L0043482 A notebook allegedly covered in human skin
Credit: Wellcome Library, London. Wellcome Images
images@wellcome.ac.uk
http://wellcomeimages.org
A notebook allegedly covered in human skin. The label reads ‘The cover of this book is made of Tanned Skin from the Negro whose Execution caused the War of Independence’. c. 1770 – 1850
c. 1770 – 1850 Published: –
Copyrighted work available under Creative Commons Attribution only licence CC BY 4.0 http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ — L0043482 A notebook allegedly covered in human skin Credit: Wellcome Library, London. Wellcome Images [email protected] http://wellcomeimages.org A notebook allegedly covered in human skin. The label reads ‘The cover of this book is made of Tanned Skin from the Negro whose Execution caused the War of Independence’. c. 1770 – 1850 c. 1770 – 1850 Published: – Copyrighted work available under Creative Commons Attribution only licence CC BY 4.0 http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Grāmatas iesēja arī cilvēka ādā 1

15:29, 6. jūnijs 2014

Stāsti Pieredze

Analīzes apstiprinājušas ka viens no Hārvarda universitātes Houtona bibliotēkas reto grāmatu krājuma sējumiem patiešām iesiets cilvēka ādas vākos, par ko bibliotēku speciālistiem jau sen bija aizdomas, vēsta ASV žurnāls “The Atlantic”. Tomēr tāda veida iesējums nav nekas pasaulē unikāls.

Reklāma

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Minētā grāmata ir 19. gadsimta franču rakstnieka Arsēna Usē darbs “Des destinées de l’ame” (“Dvēseles liktenis”). Tiesa, Hārvarda universitātes laboratorijas vadītājs Bils Leins pieļauj minimālu iespēju, ka sējums tapis ne no cilvēka, bet no kāda cilvēkveidīgā pērtiķa ādas, jo tās parametri ir ļoti līdzīgi, tomēr drīzāk vākiem izmantota tieši cilvēka āda. Tā domāt liek arī fakts, ka tā sauktā antropodermiskā grāmatsiešana tika praktizēta vismaz kopš 16. gadsimta un turpinājās arī 19. gadsimta beigās. Tas neskaitījās nekas perverss vai noziedzīgs, bet motivācija, kamdēļ kādu grāmatu pasūtīt cilvēka ādas iesējumā, varēja būt visdažādākā.

Ir zināms, ka 17. gadsimtā ar nāvi sodītu slepkavu ādu izmantoja viņu krimināllietu iesiešanai. Bet tik pat labi persona pati varēja novēlēt, lai tās ādu pēc nāves izmanto grāmatu vākiem par piemiņu ģimenes locekļiem vai mīļotajam. Kāda pielūdzēja 1877. gadā ziedoja savu ādu franču astronoma Kamila Flammariona darba “Les terres du ciel” (“Debesu pasaules”) iesiešanai. Tādā veidā varēja tikt ievākoti arī anatomiskie atlanti un erotiska satura literatūra, piemēram marķīza de Sada “Justīne”.

Speciālistu aprindās labi pazīstams Hārvarda universitātes Juridiskajā bibliotēkā glabātais 17. gadsimta traktāts par Spānijas likumiem, kura pēdējā lappusē ierakstīts: “Šīs grāmatas iesējums ir viss, kas palicis no mana dārgā drauga Džonasa Raita, kuram augusta ceturtajā dienā 1632. gadā vavuma afrikāņi (mūsdienu Zimbabvē) dzīvam novilka ādu. Karalis Btesa atdeva man grāmatu – vienu no nabaga Džonasa mantām –, kā arī gabalu viņa ādas, lai to iesietu. Dusi mierā.”