Foto – Edijs Pālens/LETA

Grafiks lielākas algas skolotājiem negarantē 7

Vakar valdība apstiprināja pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, taču premjers Māris Kučinskis neslēpa: likuma spēka šim dokumentam nav un nebūs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Kaut arī dokumentā minētas konkrētas summas, līdz kādām vajadzētu pieaugt skolotāju un augstskolu mācībspēku algām nākamajos gados, algu pieaugums ir piesaistīts skolu tīkla sakārtošanas rezultātiem. Grafiks pieņemts ar atrunu, ka tas īstenojams atbilstoši valdības rīkojumā minētajiem pasākumiem un ņemot vērā attiecīgā gada valsts ekonomisko situāciju.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtais pedagogu darba samaksas grafiks paredz jau no nākamā mācību gada celt zemāko darba algas likmi no 680 eiro līdz 710 eiro, taču noteikts arī, ka algas jāceļ esošā finansējuma ietvaros, papildu naudu skolotāju algām no valsts budžeta šogad nepiešķirs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz 2022. gada 1. septembrim skolu pedagogu zemākajai darba algas likmei vajadzētu pieaugt līdz 900 eiro.

Izstrādājot pedagogu algu grafiku, IZM vairākkārt pinās aprēķinos. Arī šoreiz valdības sēdē kultūras ministre Dace Melbārde norādīja, ka IZM neesot pareizi aprēķinājusi Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajām augstskolām nepieciešamo papildfinansējumu. Šo pārmetumu gan IZM noraidīja.

D. Melbārde arī izteica bažas par to, kur rast naudu pedagogu algu pieaugumam kultūrizglītības ie­stādēs. Viņa norādīja, ka šīs iestādes jau reorganizētas un optimizētas. Iespēju vēl vairāk ietaupīt līdzekļus, lai būtu iespēja celt algas, neesot. Tā kā liela daļa mūzikas un mākslas skolu ir pašvaldību dibinātas, makus nāksies atvērt vietējām varām.

Finanšu ministrijas pārstāve valdības sēdē uzsvēra, ka nepieciešams precizēt, ka pieauguma grafiks ir indikatīvs, tātad nākotnē var mainīties.

Tam Ministru prezidents Māris Kučin­skis piekrita, uzsverot, ka “pretējā gadījumā mēs mānām cilvēkus”. Viņš arī piebilda, ka likuma spēka šim grafikam nebūs. Viss atkarīgs no tā, cik lielā mērā algas varēs paaugstināt, pateicoties skolu tīkla optimizācijai.

Pēc premjera ieteikuma IZM arī tika uzdots līdz aprīlim sagatavot ziņojumus, kādas skolu reorganizācijas gaidāmas un kāds ietaupījums paredzams. “Citādi mēs operējam it kā gaisā.”

Neraugoties uz gana skeptisko valdības nostāju, Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda prieku un pateicību par to, ka pieņemts “vēsturiskais lēmums, ko LIZDA gaidīja divus gadus”.

Reklāma
Reklāma

“Jūs taču labi zināt, ka esam tikai ceļā uz algu pieaugumu, priekšā vēl daudz šķēršļu,” teica M. Kučinskis, kurš acīmredzami nebija sajūsmā par šiem pateicības vārdiem.