Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. februāris, 2015
Drukāt

Zemās piena iepirkuma cenas zemniekus dzen izmisumā, var nākties likvidēt saimniecības (16)

Foto - Jānis GrīnbergsFoto - Jānis Grīnbergs

Biedrība “Lauksaimnieku apvienība” tuvākajā laikā lūgs Konkurences padomi izvērtēt iespējamos konkurences tiesību pārkāpumus, tostarp aizliegto vienošanos starp piena pārstrādes uzņēmumiem un/vai mazumtirgotājiem piena cenas noteikšanā.

Izdevumi lielāki par ieņēmumiem

Piensaimnieki sāk gatavoties maksātnespējas procesiem, šādu paziņojumu otrdien izplatīja biedrība “Lauksaimnieku apvienība”. Vidzemes un Latgales puses piensaimniecības visskaudrāk sākot izjust zemo piena iepirkumu cenu ietekmi uz savu maksātspēju. Tādas saimniecības kā “Pakuļi” ir izvēles priekšā – būt vai nebūt, jo izdevumi pārsniedz ieņēmumus, kas ir par pamatu domai par saimniecību likvidēšanu, ziņo Lauksaimnieku apvienības priekšstāvji. Atbalsts, ko Zemkopības ministrija (ZM) un Eiropas Savienība devusi, ir nepietiekams, lai noturētu piena ražošanu līmenī, kas bija pirms Krievijas embargo ieviešanas pārtikai.

Šajā situācijā, kad Latvija pārāk lēni reaģē uz piena tirgus svārstībām – piena cenas celšanos, kad pasaulē piena cenas kāpj, bet Latvijā saglabājas nemainīgas vai samazinās, – katrs eiro cents, kas tiek maksāts no piena pārstrādes uzņēmumiem, ir svarīgāks par svarīgu. Z/s “Rožkalni” īpašnieks Ivars Ādamsons komentē: “Latvijā piena mazumtirdzniecības cenas ir par 10 – 30% procentiem augstākas nekā Vācijā, savukārt piena iepirkuma cena ir daudz zemāka nekā Vācijā. Uzreiz rodas šaubas, vai nav kaut kādi konkurences pārkāpumi starp pārstrādātājiem vai pārstrādātājiem un veikalu tīkliem, kas piespiež zemniekus pārdot pienu par pašizmaksu, tādējādi dzenot strupceļā piena ražotājus.” Zemnieku saimniecības “Pakuļi” īpašniece Venta Afanasjeva atzīst, ka viņas saimniecībā ir katastrofāla situācija, kad piena iepirkuma cena ir 23 centi, kas ir signāls, ka steidzami ir jālikvidē sava piena lopkopība. Viņa vaicā, ko darīt laukos, kur ir ierobežotas saimniekošanas iespējas?

Viena no Sēlijas lauksaimniecēm, kas savu vārdu nevēlējās laikrakstā minēt, “LA” stāstīja, ka viņas saimniecībā ir 25 govis un dekādē tiek nodotas piecas tonnas piena. Šobrīd piena iepircējs maksā 17,5 centus par litru, bet lielajiem zemniekiem, kas vienā reizē nodod vairāk, maksā vairāk – pat līdz 28 centiem. “Laikā, kad piena trūka, sākās šī nevienlīdzīgā attieksme un turpinās joprojām. Taču prasības pret visiem ir vienādas. Mūsu gotiņas neēd mazāk, un gan spēkbarība, gan degviela jāpērk par pilnu cenu,” teic zemniece, turpmāko perspektīvu atsakoties prognozēt. Nule kā viņa saņēmusi brīdinājumu no piena iepircēja, ka par februāra otro dekādi maksās vēl par vienu centu mazāk, līdz ar to iepirkuma cena būs 16,5 centi/l.

Saimniecībā ir 40 liellopi, iekārtota piena māja pēc ES noteikumiem, bez kredītiem uzcelta kūts, bet tagad ar pašreizējiem ieņēmumiem nākas strādāt ar mīnusiem. “No augšas saka, ka vajag attīstīties, mēslu krātuvi vajag, bet es nezinu, kas būs pēc mēneša, kad atcels kvotas,” pārdomās dalās zemniece. Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka atklāj, ka šobrīd ir grūti gan tām saimniecībām, kas ņēmušas kredītus un attīstījušās, gan tām, kas iztikušas bez kredītiem. “Piena cena tagad ir tik zema, ka zemāk jau vairs nav kur krist. Eiropas biržā pienam cena ceļas, bet pie mums joprojām krīt. Nekur nav tik zemas cenas kā pie mums,” komentē Sandra Stricka. Tas, ka valdība beidzot nolēmusi piešķirt nozarei ārkārtas atbalstu par Krievijas embargo nodarītajiem zaudējumiem, labākajā gadījumā ļaušot samaksāt dažus rēķinus, bet nerisinās situāciju kopumā.

Piešķir atbalstu

Tikai vakar valdība pieņēma lēmumu atbalstīt 7,7 miljonu eiro ES pagaidu ārkārtas atbalsta piešķiršanu piena nozarei. Šo atbalstu piešķirs, par atskaiti ņemot pārstrādei piegādātā piena apjomu periodā no 2014. gada augusta līdz oktobrim, jo novembrī un decembrī iepirkuma cena nedaudz palielinājās. Zemnieki šo atbalstu gaidīja ar nepacietību, neizprotot tā kavēšanos, jo ES jau novembrī pieņēma regulu par 28,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas piensaimniekiem Krievijas embargo radīto zaudējumu segšanai, no tā 7,7 miljoni paredzēti Latvijai.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības (LLKC) centra veiktie aprēķini jau pērn augustā liecināja, ka viena kilograma piena saražošanai Latvijas piena saimniecībās iztērē vidēji 24,9 eiro centus, kas ir mazāk, nekā par pienu piedāvāja maksāt daudzi piena iepircēji Lietuvā un Latvijā (19 – 24 eiro centi par kg).

Eksperti jau brīdinājuši, ka Latvijas piensaimniekiem ir svarīgi stiprināt konkurētspēju pirms gaidāmās piena kvotu brīvlaišanas, bet pašreizējie apstākļi tirgū raisa bažas. Tiesa, “Swedbank” lauksaimniecības konsultants Raimonds Miltiņš atzīst, ka šobrīd nav signālu, ka zemniekiem būtu jāatliek pamatsummas maksājumi. Visticamāk, ka lauksaimnieki izmanto subsīdijas un ES atbalstu, kas “ļauj dzēst ugunsgrēku”. Pagaidām arī nevar prognozēt, kas notiks pēc kvotu atcelšanas. R. Miltiņš domā, ka reālā situācija būs redzama šā gada maijā un jūnijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. … un es nevaru nopirkt labu pienu!

  2. Mani visu laiku ir intresējis jautājums- Kāpēc latvijas piensaimnieki nav spējīgi organizēties apvienībā ar savu lobiju un pārstrādes rūpnīcām. Toties lietuvā spēj un dzīvo labi. Kas tad neļauj likties kopā un taisīt augšā? Paņemt pie rīkles tos sprukstiņus no ZZP, kas vāvuļo ka ir zemnieku pārstāvji un liekiet strādāt jūsu labā. Ja nē tad veči uz mēslaini pie pārējiem politiskajiem ļīķiem Visu laiku tikai gaušanās par grūto dzīvi un neliešiem, kas baltos tētukus moca. Varbūt proplēmas slēpjas ražotāju galviņās?

  3. lieliem piena piegadātājiem taču vajag lielo samaksu par pienu (glumo pienu ar šūnām un baktērijām)lai viņi varētu dzīvot pilīs un izklaidēties ārzemju braucienos turpretī maziem zemniekiem jāslauc pašiem savas govis un jādomā par piena kvalitāti jo noņems to pašu mazo samaksu.

  4. jā, mani ar dzen izmisumā tas, ka piena produktu cenas viekalos nesamazinās ne par nieka sprīdi. tirgotāji uzvārās, pārstrāde kliedz, bet cieš zemnieks, KUR skatās KONKURENCES PADOME?

  5. Šokējoši, tiešām Atbildēt

    Jaunās dārgās elektrības cenas mani dzen izmisumā…

  6. Šolks organizē Ķīnas tirgu tikai saviem draugiem! Pie visa vin’š ir vainojams!

  7. Latvijas valdība ievēlēta,lai tautai KALPOTU!!!!Un,lai beidzot pieliktu punktu piene nozarē valdošajai patvaļai!Ja nodod glumus sūdus,bet 3t vienā reizē,tad maksā daudz,bet,ja patiešām nodod tīru,bez baktērijām un šūnām,bet 170l,tad tādu zemnieku-ārā no Latvijas!!!!Prasu valdībai- VIENU CENU PAR AUGSTAS KVALITĀTES PIENU,KAU VAI VIENĀ REIZĒ NODOTU 5L!!!

  8. 23 centi??? Man Jēkabpils maksā 15,5 centi par kg!

  9. Zibens ātrumā LA maina savus rakstus par piensaimniekiem. Jo tad var tikpat ātri izdzēst komentārus.
    Vakar viens uzdeva jautājumu par ZSA un ZM piekopto politiku – attīstīt tikai lielās fermas ar simtiem govju. Vaicāja, vai nebūtu laiks šiem aģitatoriem sākt atbildēt par zemnieku maldināšanu. Un ko domājat,
    šodien jau cits līdzīgs raksts, vakarējie komentāri pazuduši un klāt pieliktas vaimanas, ka arī maziem slikti klājas. Nepatīk LA LOBISTIEM, ja kritizē priekšniekus ZM un ZSA! Tajā pat laikā ir raksti, kas LA lapa stāv nedēļām.

  10. Bet mani kā pircēju dzen izmisumā tas, ka uz vispārējo vaimanu fona piena izstrādājumu cenas veikalos mazākas nekļūst. Siers cenas ceļas debesu virzienā.

  11. ko tā Afanasjeva kliedz par 0.23centiem par piena kg ja SMILTENES PIENS maziem zemniekiem maksā 0.195par piena kg kā tad var galus savilkt ja viss iet ar -zīmi labi ka visa atbalsta nauda vēl nav iztērēta.

  12. lieciet Krievijai vēl vairāk:))

  13. Pašlaik mūsu pusē viena litra piena iepirkma cena ir no 16 centi par litru, ja govju skaits ir mazāks par divdesmit.

  14. Atbalsts pirmkārt jāsniedz tiem,kuriem tiek maksatas zemākās iepirkuma cenas pie līdzīgas kvalitātes.Valdībai vajadzētu pasekot lai iepirkuma cenas un mazumtirdzniecības cenu starpības nebūtu vairāk kā dubultā.

  15. Vai tikai piena parstraades uznemumi netika pardoti arzemniekiem?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+