdriha Stendera (1714–1796) trīssimtgadi, apgāds “Neputns” izdevis unikālu triju grāmatu komplektu “Gotharda Frīdriha Stendera ābeces. Faksimili. Transkripcijas. Apceres”, informē apgāds.

Tas ietver divu 18. gadsimta nogalē Stendera radītu ābeču “Jauna ABC un lasīšanas mācība” un “Bildu ābice” faksimilus un pielikumu ar ābeču tekstu transkripciju un dokumentālām apcerēm.

Vecā Stendera dzīve un personība ir spilgts piemērs Eiropas zinātnes un kultūras pasaulei 18. gadsimtā, kurā attīstītu prātu un zināšanas novērtēja kā cilvēka augstāko rotu. Būdams daudzpusīgs Apgaismības cilvēks, mūža otrajā pusē Stenders radīja divus novatoriskus mācību līdzekļus: “Jauna ABC un lasīšanas mācība” (1782) un “Bildu ābice” (1787). To uzdevums – padarīt grāmatas pieejamākas latviešu lasītājam.

Stenders ābecēs ieviesa vairākus nozīmīgus jauninājumus – mainīja toreizējo latviešu alfabēta sastāvu, tuvinot to reālajai valodai, mehāniskas burtu iekalšanas vietā piedāvāja pāreju uz skaņošanas metodi, kā pirmo lasāmvielu “pātaru” vietā ievietoja dzejojumu.

Savukārt “Bildu ābicē” pirmo reizi par galveno kļūst attēls, kas attēlo priekšmetus, kuri sākas ar iegaumējamo burtu. “Bildu ābice” uzskatāma arī par īsteno sākumu latviešu laicīgo grāmatu grafikai, kuras dibinātājs ir Stenders. “Ar Stenderu sākas latviešu grāmatu māksla,” izdevuma nozīmi latviešu grāmatniecībā, grāmatu mākslā uzsver izdevuma sastādītājs un grāmatu mākslas vēsturnieks Valdis Villerušs.

No “Jaunas ABC un lasīšanas mācības” pirmā izdevuma līdz mūsdienām nonākuši vien trīs eksemplāri, savukārt no “Bildu ābices” (1787) – septiņi. “Neputna” izdevums dod iespēju skatīt daļu no Stendera veikuma, kā arī izmantot to kā autentisku izziņas materiālu par mūsu priekšteču ikdienas un garīgo dzīvi 18. gadsimtā.

Izdevuma sagatavošanā piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītāja Ināra Klekere, literatūrzinātniece, profesore Māra Grudule, māksliniece Inese Hofmane, valodnieks, profesors Pēteris Vanags, grāmatu mākslas vēsturnieks, profesors Valdis Villerušs un Jelgavas tipogrāfija.

Pievienot komentāru

Jaunjā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+