Ekonomika
Bizness

“Google” un “Facebook”: katrs fakts tiek uzkrāts un lietots ar pašu piekrišanu 16


“Facebook” vadītājam Markam Cukerbergam jāsniedz liecības ASV Kongresā par to, kā viņa uzņēmums vāc un izmanto cilvēku privātos datus.
“Facebook” vadītājam Markam Cukerbergam jāsniedz liecības ASV Kongresā par to, kā viņa uzņēmums vāc un izmanto cilvēku privātos datus.
Foto – REUTERS/LETA

“Jāapzinās, ka aiz katras informācijas stāv mūsu piekrišana, kas nodrošina šo visu kustību. Līdz ar to daļēji arī mūsu pašu vainas dēļ šīm kompānijām ir šāda informācija. Nesaku, ka tas ir pārkāpums – jābūt muļķim, lai nesaprastu, kā visa šī sistēma strādā, par to visu paši esam parakstījušies. Neviens mums ar pistoli pie galvas neliek lietot telefonu, “sērfot” internetā utt. Tā ir laikmeta iezīme. Ar to 21. gadsimts ir iezīmējies,” tā “LA” sacīja pilsētplānotājs J. Ķīnasts, kurš pavisam nesen sociālajā vietnē “Twitter” paziņoja, ka IT milzis “Google” par viņu uzkrājis neticamus 37 GB informācijas, ko viņš pēc īpaša pieprasījuma saņēmis četros lielos failos.

Viņš to paziņojis teju reizē ar kāda programmētāja Dilana Kurena tvītu sēriju, kurā viņš smalki izskaidrojis, kādu informāciju, cik daudz un kādā veidā “Google” un “Facebook” par faktiski katru no interneta lietotājiem uzkrāj. Turklāt to daļēji nodrošina paši lietotāji, piekrītot šādiem noteikumiem. Diezgan biedējoši, ņemot vērā skandālu, kas uzvirmojis ap “Facebook” un Lielbritānijas datu analīzes firmu “Cambridge Analytica”. “Facebook”, akli uzticoties un ļaujot analītikas firmai viegli piekļūt apmēram 50 miljoniem klientu datiem, sev nezinot, piedalījās “Cambridge Analytica” savtīgā datu izmantošanā, cenšoties ietekmēt ASV vēlēšanu rezultātus. “Facebook” jau iekritis, kas liek uzdot jautājumu, vai kas līdzīgs nevarētu notikt arī ar “Google” un katru no mums?

Interesanti, ka “Google” šādi uzkrāj informāciju jau kopš 2005. gada. Dilans Kurens norādījis, ka gan “Google”, gan “Facebook” dod iespēju lejupielādēt par sevi uzkrāto informāciju. Jo aktīvāks interneta lietotājs esi, jo lielāks šis fails būs. Pašam D. Kurenam šis fails bijis 5,5 GB liels, bet no “Facebook” – 600 MB liels. Šo rindu autoram – 6 GB.

Jānis Ķīnasts norādīja, ka savā “mapē” vēl īsti ielūkojies nav, taču arī viņš saprot, ka tur ir pilnīgi viss, tostarp sen izdzēsti e-pasti, arī e-pasti, kas bijuši “spama” mapē utt. “Savā ziņā jauki – ja esi zaudējis svarīgus datus, e-pastus, to var nosaukt gandrīz vai par savu personīgo mākoni, taču, ja nopietni, tad tas liek uzdot ļoti daudz jautājumu. Ir viela pārdomām,” norādīja pilsētplānotājs.

Internetā rūpīgi jālasa ikviens piekrišanas dokuments

Vai vispār kompānijas drīkst mūsu datus izmantot mērķēto reklāmu radīšanai? Datu valsts inspekcijas direktora vietniece Lāsma Dilba “LA” atklāja, ka atbilde uz šo jautājumu rodama piekrišanas nosacījumos. “Ievācot personas informāciju, pamatojoties uz tās piekrišanu, datu ievācējam (pārzinim) ir jānorāda, kādiem mērķiem iegūto informāciju izmantos. Līdz ar to, ja ir norādīts, ka personas datus izmantos, lai piedāvātu reklāmas, tad uzskatāms, ka persona ir piekritusi šādai savu personas datu apstrādei,” norādīja L. Dilba.

Viņa arī uzsvēra, ka personas datu apstrādes pamatprincips ir tāds, ka drīkst apstrādāt tikai to informāciju, kuras apstrādei ir tiesisks pamats. Viens no tiesiskajiem pamatiem ir personas piekrišana. Tādējādi, ja persona ir piekritusi savu personas datu nodošanai un turpmākai apstrādei vai pārzinis ir ieguvis šo informāciju uz cita tiesiska pamata, tad pārzinis ir tiesīgs šo informāciju apstrādāt mērķiem, kādi ir norādīti personas piekrišanā vai arī pamatojoties uz citu tiesisku pamatu. “Piemēram, cits tiesiskais pamats (personas vitāli svarīgu interešu aizsardzība) būtu attaisnojums personas atrašanās vietas nodošanai, ja personas dzīvība ir apdraudēta,” teica DVI pārstāve. Tātad – rūpīgi jāizvērtē ikviens dokuments, kuram tīmeklī liek piekrist.

Saeimas vēlēšanu ietekmēšanas riski pastāv

Kā “LA” atklāja Drošības policija (DP), “pastāv riski, ka arī pirms 13. Saeimas vēlēšanām sociālos tīklus aktīvi izmantos priekšvēlēšanu aģitācijā, tostarp cenšoties ietekmēt Latvijas informatīvo telpu atbilstoši Krievijas ģeopolitiskajām interesēm”, atbildēja DP, jautājot, vai pagājušajā nedēļā uzvirmojušais skandāls varētu ietekmēt arī Saeimas vēlēšanas. Taču kā ar to cīnīties Latvijā, drošības iestādēm atbildes nav. Tāpat DP nesniedza nekādas garantijas, ka arī Latvijas “Facebook” lietotāju dati jau sen nav izmantoti bez atļaujas. Arī “Facebook” pārstāvjus DP šobrīd nav plānojusi uzrunāt par sīkāku ziņu sniegšanu vai sadarbību Saeimas vēlēšanu sakarā, cīnoties ar sabiedriskās domas ietekmēšanu.

“Latvijas valsts pārvaldes iestādes, tostarp DP, nevar ietekmēt “Facebook” lietotāju datu drošību un faktiski arī saturu, jo minētais komersants nedarbojas Latvijas jurisdikcijā. “Facebook” nodoto datu drošības garantēšana ir kompānijas atbildība. Mēs jau ilgstoši esam norādījuši, ka sociālo tīklu nozīme sabiedriskās domas ietekmēšanā, propagandas un radikālu ideju izplatīšanā tikai pieaugs,” sacīja DP pārstāvji. Šādas lietas drošības iestādes efektīvi var kontrolēt tikai tad, ja uzņēmums atrodas Latvijā un tam ir saistoši Latvijas normatīvie akti, piemēram, kā “draugiem.lv” gadījumā.

“”Facebook” ir reģistrēts ārpus Latvijas un sadarbība šajā gadījumā ir sarežģītāka un ievērojami laikietilpīgāka. Saistībā ar vēlēšanām un nekontrolētu politisko aģitāciju sociālajos tīklos būtu svarīgi sakārtot normatīvo regulējumu, jo šobrīd Latvijā tas neliedz politiskajām partijām veikt aģitāciju sociālajos tīklos arī t. s. klusuma periodā, kad tas ir aizliegts tradicionālajos medijos. Papildus jāatzīmē, ka svarīga ir arī sabiedrības iesaiste un iedzīvotāju ziņošana par pārkāpumiem un propagandas izplatīšanu sociālajos tīklos. Lai sabiedrība efektīvi iesaistītos, svarīga ir tās izglītošana šajos jautājumos,” teica DP.

Zināms, ka saistībā ar “Facebook” un “Cambridge Analytica” skandālu ASV Federālā tirdzniecības komisija sākusi izmeklēšanu pret “Facebook” saistībā ar privāto datu aizsardzības skandālu, pētot apgalvojumus, ka “Facebook” nav pildījis solījumus ievērot privāto datu aizsardzības likumus, tostarp 2016. gadā šajā jomā noslēgto vienošanos starp ASV un Eiropas Savienību. Pēdējās ziņas liecina, ka pats “Facebook” vadītājs Marks Cukerbergs plāno sniegt liecības ASV Kongresā par to, kā viņa uzņēmums vāc un izmanto cilvēku privātos datus, ziņoja telekanāls “CNN”, atsaucoties uz vārdos nenosauktiem informācijas avotiem. Tāpat Cukerbergs ar lielām reklāmām vairākos Lielbritānijas laikrakstos atvainojies britiem par “uzticības laušanu”. “Mums ir atbildība aizsargāt jūsu informāciju. Ja mēs nevaram, mēs to neesam pelnījuši,” teikts Cukerberga parakstītajā paziņojumā, atzīstot, ka uzņēmums pieļāvis kļūdas un tam vajag sasparoties, lai atrisinātu šo problēmu. “Es esmu strādājis, lai saprastu, tieši kas notika un kā nodrošināt, lai tas nenotiktu atkal,” norādīja Cukerbergs.

Ko par tevi zina un uzkrāj “Google” un “Facebook”: 

tava atrašanās vieta (ja ir ieslēgta šī opcija);

“Google” meklēšanas vēsture no visām lietotajām ierīcēm;

kādas lietotnes esi lietojis, cik bieži un kur tās esi lietojis;

kad, no kurienes, ar kādu ierīci esi “iegājis” “Facebook”;

kas, pēc “Facebook” domām, tevi varētu interesēt;

kādas spēles spēlē;

kādu mūziku klausies;

kādus video esi skatījies “YouTube”;

kādās vietās esi pabijis;

kādas bildes un video esi uzņēmis vai arī kādas bildes un video esi saņēmis;

tavus kontaktus, e-pastus un to vēsturi, grāmatzīmes;

“Google Drive”, “Google Calendar” u. c. “Google” pakalpojumos uzkrātos failus;

preces, kuras esi iegādājies internetā;

cik daudz soļus esi nogājis dienā, kad esi sportojis, ar ko esi nodarbojies;

tevis lietotās “emoji” jeb “emociju sejiņas”;

ar kādām ziņām, video vai bildēm esi dalījies;

kādas mājaslapas esi izstrādājis;

kādus, kad un kur komentārus esi atstājis;

visas īsziņas u. c. veida ziņas, kuras esi sūtījis vai saņēmis;

uz kādām reklāmām internetā esi klikšķinājis, kad un kur tās esi skatījies;

kādus atslēgvārdus savā mūžā esi meklējis “Google” meklētājā.

LA.lv