Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. aprīlis, 2013
Drukāt

Godu saimnieces pulcēsies Mežaparkā


Foto no izdevniecības Lauku avīze arhīvaFoto no izdevniecības Lauku avīze arhīva

Čaklas godu saimnieces Latvijā ir katrā novadā, un viņu skaits neiet mazumā. Tāpēc 25. maijā Rīgā Mežaparkā iecerēts vērienīgs pasākums – “Latviešu godu saimnieču saiets”. To rīko “Gūdu saimineiču bīdreiba” un “Siera klubs”. Latvijā šādi svētki būs pirmo reizi. 


 

Vārda “gods” izcelsme ir sena. Šā vārda sakne veidojusies no darbības apzīmējumiem – teikt, uzteikt, cildināt, slavēt, godināt. No tās pašas saknes attīstījies arī vārds “godi”, kas vēsta par lielām svinībām un bagātīgu mielastu kaut kam nozīmīgam par godu. Galvenokārt tās ir kristības, kāzas un bēres, taču godus rīko arī gadskārtu svētkos, no kuriem svarīgākie ir Līgo. Senākos laikos godus svinēja, arī beidzot lielus darbus, kā arī apkūlību, apjumību un talku noslēgumā.

Godi bija un joprojām ir svarīgs notikums, un tos gatavo godu saimnieces, jo neiztrūkstoša svētku daļa taču ir garšīgs mielasts. Gadu simtu gaitā godu galdi ir kļuvuši par būtisku kultūras daļu, kurā uzkrājušās mūsu zemes un ģimeņu daudzveidīgās tradīcijas.

Godi un ar tiem saistītās tradīcijas ļauj ieskatīties mūsu senču likteņgaitās, dzīvesveidā, vērtību kritērijos, ticējumos un ieražu pasaulē. Par šā matojuma saglabāšanu lielā mērā jāpateicas godu saimniecēm, kuras no paaudzes paaudzē uzturējušas šīs vērtības.

“Latviešu godu saimnieču saietā” darbosies Latgales, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales godu sētas, kurās saimnieces piedāvās katram novadam raksturīgākos ēdienus. Katrā sētā spēlēs muzikanti, jo godi vienmēr kuplināti ar jautrību. Godu sētas piedalīsies konkursos – cik atraktīvi, interesanti un garšīgi katra no tām sevi pasniegs apmeklētājiem.

Svētku idejas autore Vanda Davidanova: – Pērn “Lauku Avīzes” tematiskajā avīzē “Latviešu godi un ēdieni” pastāstīju par astoņpadsmit godu saimniecēm, bet Latvijā viņu ir vismaz četras reizes vairāk. Latgalē rīkoto godu tradīcijas zinu – atceros no savas bērnības, taču vēl ir Kurzeme, Vidzeme un Zemgale, kur daudz kas notiek citādi. Lūk, tāpēc radās doma sapulcināt godu saimnieces vienviet. Katra no viņām savā mūžā ir posusi simtiem lielus un mazus godus, tad nu 25. maijā ar motīvu – kāzas novados – sarīkosim svētkus viņām par godu.

Kaut arī līdz svētkiem vēl laika gana, jau šobrīd ielūkosimies aiz “priekškara”, kas notiks divās godu sētās?

Kurzemes sētas vadītāja Gunta Stepanova: 
Stepanova31

– Kurzemes sētā, kuru centīsimies izveidot kā senatnē, savas prasmes rādīs godu galdu klājējas no Liepājas novada Nīcas un Rucavas, no Kuldīgas novada Skrundas un tās apkaimes. Pozitīvu atbildi ceram saņemt arī no Saldus godu galdu klājējām. Muzicējot folkloras kopai “Atštaukas”, iziesim cauri kāzu rituālam, sākot ar viesu sagaidīšanu, turpinot ar kāzu rituālu un noslēgumā piedāvājot skābu kāpostu zupu. Neiztrūkstoši viesi šajās kāzās būs čigāni. Notiks arī pūra vēdināšana. Uz galda noteikti būs Kurzemes našķis – sklandrauši. Kāzu torti ceps zemnieku saimniecība “Otaņķi”. Pasākuma apmeklētāji varēs arī apskatīt galda meitu kāzu priekšautu izstādi – no agrākiem laikiem līdz mūsdienām. Pārējā programma gan lai paliek noslēpumā.

 

Zemgales sētas vadītāja Livija Brūvere:

Bruvere539Zemgales sētā rosīsies saimnieces no Jelgavas, Rundāles, Bauskas un Jēkabpils novada. Godu saimnieces svētku galdā cels virteņu zupu, mazliet neierasti, bet arī sāļo torti, vēlāk pārsteigs ar gaļas ēdieniem, īpaši kūpinājumiem, ar ko izslavēta ir Zemgale. Zemgales sētā notiks arī konkurss – pagatavo brokastis jaunlaulātajiem. Pieredzējuši eksperti vērtēs, cik atraktīvi no dažādiem produktiem maltīti nule kā precētam pārim pagatavos un pasniegs dalībnieki. Ar muzikāliem priekšnesumiem pasākumu bagātinās folkloras kopa “Svitene”. Darbosies arī asprāšu stafete, bet kas tajā būs, uzzināsiet 25. maijā, ierodoties Mežaparkā.

 

 

 

 

 

 

Godu saimnieces no visiem novadiem joprojām var pieteikt dalību “Latviešu godu saimnieču saietam”, piezvanot pasākuma idejas autorei Vandai Davidanovai pa tālruņa numuru 29487375.

 

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+