Gogas mēris kartupeļu stādījumos 1
“Esmu dzirdējusi, ka kartupeļiem atklāta bīstama slimība – mēris. Lūdzu, pastāstiet vairāk!” DAINA JELGAVAS NOVADĀ
SIA “Augu aizsardzības serviss” agronoms Guntis Gulbis apstiprina: vairāku gadu laikā apsekojot kartupeļu stādījumus, secināts, ka kartupeļi mazdārziņos un specializētajās saimniecībās, kur neievēro augu maiņas prasības, pastiprināti cieš no tā sauktā Gogas mēra. Postīgo slimību izraisa patogēns Colletotrichum coccodes.
! Gogas mēra klātbūtne galvenokārt saistīta ar nepareizu augu maiņu. Tradicionālais saimniekaugs ir kartupeļi. Jo biežāk tos stāda vienā un tajā pašā vietā, jo lielāka varbūtība šai slimībai savairoties un radīt nopietnu kaitējumu.
Sākumā inficēšanās var notikt gan ar inficētu sēklas materiālu, gan slimības ierosinātājiem, kas pārziemo un var saglabāties augsnē pat piecus gadus. Sākumā nav būtisku ārēju pazīmju, taču kartupeļi pēc ziedēšanas kļūst novārdzināti un pēkšņi sāk kalst. Būtiski, ka tas atgādina sausplankumainības pazīmes, bet dažos gadījumos – lakstu puves vai vīrussaslimšanas sekas. Līdz ar to vaina parasti tiek novelta uz jau zināmajām kaitēm, un audzētājam nemaz nerodas aizdomas par Gogas mēri.
Slimība vispirms attīstās uz auga sakņu sistēmas un pakāpeniski pārņem stublāju. Pirmās pazīmes novērojamas uz lapām – pēc ziedēšanas kartupeļiem strauji vīst vecākās lapas, tās paliek karājamies pie auga. Galotnīte kādu brīdi vēl ir zaļa, bet pēc tam ļoti strauji nokalst. Izraujot no zemes nokaltušos lakstus, uz pazemes daļām var saskatīt mazus, melnus punktiņus (slimības ierosinātāja sklerocijus). Uz bumbuļiem Gogas mēra pazīmes nav izteiktas (tumšas krāsas neregulāros plankumos ar lupu pavasara pusē var saskatīt melnus mikrosklerocijus), un tās var viegli sajaukt ar sudrabainā kraupja bojājumu.
Lai izvairītos no slimības, jāievēro augu maiņa. Kartupeļiem optimāls ir 4–5 gadu starplaiks. Jāstāda tikai veselīgs, neinficēts sēklas materiāls. Augi pareizi jābaro, lai padarītu tos fizioloģiski izturīgākus. Nedrīkst pārbarot un badināt. Jānodrošina vienmērīgs barības elementu daudzums. Jānovērš stresa faktoru – sausuma, karstuma, pārlieku liela mitruma, citu slimību radītā stresa – ietekme. Praksē ir novērota dažāda šķirņu izturība pret šo slimību, tāpēc jāizvēlas piemērotākās šķirnes.
