Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. marts, 2013
Drukāt

Golde: Pašvaldību sadalījums Latvijā varētu būt efektīvāks

Foto - LETAFoto - LETA

Pašvaldību sadalījums Latvijā varētu būt efektīvāks, taču, pirms turpināt administratīvi teritoriālo reformu, ir jāizvērtē, kā izmaiņas sekmētu pilsētu un lauku reģionu attīstību, “Rietumu Radio” sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde (Liepājas partija), norādot, ka viņa atbalsta administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu.

Kā atzina Golde, viņasprāt, efektīvākais modelis būtu deviņas republikas pilsētas un aptuveni 30 reģionu pašvaldības. “Saredzu, ka pilsētām būtu jābūt atsevišķi,” piebilda pašvaldības amatpersona, norādot, ka priekšlikums izveidot tik pašvaldību, cik savulaik Latvijā bija rajonu, iepriekš jau ir apspriests, taču nav guvis politisku atbalstu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā norāda Golde, ir jāliek galdā argumenti par to, kā piedāvātās izmaiņas sekmētu pilsētu un lauku reģionu attīstību. “Nevar darīt tikai darīšanas dēļ, ir jābūt pārliecinātiem, ka reformas pozitīvi ietekmēs visu Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti,” uzskata Golde, norādot, ka optimālākais reformu modelis vēl ir jāvērtē, saliekot kopā visus plusus un mīnusus. Viņa arī atgādina, ka iepriekš veiktā administratīvi teritoriālo reforma ir parādījusi, ka vairāki novadi savā starpā nevar sadzīvot un notiek pretējais process – nevis apvienošanās, bet šķiršanās.

Jau ziņots, ka administratīvi teritoriālās reformas turpinājumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā diskutēt par 30 pašvaldību izveidi tagadējo 119 vietā.

Šādu piedāvājumu brīvprātīgai apvienošanai šodien pašvaldību vadītājiem prezentēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP). Ministrs gan uzsvēra, ka šis piedāvājums nav galīgais – tas ir tikai pamats diskusiju sākumam.

Ja apvienošanās notiktu pēc VARAM vīzijas, tad līdz 2020.gadam Latvijā izveidotu 30 pašvaldības, kurās apvienotos esošie novadi. Ministrijas piedāvājumā daudzi novadi veidotos kādreizējo rajonu robežās, taču tas nav stingri noteikts.

Piemēram, ja pašlaik Liepājas pusē ir astoņas pašvaldības un katrai ir sava vadība, jaunais modelis paredz, ka vienā pašvaldībā apvienosies Liepājas, Grobiņas, Nīcas, Rucavas, Priekules, Vaiņodes, Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadi. Vienotā pašvaldībā, pēc VARAM domām, ir jāapvienojas Cēsu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Līgatnes, Amatas un Jaunpiebalgas novadiem.

Ir teritoriālās vienības, kur, lai izveidotu vienu pašvaldību, būtu jāapvienojas vairākiem pašreizējiem novadiem, piemēram, sešiem, bet ir teritorijas, kur šo pašvaldību skaits ir mazāks, piemēram, VARAM paredzējusi, ka vienai vadībai ir jābūt Apes un Alūksnes novadam vai Kuldīgas un Alsungas novadam, kā arī Valkas un Strenču novadam.

Savukārt apvienošanās nebūs nepieciešama Gulbenes novadā, kas jau iepriekš ir izveidojis vienu pašvaldību, apvienojot mazākās pašvaldības. Tāda pati situācija ir ar Smiltenes novadu un Ventspils novadu.

Savukārt novadiem ap Rīgu ir vairāki attīstības scenāriji, kuri vēl precīzi nav definēti. Pastāv iespējas gan novadiem apvienoties savā starpā, piemēram, Salaspilij un Stopiņiem, vai arī veidot kopīgu vienotu Rīgas aglomerāciju. Tomēr ministrijas iecere ir panākt, lai katra pašvaldība tomēr nebūtu ar savu vadību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+