Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. aprīlis, 2015
Drukāt

No 1.aprīļa pienu var slaukt, cik grib. Bet vai varēs pārdot? (5)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Šodien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pārstāj darboties piena kvotu sistēma. Tas nozīmē piena tirgus regulēšanas atcelšanu. Latvija, visticamāk, piena kvotu nebūs pārsniegusi, un soda nauda jāmaksā nebūs. Cik gatavi ir Latvijas piena ražotāji jaunajai situācijai, jautāju mazo ganāmpulku īpašniekiem.

 

Ruta Eglīte, Naukšēnu novada z/s ” Eglītes” saimniece: “Man ir piecas slaucamās govis. Slaucu vidēji 7000 kg no govs. Piena kvotu esmu pārpildījusi, bet papildu kvotu nepirku cerībā, ka valstij piešķirto kvotu nepārsniegsim. Nebiju gaidījusi tik lielu izslaukumu, nu jau neko nevar darīt. Valsts jau nešaus tāpēc nost. Papildu naudas ienākumus gūstu arī algotā darbā. Patlaban neviens nezina, kas būs pēc 1. aprīļa. Govis uz mežu noteikti nevedīšu, vērtēšu situāciju un domāšu, kā rīkoties. Tie piena ražotāji, kas patlaban darbojas, visticamāk, savu biznesu turpinās arī pēc kvotas atcelšanas. Ja vien nenormāli nekritīs piena cena, tostarp arī dempinga dēļ. Mazajās saimniecībās mīl dzīvniekus. Ja nu pavisam nevarēs darboties, tad pakāpeniski tos likvidēs.”

 

Ina Slavinska, Neretas z/s “Grauzes” saimniece: “Slaucam aptuveni 20 govis. Kopš 1. marta par kilogramu piena saņemam 2,5 centus vairāk, pavisam 18,5 centus. Vismaz ir prieks iet un darboties. Ja šāda cena saglabājas, tad nav jāiespringst. No kvotas atcelšanas ir arī labums, ka pārsniegšanas gadījumā nebūs jāpiepērk klāt. Es papildus nopirku 16 tonnas, kuras gan nodzēsa 10 tonnas, jo ražojam ļoti treknu pienu. Apšaubu, ka mazo ražotāju pēc 1. aprīļa izspiedīs no tirgus. Mazajam ražotājam parasti nav aizdevumu, viņam tos nedod. Tāpat lielražotājiem maksā lielāku piena cenu uz mazo ražotāju rēķina, lai gan mazais saimnieks par to pašu cenu pērk degvielu un lopbarību. Neiztiks bez mazā ražotāja. Visvairāk sāp sirds par to, ka Neretā veikalā piens ar 3,5% tauku saturu maksā 98 centus, bet mums maksā 18,5 centus. Kāds no cenas starpības labi nopelna. Kvotu atcelšana šo kārtību, visticamāk, nemainīs.”

 

Andris Sondors, Sīļukalna pagasta piemājas saimniecības “Ceriņi” saimnieks: “Manā saimniecībā ir 13 slaucamās govis, kvotu nepārsniegšu. Nepiekrītu, ka mazās saimniecības pēc 1. aprīļa neizdzīvos piena cenas krituma dēļ. Saimniecības darbošanos tirgū varētu pārtraukt vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mazais ražotājs nerēķina izmaksās savu darbu. Mēs, aptuveni 350 piena ražotāji, tostarp galvenokārt mazie saimnieki, esam apvienojušies kooperatīvā “Viļāni” un pienu pārdodam kā viens pārdevējs. Tas ļauj saņemt lielāku cenu. Kooperatīvs palīdzēs piena ražotājiem arī pēc kvotas atcelšanas. Cilvēkiem ir jāēd un jādzer ik dienu. Ceram uz piena ražotājiem labvēlīgām norisēm piena tirgū. Piena cenas kritums pēc 1. aprīļa varētu būt neliels.”

 

Anita Miltiņa, Līksnas pagasta piemājas saimniecības “Krodzenieki” saimniece: “Manā saimniecībā ir sešas slaucamas govis, un, lai nepārsniegtu kvotu, piebremzējām izslaukumus, dzīvniekus mazāk barojām. Īsti pareizi tas nav, tomēr lielo soda naudu par kvotas pārsniegumu nevēlamies maksāt. Piena cenai pēc kvotas atcelšanas zemāk nav kur krist. Ja kritums vēl turpināsies, tad ražošana būs jābeidz. Esmu veterinārārste arī lielā saimniecībā un darbojos Daugavpils Konsultāciju birojā, tāpēc zinu, ka starp lielražotāju un mazo saimnieku problēmām var likt vienlīdzības zīmi. Mani bažīgu patlaban dara lopbarības gatavošana. Pēc tā, ko redzu Daugavpils novadā, var secināt, ka piena nozare Latvijā ir apdraudēta. Katrai saimniecībai vajadzētu izvērtēt piena pašizmaksas samazināšanas iespējas. Ir jāgatavo ļoti kvalitatīva lopbarība un jāvērtē citu izmaksu samazinājums. Valsts līmenī noteikti vajadzētu salīdzināt vidējo iepirkuma cenu Eiropā un Latvijā, kā arī salīdzināt piena iepirkuma cenu un cenu veikala plauktā. ES valstīs vidējā piena iepirkuma cena pārsniedz 30 centus. Bet veikalā piena iepirkuma cena veido 45 – 50% no pārdošanas cenas. Valsts uzdevums būtu rūpēties, lai mēs sasniegtu šos ES vidējos rādītājus.”

UZZIŅA

* Ar mērķi stabilizēt piena cenu, uzlabot konkurētspēju un dzīves līmeni Eiropas Savienība 1984. gadā iedibināja piena kvotu sistēmu.

* Latvija saņēma kvotu 
781 107 852 kg apjomā (piegādes kvota – 764 217 127 kg; tiešās tirdzniecības kvota – 16 915 571 kg). 
Līdz 1. martam piegādes kvota izpildīta par 91,91%.

* No kopējā 9541 piena ražotāju skaita 6821 jeb 75% ražotāju ganāmpulkā ir līdz 10 govīm, kas līdz 1. martam bija ražojušas 14% no kopējā 742 720 801 kg piena daudzuma.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. vispār neatbalstu lielās fermas, kur govis pat nezin kāda zāle izskatās dabā un kā pienenes zied un cik jauki ir pagulēt pļavā….lielfermās nabadzītes piekačā ar kukurūzu un citām piedevām, kas veicina nenormālos izslaukumus, bet vērtības pienam reāli nav…pliekans un zilgans tas piens no govs jau nāk laukā….ja gribam dzert baltu ūdeni, tad pieliekam krāna ūdenim krītu un dzeram!!!..Jau piena iepircēji sūdzas, ka pat siers un biezpiens nesanāk no tāda piena…un ne jau mazie piena ražotāji ir pie tā vainīgi, bet gan lielsaimniecību pienūdens, kura iepirkumi pārstrādātājam izmaksā vairāk, jo redz tiem tak jāmaksā vairāk nekā mazajiem…Ja gribat kārtīgu un labu pienu, tad pērciet pie tādiem, kam gotiņas pļavā ganās un neēd tikai barību, kas no maisiem izbērta!!!

  2. Nekad nesapratīšu stulbās ES kvotu jēgu.
    debila tā ES ir.

    Priecājos, ka tāds stulbums ir atcelts.

  3. Pēc 1. aprīļa mazie neizputēs, bet daudzi lielie gan. Un tas ir nesaprātīgās ZM lauku politikas dēļ, kura
    visādi veicināja lielu fermu attīstību. Bet liela ferma var eksistēt tikai pie noteikta lieluma piena cenas. Ja
    šī cena pazeminās zem noteiktās robežas, tāda ferma bankrotē. Mazie šinī ziņā ir elastīgāki, jo viņiem nav jāmaksā strādniekiem algas un nav jāņem kredīti apgrozāmiem līdzekļiem.Tāpēc neviens ES, izņemot Latviju, valstiskā līmenī lielražošanu neattīsta.

  4. nevar slaukt, cik grib. var slaukt, cik izdodās izslaukt. un ne no 1. aprīļa, bet sākot ar 1. aprīli.

  5. Kvotas – tās patiesībā ir sankcijas pret ekspadomju valstīm. Nav svarīgs nosaukums, bet saturs. Tas pats attiecas uz tiešmaksājumu sistēmu un subsīdijām, kas ir ļoti atšķirīgas EU kolchozā. Zābaklaizītājs vietvaldis dombja cūka savā lišķībā pat neizmantoja veto tiesības.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+