Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. janvāris, 2012
Drukāt

Gorbunovs: referenduma apturēšana var izraisīt tikai negatīvu pretreakciju

Foto - LETAFoto - LETA

Apturot referendumu, var izraisīt tikai negatīvu pretreakciju, laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” izveidojušos situāciju komentējis bijušais politiķis Anatolijs Gorbunovs.

Savukārt publiciste Marina Kostaņecka šādu scenāriju nosauc par ļoti lielu kļūdu.

30 Saeimas deputāti ir parakstījuši pieteikumu Satversmes tiesai (ST) apstrīdot referenduma par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, likumību. Pašlaik pieteikumu vērtē ST kolēģija un iepriekš tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ir atzinis, ka pastāv teorētiska iespēja, ka 18.februārī izsludinātā tautas nobalsošana, tiek apturēta.

Gorbunovs norāda, ka tautas nobalsošanas procesu jau ir apstiprinājusi Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un pēc pieredzes zināms, ka demokrātiskas un likumīgas norises aizkavēt ir ļoti grūti.

“To darot, var izraisīt tikai negatīvu pretreakciju. Ja process sācies, tad mums ir jāpauž sava pārliecība. Es personiski piedalīšos referendumā un balsošu pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai,” laikrakstam sacīja bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs un 5.Saeimas priekšsēdētājs Gorbunovs.

Arī publiciste un Atmodas laika aktīviste Kostaņecka uzskata, ka referenduma apturēšana būtu latviešu politiķu liela kļūda un slikts pakalpojums valstij.

“Visi trumpji, kas piedalās šajā politiskajā spēlē, simtprocentīgi nonāktu tieši pie [Vladimira] Lindermana. Tālākajā perspektīvā – Eiropas Cilvēktiesību tiesā – Latvija viņam noteikti zaudētu. Savukārt tuvākajā perspektīvā uz ielām var iznākt Lindermana piekritēji, un sekas tādējādi kļūtu neprognozējamas. Mēs arvien dziļāk brienam purvā, mēģinot pierādīt, ka mīlam Latviju vairāk nekā citi. Piedodiet, mēs visi mīlam Latviju – tad kāpēc pašiem visi trumpji jāieliek Lindermana rokās?!” jautā Kostaņecka.

Savukārt Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš “Neatkarīgajai” uzsver, ka ekspertu un atbildīgo amatpersonu diskusijām par referenduma rīkošanas nepieciešamību bija jānotiek, vēl pirms CVK pieņēma lēmumu un izsludināja referenduma norises laiku.

“Pašreizējie mēģinājumi apstrīdēt referenduma likumību un rīkošanas lietderību ir nokavēti un pilnīgi lieki. Domāju, ka Latvijas sabiedrība, kas pērn, atlaižot Saeimu, skaidri pauda savu gribu, aktīvāk līdzdarboties sabiedriski politiskos procesos, ir gatava paust savu viedokli arī šajā nozīmīgajā jautājumā. Tāpēc ceru, ka šajā referendumā piedalīsies un savu attieksmi par valodas jautājumu izteiks liels pilsoņu skaits. Referendums, kurā Latvijas iedzīvotāji būs pauduši savu gribu, būs loģisks šīs situācijas atrisinājums,” uzskata Auziņš.

Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes  4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu. Satversmes grozījumus izstrādāja un iesniedza CVK biedrība “Dzimtā valoda”, kuras viens no līderiem ir Lindermans.

Tautas nobalsošana izsludināta 18.februārī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+