Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. marts, 2014
Drukāt

Saimnieki gatavi vest lopus uz izstādēm; eksperti piesardzīgi par to rīkošanu (1)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Saimnieki labprāt piedalītos piena un gaļas liellopu izstādēs, taču jaunās tradīcijas ieviesējus īsti nesadzird.

Piena un gaļas liellopu izstāžu un vairāksolīšanu rīkošana daudzās valstīs, tostarp, kā nesen pārliecinājos, arī Vācijā, kļuvušas par saimniekiem prestižu un ļoti labu nozares popularizēšanas pasākumu. Latvijā pēdējo reizi visu veidu dzīvniekus izrādīja 2007. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību saimniecībā “Vecauce” rīkotajā izstādē. Bet pērn Siera klubs Rīgā sarīkoja pirmo govju skaistumkonkursu. Lauksaimnieku organizācijas un nozares eksperti ļoti piesardzīgi atbild uz jautājumu, vai Latvijā ir vajadzīgi šādi pasākumi, kaut arī vairāki saimnieki gatavi piedalīties šādās izstādēs un vairāksolīšanās.

Verdenā ar vērienu


Piena govju izstāde “Schau­ der Besten 2014” un vairāksolīšana, kas notika jau 41. reizi, februāra beigās bija Vācijas pilsētā Verdenā. Pirmajā dienā – vairāksolīšana pilnu tribīņu priekšā ar 28 valstu pircēju piedalīšanos, kam uz turpat manēžas smiltīs klātiem galdiem seko pasākuma saviesīgā daļa. Otrajā dienā no rīta līdz vēlai pēcpusdienai notiek labāko govju vērtēšana, pirms tam ar tām un dižciltīgajiem ciltsrakstiem iepazīstoties novietnē zem tās pašas manēžas jumta. Nokļūšana izstādē ir prestiža, govis atlasa uzreiz pēc iepriekšējā gada pasākuma. Uzvarētājiem naudas prēmijas pēc Vācijas mērauklas it kā nelielas – 500 un 1000 eiro, tomēr uzvarētāju ieguvums parādās augstākā dzīvnieku vērtībā katalogos.

Pasākuma laikā cilvēki aktīvi balso par vissimpātiskāko govi un izvēlas vienu no vairāk nekā 170 dalībniecēm. Rīkotāji – bioprodukta un dzīvnieku pārdevēju uzņēmuma “Masterrind” pārstāvji – atzina, ka izstādi divās dienās apmeklēja 5000 cilvēku. Vai kaut kas līdzīgs iespējams arī Latvijā?

Daudziem rīdziniekiem, iespējams, radīsies asociācijas ar pērn rudenī lauksaimniecības popularizēšanas akciju “Lauki ienāk pilsētā”, ko ar ES un Zemkopības ministrijas (ZM) atbalstu rīkoja kā pilsētniekiem domātu izklaides pasākumu. Tomēr uz Rīgu varēja atvest vien deviņas ļoti ražīgas govis, kas izpelnījās milzīgu pilsētnieku interesi. Rīgā notika šovs pilsētniekiem, kas lauksaimnieku aprindās lielu interesi neizraisīja.

Izskaidrojums 
vai attaisnojums?


Vācijā un Francijā pieredze ar mājlopu izsolēm sniedzas vairāk nekā simt gadu pieredzē, kur galvenokārt izstādes apvieno ar izsolēm (izsola vaislas dzīvniekus, visvairāk buļļus, kuru cena atsevišķos gadījumos ir pat līdz 
15 000 – 30 000 eiro par ļoti kvalitatīvu vaislas bulli), stāsta ietekmīgās biedrības “Zemnieku saeima” lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons.

“Zemnieku saeimā” uzskata – lai kaut ko līdzīgu rīkotu Latvijā, ir jābūt lielākam tirgum. “Pasākums jāorganizē Baltijas valstu līmenī, kā arī jāsaprot, ka šajā reģionā nav daudz tādu saimniecību, kas būtu spējīgas piedāvāt tik tiešām kvalitatīvus vaislas mājlopus. Ja tādu nav, nav jēgas rīkot šādas vairāksolīšanas,” tā M. Trons.

Viņš stāsta, ka “Zemnieku saeima” kopā ar ZM gatavo atbalsta mehānismu gaļas liellopu nozarei. Atbalsts varētu būt, piemēram, dzīvnieku pirkšanas kreditēšanas programma, kredītprocentu daļēja dzēšana par nopirktajiem dzīvniekiem, ciltsdarba maksājuma palielināšana.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) uzskata – liellopu izstādes un vairāksolīšanas ir Latvijā vēl attīstāma biznesa ideja, tostarp ne tikai organizatoriski, bet arī kā iespēja lauksaimniekiem pārdot lopus par iespējami izdevīgāko tirgus cenu. “Tā vēl ir atvērta niša, jo, ja mājdzīvnieku izstādes tiek orientētas uz sīkdzīvnieku kategoriju, tad lauksaimniecības dzīvnieku izstādes Latvijā ir vēl atvērta iespēja, tomēr vienlaikus arī jārēķinās, ka Latvijas tirgus un apjomi uz pārējās Eiropas fona ir samērā mazi, tāpēc ir jāpēta tirgi un jārēķinās gan ar iespējām, gan draudiem,” tā LOSP pārstāve Krista Garkalne.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecības “Vecauce” direktore Iveta Grudovska secina – profesionālu saietu govkopjiem patlaban nav. Aitkopji un šķirnes liellopu gaļas audzētāji ir aktīvāki, un viņiem notiek līdzīga rakstura vasaras saieti ar lopu piedalīšanos. “Jāsaprot, ka jebkāda dzīvnieku pārvietošana ir dārga un, ja tam nav vajadzīgais atbalsts no valsts vai ļoti senas tradīcijas, kādu mums kopš “VDNH” laikiem Maskavā nav, citas motivācijas saimniekiem nav,” tā I. Grudovska. Viņa vērš uzmanību – patlaban Latvijā ir ļoti sadrumstaloti ganāmpulki, ikviens saimnieks cīnās par eksistenci un ar bažām domā par nākamo gadu – piena kvotas brīvlaišanu. “Es nezinu, kādai jābūt motivācijai, lai kaut kur pārvietotu dzīvniekus, jo nav ataudzējamo telīšu aprites. Lielie ganāmpulki nespēj nodrošināt paši sevi, mazajiem ir problēmas ar dzīvnieku ataudzēšanu,” teic Grudovskas kundze.

Viņa arī atklāj, ka Vec­auces saimniecība šādā pasākumā nepiedalītos motivācijas trūkuma dēļ, jo, pirmkārt, saimniecībai nav vēl ko rādīt, otrkārt, pārvietojot dzīvniekus no ierastās vides, tiem neizbēgami rodas stress, kas atsauksies uz produktivitāti, un, treškārt, iespējams saķert svešu slimību buķeti.
”Teorētiski šādas izstādes būtu ļoti interesantas tām saimniecībām, kas nodarbojas ar ciltsdarbu un pārdod jaunlopus, tas būtu labs mārketinga triks. Saimnieks ierauga superteli un nolemj: nē, es nepirkšu traktoru vai mēslu ārdītāju, es labāk gribu, lai manā ganāmpulkā būtu šāda skaistule, par ko papriecāties… – noskaita pāris tūkstošus un ved mājās laimīgs,” spriež “Vecauces” vadītāja.

Skarba kritika 


ZM skaidro, ka no 2008. līdz 2013. gadam šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas ar valsts atbalstu ik gadu rīkoja dzīvnieku ciltsvērtības un ģenētiskās kvalitātes noteikšanas pasākumus. Šos pasākumus organizācijas rīkoja kā lauksaimniecības dzīvnieku dažādu šķirņu paraugdemonstrējumus un pieredzes apmaiņas seminārus ar ārvalstu lopkopības un ciltsdarba speciālistu piedalīšanos. ZM 2014. gadā minētos pasākumus ir paredzējusi kā Valsts lauku tīkla ietvaros finansētu aktivitāti. ZM arī atgādina – SIA “Liellopu izsoļu nams” rīkotās gaļas šķirņu jaunlopu vairāksolīšanas regulāri notiek Neretas novada Mazzalvē.

Tomēr skaidru atbildi par valsts mēroga pasākuma nepieciešamību ZM nesniedz.

Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska ir neizpratnē par “Vecauces” vadītājas teikto. “Tas tikai apstiprina viedokli, ka lopkopība mums nav prestiža, mēs nemākam sevi parādīt no labās puses un nemākam novērtēt to, kas mums ir. Mācību saimniecībai 
bija jābūt ar citādu nostāju! Kā tad viņi studentus māca? Slikti, ka mācību saimniecībai nav ko rādīt un nav motivācijas darbam, laikam jau atkal valsts vainīga, nav pateikusi kā saimniecībai jāstrādā…” ironizē E. Galvanovska.

Viņa piekrīt I. Grudovskai, ka Latvijā, iespējams, nav senu izstāžu un vairāksolīšanas rīkošanas tradīciju, tomēr mēs paši tās veidojam. “Kāpēc tad rīko zirgu sacensības” vaicā eksperte. Un pati atbild: “Lai parādītu, kas mums ir labs un skaists un novērtētu labāko. Zirgu sacensībām valsts atbalsta nav, tā ir pašu audzētāju iniciatīva parādīt savu dzīvnieku, noteikt labāko, tā ir viņu motivācija. Patlaban to sapratuši arī ir aitkopēji, “aitu dienas” rīko labā līmenī. Arī gaļas šķirņu dzīvniekiem tiek rīkotas vairāksolīšanas, un nemaz tik neapmeklētas tās nav. Zemnieki, kas piedalās šajās izsolēs ar saviem dzīvniekiem, zina, kāpēc viņi to dara un dara to ar lepnumu. Motivācija ir jārada pašiem, un audzētāju organizācijām būtu jāpalīdz un jāpiedalās šajā darbā, nevar visu laiku gaidīt, ka valsts risinās zemnieku problēmas,” tā E. Galvanovska. Viņa uzsver – Latvijas saimniekiem ir ko rādīt un izstādes ir vajadzīgas. Izstāžu rīkošana varētu notikt vienu reizi divos trijos gados. Tās būtu jārīko tuvu Rīgai, lai piesaistītu pilsētniekus.

Sileniece: 
izstādes vajag! 


Vizma Sileniece, Lažas pagasta z/s “Birzītes” saimniece, pērn rudenī uz Rīgā rīkoto pasākumu “Lauki ienāk pilsētā” atveda desmit no vairākām saimniecībām Latvijā audzēto šķirņu govis. Apmeklētāju interese un atsaucība bija ļoti liela. Vizma uzsver – Latvijā divdesmit gados kopš neatkarības atjaunošanas ir izdzīvojuši gudrākie, stiprākie un atjautīgākie saimnieki, talantīgi vadītāji ar inovatīvām idejām, kuriem ir ko rādīt izstādē. “Govju izstāde noteikti celtu Latvijas piena devēju popularitāti. Mums ir ļoti lielas, skaistas dažādu šķirņu govis. Un ciltslietu stacijām svarīgi būtu lepoties ar savu buļļu meitām. Zinu saimniekus, kas izstādē noteikti piedalītos un palīdzētu to rīkot. Govis varētu atlasīt, piemēram, pēc peļņas indeksa,” tā uzņēmīgā Kurzemes saimniece, kas ir gatava iesaistīties izstādes rīkošanā.

Piesardzīgāk priekšlikumu vērtēja Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa-Eizenberga, norādot, ka izstādēs būtu vajadzīgas šķirnes dzīvnieku audzētājiem. Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas vadītāja Ieva Rutkovska uzsver – izstādes ir vajadzīgas, tomēr tās nedrīkst būt pašmērķis. “Izstāžu rīkotājiem ir jāsagatavo stingri piedalīšanās nosacījumi, un tie ir jāievēro. Visiem dalībniekiem ir jāzina un jāsaprot, pēc kādiem nosacījumiem noteikti uzvarētāji,” tā 
I. Rutkovska.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Par Vecauci tiesam skumji, ka macibu saimnieciba ir tik nevariga un inerta, tur nu tiesam butu javar gan audzet kvalitativis tirskirnes dzivniekus, gan japrot tos paradit. Tacu iespejams ka tiesam esosais macibu saimniecibas kadreiz skirnes ganampulks ir tik talu viss sakrustots ar HM bulliem, ka tiesam vairs nav ko radit, zel.
    Izstades visa pasaule ir un Latvija nebus nekads iznemums ari te bus, vienkarsi nozares organizacijam un valsts organizacijam kopa ir jaatrod pareizais formats, kas ieinterese apmekletajus un ari protams motivacija lauksaimniekiem lai kaut ko labu raditu.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+