Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. oktobris, 2012
Drukāt

Grafiti ar vēstījumu


Foto no Lienes Rozenburgas personīgā arhīvaFoto no Lienes Rozenburgas personīgā arhīva

Sabiedrībā pret ielu zīmējumiem valda rezervēta attieksme. Vieni tos uzskata par vandalismu un šausmām, bet citi – par mākslas šedevru ar vēstījumu citiem. 


 

Taču tie var arī vienot, kā tas notika augustā, kad jaunieši no piecām valstīm apguva ielu mākslu projektā “Street Art as a Tool for Telling Social Messages” (Ielu māksla kā sociālo vēstījumu izpausme). To Eiropas Savienības programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros finansējusi Eiropas Komisija.

 

Mākslinieki bez iemaņām

“No 4. līdz 13. augustam pie mums sabrauca bulgāri, slovāki, poļi, maltieši un kopā ar vēl dažiem latviešiem apmetās Tukuma novada Slampē, lai apzīmētu papīrus, kastes un sienas,” atceras projekta koordinatore Liene Rozenburga. “Sākumā mēs viņiem sniedzām vispārīgu informāciju par ielu mākslas veidiem, kā arī pastāstījām, ko sevī ietver jēdziens “sociālais vēstījums”. Taču jaunieši nāca no dažādām vidēm, tādēļ arī aktuālās tēmas katram bija dažādas. Pēc informācijas apmaiņas jau ķērāmies pie radošiem procesiem un sākām zīmēt. Jaunieši darināja uzlīmes, komiksu plakātus, grafiti un stencilus, kas ir pēc īpaša trafareta ar krāsu baloniņu pūsts uzraksts vai zīmējums.” Projekta dalībnieki lielākoties bija vecumā no 18 līdz 25 gadiem, tomēr tika iesaistīti arī pāris pilngadību nesasniegušie, lai izpildītu organizatoru prasību pieteikt jaunieti, kurš nāk no vides ar ierobežotām iespējām – dzīvo lauku reģionā, ir imigrants vai dzīvo nepilnā ģimenē. Turklāt tiem jaunākajiem šī bija pirmā pieredze, esot ārpus mājām, tādēļ ciemošanās Latvijā viņiem paliks sirdī uz mūžu. No katras valsts varēja piedalīties pieci cilvēki.

Interesanti, ka gandrīz nevienam pirms projekta nebija māksliniecisku iemaņu, un tas arī bijis lielākais izaicinājums pasākuma norises laikā.

“Tos, kuriem tādas bija, sākumā šāds fakts satrauca. Tomēr viņi saprata, ka zīmēšanas talants un iemaņas nebūt nav svarīgākās šajā projektā. Būtiskāka bija darbošanās kopā, savstarpējo viedokļu un kultūru apmaiņa, kas arī bija mūsu galvenais mērķis – vienot citādos un paplašināt viņu redzesloku,” atklāj projekta koordinatore.

Lielākoties jaunieši esot izcēlušies ar zīmējumiem par cilvēku vienlīdzību, cīņu pret diskrimināciju, kā arī karadarbību un globalizāciju. “Mēs ļāvām viņiem izpausties tēmās, kas pašiem šķiet svarīgas, un neuzstādījām nekādus rāmjus, piemēram, pievērst uzmanību veselīgam dzīvesveidam vai cīņai pret terorismu.”

 

Nopūtīsi manu somu?

Jauno mākslinieku “upuri” bija kartona kastes un koka sienas. “Dzīvojām Slampes viesu namā. Projekta noslēgumā administrācija ļāva mums apzīmēt vienu no šķūnīša sienām. Tas bija īstens piedzīvojums! Diemžēl sienas pamatne krāsu ātri uzsūca, tāpēc varbūt neizskatījās tik iespaidīgi, kā vēlējāmies, tomēr prieks par paveikto bija liels! Dažas dienas padzīvojušies pa Slampi, aizbraucām arī uz Rīgu, kur uzcēlām savu darbnīciņu Vērmanes dārzā.

Jebkurš interesents varēja nākt pie mums, kaut ko nokrāsot vai vienkārši paskatīties, kā apzīmējam kreklus un tapinām stencilus. No kartona kastēm bijām izveidojuši arī sienu. Viens drosmīgais pat bija ar mieru, ka ar krāsām nopūšam viņa datorsomu!”

Ideja par šāda tipa projektu, kad tā dalībnieki var radoši izpausties, Lienei radusies no iepriekšējiem projektiem. “Savā organizācijā “Jaunatne pret AIDS” bijām izmantojuši plakātus kā veidu, lai nodotu vēstījumu sabiedrībai. Šoreiz gribējām šo virzienu padziļināt, turklāt nav noslēpums, ka radošās metodes “paņem” visus jauniešus. Turklāt arī grafiti māksla kļūst arvien atzītāka, un nereti tiek rīkotas izstādes. Lielākoties atzinību gūst tie, kuru darbiem ir kāda jēga. Arī tūristiem ir interesanti ieraudzīt skaisti un krāsaini apzīmētu sienu, nevis pliku betona blāķi. Tādēļ projektu arī veidojām ar nozīmi – savs sociālais vēstījums.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+