Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. marts, 2012
Drukāt

«Gods kalpot Rīgai» gatavs darbam un aizsardzībai


ameriks_ts_6

Ja gribat dibināt partiju, noteikti prezidijā aizņemieties pulkvedi Daini Turlo! Militārista nostādītā balsī kā pats Volfgangs Amadejs viņš noskaņo dibinātāju kongresu, ar diriģenta zizli dod zīmi asistentu vālītēm lēkāt pa orķestra bungām – bim, bom, bam! – politiskais spēks “Gods kalpot Rīgai” gatavs!

 

Tas ir ko vērts un kā pēc Pētertorņa pulksteņa – trīs stundās trīssimt dibinātāji radījuši partiju, kas pēc gada pašvaldību vēlēšanās paņemšot trešdaļu rīdzinieku balsu! Tikai vienureizīt vienas personas balstiņa pacēlās “pret” (pret valdes sastāvu) puķēm rotātajā un disciplinētajā radīšanas aktā.

Atskaitot trīs bijušos premjerus Aināru Šleseru, Ivaru Godmani un Andri Bērziņu, pulkveža jaunuzceltajā kazarmā iemitinājušies mats matā vai tie paši ļaudis, kuri ilgus gadus valkāja LPP/”LC” emblēmu. Dažiem feniksiem uz bicepsa ir neizdzēšami citu burtu tetovējumi: J. Saratovam un A. Požarnovam “TB”/LNNK, bet K. Leiškalnam, S. Pīkai un A. Kalnkaziņam – TP. Derīgam papildinājumam ir Rīgas domes darbinieku saimes pārstāvji, poētiski izsakoties, struktūrvienību cilvēki. Ja pulkv. Turlais savu avangardu vestu pirms gadiem trīssimt, tad partijas dibināšanas sestdienā nedarbotos ormaņu, Daugavas pārcēlāju, sāls svērēju, laivinieku, ādmiņu, pristavu un kalēju dienesti, bet kurš mūsdienās nebalsos par “Gods kalpot Rīgai”, tas paliks bez gaismas, siltuma, jauna mājokļa, metro, ūdens un tiks izslēgts pat ārpus pilsētas jurisdikcijas. Partijas biedrs Ziedonis Ziediņš gādā ūdentiņu, Vjač. Stepaņenko – apkuri vai, piemēram, Juridiskās pārvaldes priekšnieks Jānis Liepiņš – juridiskos pakalpojumus.

Paga, Rīgas sargu amatnieku garnizonam taču ir arī ģenerālis! Protams, tas ir domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, vienprātībā iebalsots kā partijas līderis.

 

Ameriks pasvītroja municipālpolitikas lomu – “GKR” tā izpaudīšoties galvaspilsētas komūnas noslēgtībā, marši uz Saeimu nav paredzēti. Viņa vēstījuma īsā daļa – partija uzlabos rīdzinieku dzīves kvalitāti, gādās visādus bonusus iedzīvotājiem, jau tagad esot “milzu atbalsts”.

 

Arī E. Aldermanei jau no rīta licies, ka notiks kaut kas labs, proti, šīs unikālās lokālpatriotu organizācijas dzimšana, un, kā Ženija sacīja, mums ir līderis, ir gudra komanda. Pazīstamais māc. J. Šmits zināja teikt, ka “Dievs pašķīris ceļu” un laimīgā kārtā “GKR” dibināšana iekritusi Svētā Patrika dienā, bet Patriks ir daudziem teicamiem pasākumiem aizgādnis. Savukārt A. Požarnovs paskaidroja savu atrašanos “jautājumu risinātāju” rindās – nacionālās lietas ļaudīm pēc nozīmes tagad esot otrajā trešajā desmitā, tāpēc viņam nav bijis pa ceļam ar “Visu Latvijai”, kas piederīga dažādu uzskatu pilsoņu kaitinātājiem, novēršot uzmanību no ikdienišķām problēmām un tik pūloties, lai radikālām partijām būtu vieta zem saules.

Tāpat kā Mazajā ģildē bija saklausāmas divas valodas, arī zālē runātāji uzsvēra, ka lēta nacionālisma, latviešu – krievu dalīšanai pretī esot jāliek pozitīvs patriotisms. Lai gan kā līgavainis uz vēl netapušu ‘”Gods kalpot Rīgai'” namiņu zadzies un klauvējis par vienotas vēlēšanu listes taisīšanu ar “Saskaņas centru”, Rīgas galvenais krievs Nils Ušakovs kongresā neiebāza snīpi un nepagodināja ar apsveikumu. Viņš tonedēļ strādāja Francijas kūrortpilsētā Kannās. Ameriks paziņoja, ka līdz rudenim rīdzinieku partija atradīs pareizāko veidu, ar ko un kā konstruktīvi sadarboties. Iespējams, ka pilsētas vecāko atbaidīja domnieka R. Timmas rosinājums par jaunās partijas varbūtējo pirmo priekšvēlēšanu akciju – saņemties un visiem kopā izskriet ielās Rīgas maratonā kā pašai krāšņākajai komandai.

 

Ar bij. tautpartijietei raksturīgo prātīgumu runāja S. Pīka: 1) no Rīgas ievēlētie Saeimas deputāti, nonākuši augstākajos ešelonos, zaudē kontaktu ar dzimto pilsētu, 2) tāpēc aizķēries Likums par Rīgu un rosinājums iedalīt mēram vietu Ministru kabinetā.

 

Kā vienmēr pie kristīgiem cilvēkiem, partijas kongresu ievadīja kardināla emeritus Jāņa Pujata patiesuma vārds. Garīdznieks atgādināja par Ungārijas jauno konstitūciju, kurā nostiprināti kristīgie principi, bet Budapeštas valdība strādā par Dievu, par ticību, par normālu ģimeni. Viņš uz šādu pagriezienu idejiskā programmā mudināja klātesošos un citas Latvijas partijas, jo cilvēkiem “apnicis bezidejiskais tukšums laicīgajā dzīvē”! Lūgšanā Pujats “GKR” pilsētbūvniekus skubināja “dienišķo maizi nopelnīt ar godīgu darbu”.

Priekš strādāšanas Amerika urbānistu partijai ir mets ar piecām rezolūcijām (vērtību, ekonomisko, Rīgas kultūrkapitāla, nākotnes pilsētas un apkaimju). Domnieki saskaitījuši, ka galvaspilsētas 304 kvadrātkilometros esot 58 apkaimes – Čierītis un Āģītis, Jugla un Kleisti, Ziepčiks, Purčiks un pārējās. Priekš visiem gādās attīstības redzējuma pro-grammu līdz 2025. gadam, bet pilsētā godāšot vērtības, kas stāv uz septiņiem stabiem (patiesība, miers, cieņa, gudrība utt.). Šķiet, “Gods kalpot Rīgai” partijas dokumentiem kā pats Rīgas apkaimju dzejnieks ar sirdi uz trotuāra Čaks roku piedūris, un, kur nav zinājuši no Čaka, tur partijnieki izlīdzējušies ar ķēniņa Zālamana Augstas gudrības grāmatas citātiem. Zālamanu un bīskapu Albertu pieminēja vai katrs otrais runātājs. Tas nu ir kā āmen baznīcā, ka šajā partijā bezdievji lai nerādās, un tik saliedētu municipālpatriotu sargātam cietoksnim neviens fon der Golcs arī netuvosies ar dzelzs armādu. Taču tikai politiskajās cīņās daudzreiz ar dievpalīgu uzvarējušais un daudzreiz strandējušais Šmits partneriem ar gudru ziņu piekodināja – visu izšķirs pilsētnieki vēlēšanās. Nuja, tad ap Rīgas mūriem jādelēs velna kalpi zatlerieši, nemieru cēlāja un darba traucētāja Pulka bombardieri – ui, kā tur blīkšķēs, dārdinās un kūpēs dūmi, kad netiks taupītas biszāles.

“Gods kalpot Rīgai” esot pāri par 700 “zaldātu”, partijas valdē ievēlēja “acīti” – 21 biedru: A. Ameriku, V. Jermoloviču, V. Stepaņenko, D. Turlo, E. Aldermani, I. Ziņģi-Pupiņu, R. Alijevu, J. Šmitu, R. Timmu, M. Gavrilovu, I. Viņņiku, A. Bērziņu, D. Pavlovu, R. Leitenu, kapelmeistaru A. Brandavu, S. Pīku, O. Burovu, A. Feldmanu, A. Požarnovu, A. Baštiku un J. Radzeviču. No pazīstamiem vīriem vēl minami dibinātāji O. Brūvers, P. Simsons, P. Seļivānovs, V. Aizbalts, bij. LU rektors J. Zaķis.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+