Grāmata ar politisku nozīmi 0

Latvijas mazākumtautību pārstāvju dalība Latvijas Brīvības cīņās ir mazzināms vai pat nezināms fakts, kura noskaidrošanā palīdzēs nule iznākusī vēsturnieka Ērika Jēkabsona grāmata ”Aizmirstie karavīri – ebreji Latvijas armijā 1918 – 1940”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 53
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 399
Lasīt citas ziņas

”Mērķis bija dot godu šiem karavīriem, kurus, pateicoties ilgajam padomju okupācijas laikam, esam aizmirsuši; dot lielāku izpratni par to, ka 1919./1920. gadā Latvijas armijas karavīru formās par latviešu valsti, kurā ir vieta arī minoritātēm, cīnījās gan ebreji, gan krievi, lietuvieši, poļi un citas nacionālās grupas,” saka LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Ē. Jēkabsons.

Skrupulozi izskatot Latvijas Valsts vēstures arhīvā atrodamos dokumentus, vēsturnieks apkopojis ziņas par karavīru – ebreju dalību Brīvības cīņās un viņu dienestu Latvijas armijā pēc kara līdz pat valsts pastāvēšanas beigām. Arī tas ir fakts, ka tieši ebreju tautības žurnālists 1940. gada 17. jūnijā, padomju tankiem Rīgā ieripojot, Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim uzdevis jautājumu: ”Vai tiešām mums nevajadzētu pretoties?”

CITI ŠOBRĪD LASA

Izdevums tapis ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas atbalstu, tāpēc grāmatas atvēršanā piedalījās aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš mudināja sagatavot līdzīgus pētījumus arī par pārējo Latvijas nacionālo minoritāšu līdzdalību neatkarības izcīnīšanā. ”Arī mūsdienās Latvijas armija, Zemessardze un Jaunsardze ir viens no visintegrējošākajiem pasākumiem, kāds vien mums ir,” uzskata A. Pabriks. Grāmatas tapšanas veicinātājs, ebreju reliģiskās draudzes “Šamir” priekšsēdētājs rabīns Menahems Barkahans pilnībā piekrita ministra sacītajam, minot, ka arī Izraēlā armija ir tas, kas veido jaunieceļojušo ebreju kopību ar Izraēlas valsti. Savukārt Ludzā dzimušais Izraēlas ”Yad Vashem” muzeja vēsturnieks Ārons Šneiers Ē. Jēkabsona grāmatu vērtē kā tādu, kas arī ebrejiem atver agrāk nezināmu savas tautas vēstures lappusi. Šneiers ir pārliecināts, ka grāmata dos lielu ieguldījumu Latvijā dzīvojošo ebreju tautības jauniešu izglītošanā un tai būs arī liela politiska nozīme.