Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. jūlijs, 2016
Drukāt

Godmanis iesaka valsts pārvaldē celt algas un arī prasības pret darbiniekiem (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Lai atbildīgiem amatiem valsts pārvaldē piesaistītu kompetentus cilvēkus, būtu jāceļ algas, bet vienlaikus arī jāpaaugstina prasības pret šiem darbiniekiem, kas ļautu samazināt kopējo valsts pārvaldes aparātu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja ekspremjers Ivars Godmanis.

Jautāts, vai piekrīt Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) paustajam viedoklim, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājam vajadzētu maksāt lielāku algu, Godmanis atbildēja apstiprinoši, taču viņš piebilda, ka, ceļot atalgojumu, vajag arī vairāk prasīt pretī. Ekspremjers atgādināja, ka algu celšana valsts pārvaldē ir politiski ļoti grūti pieņemams lēmums, turklāt, ceļot algas augstākā līmeņa ierēdņiem, jāceļ algas arī zemāka līmeņa amatpersonām.

“Es drīzāk domāju, ka jautājums ir par divām lietām – algu celšanu un funkciju optimizēšanu. Diez vai varēs izdarīt tā, ka visiem pacels algas vai vienam uzcels milzīgu algu, bet pārējiem paliks, kāda ir” sacīja Godmanis.

Viņš vairākkārt norādīja uz Igauniju, kura spēj dzelžaini samazināt valsts aparātu un vēsu prātu slēgt skolas, taču Latvijā tas nekad tik viegli nenotikšot atšķirīgās mentalitātes dēļ. “Viņiem [igauņiem] ir drusku cita attieksme pret dzīvi: viņi mazāk prasa no valdības, vairāk – paši no sevis. Mēs esam sabiedrība, kas vairāk prasa no valdības, mazāk – no sevis. Nu tā tas ir. Katram ir drusciņ sava identitāte,” izteicās kādreizējais valdības vadītājs.

Viņš arī piebilda, ka, lai cik dīvaini tas neliktos, laika gaitā samazinoties cilvēku skaitam valstī, nevar proporcionāli mazināt amata vietu skaitu valsts pārvaldē, jo valsts attīstās, bet augstākā attīstības pakāpē rodas vajadzība vairāk kontrolēt dažnedažādas normas un rādītājus, kas attiecīgi prasa lielākus cilvēkresursus.

Kā ziņots, vakar tapa publiski zināms, ka izsludinātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu ir beidzies bez rezultāta. Meklējot iemeslus, kāpēc nav izdevies atrast piemērotu vadītāju, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kā arī Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš minēja, ka pašreizējais VID ģenerāldirektora atalgojums nav īpaši motivējošs, tāpēc varētu apsvērt tā paaugstināšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Pētersonei eur 3600 bija par maz, pēctecim vajagot eur 5800
    Droši vien vajag vairāk , tikai – Magonem ar eur 8400 ( plus fantastiski pelnošs ar pamatdarbu saistīts privātbizness), Miķelsonam eur 8000 bija DAUDZ PAR MAZ ….

Draugiem Facebook Twitter Google+