Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
1. jūlijs, 2014
Drukāt

Grāmata kā tilts cauri laikiem

Foto - LETAFoto - LETA

Izstādes "Grāmata 1514-2014" projektu vadītāja Astrīda Rogule prezentē vienu no Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumiem, izstādi "Grāmata 1514-2014".

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā rīt durvis vērs izstāde “1514. Grāmata. 2014.”. Tā būs vienreizēja iespēja vienkopus skatīt 80 unikālas tālajā 1514. gadā izdotas grāmatas, kas Rīgā nonākušas no Eiropas nozīmīgākajām grāmatu krātuvēm. Katra senā grāmata sasaistē ar mūsdienu informāciju tehnoloģijām izstādē vēstīs aizraujošu stāstu par Eiropas kultūras daudzveidību un laikmetu mijiedarbības nepārtrauktību.

Viskuplākais grāmatu skaits nācis no Austrijas Nacionālās bibliotēkas, Bavārijas Valsts bibliotēkas un Strasbūras Nacionālās universitātes bibliotēkas – grāmatu krātuvēm, kas ļoti bagātas tieši ar 16. gs. izdevumiem. Savukārt, piemēram, no Joahima Vadiāna bibliotēkas Sanktgallenē (Šveice) varēs skatīt grāmatu ar paša Roterdamas Erasma un 16. gs. Eiropas kulta autora, humānista Joahima Vadiāna autogrāfu. Pa divām 1514. gadā izdotām grāmatām nāks no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas krājuma.

Ekspozīcijā būs arī no Mančestras bibliotēkas Latvijā nonākušais “Magna Carta” 1514. gada izdevums – fundamentāls darbs angļu-amerikāņu tiesību vēsturē, arī – Svētās Romas impērijas valdnieka Maksimiliāna I 1514. gadā izdotā lūgšanu grāmata no Austrijas Nacionālās bibliotēkas. Ļoti svarīgs eksponāts būs, piemēram, četrās senajās – senebreju, sengrieķu, haldiešu un latīņu – valodās iznākusī “Biblia Poliglota”, ko sāka izdot 1514. gadā. Izstādē vieta būs atvēlēta arī 16. gs. sākuma Latvijas vēstures – Livonijas laika norisēm. Tās atspoguļos, piemēram, Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes pasūtītais un Parīzē vai Amsterdamā iespiestais Rīgas breviārijs, kas Rīgā nonāca 1514. gadā, lai gan šeit grāmatas sāka iespiest tikai 70 gadus vēlāk. Līdzās liturģiskajām un lūgšanu grāmatām varēs skatīt arī pavārgrāmatas, rēķinu grāmatas, pirmos kalendārus un pat bruņinieku romānus.

“Vēlējāmies parādīt, ka grāmata ietekmē pat to cilvēku dzīvi, kuri grāmatas nelasa, – vēlo viduslaiku sabiedrībā tekoši lasīt prata ne vairāk kā piektdaļa sabiedrības,” stāsta izstādes koncepcijas autors Gustavs Strenga. “Uzņemos drosmi apgalvot, ka tā būs nozīmīgs notikums visas Eiropas mērogā,” saka izstādes idejas tēvs, LNB direktors Andris Vilks.

Neraugoties uz vērienu un nozīmību, izstāde “1514. Grāmata. 2014.” būs pieejama bez maksas un skatāma Gaismas pils pirmajā stāvā.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+