Grāmatas, kas saliedēs? 0
Sabiedrības saliedēšanas plāna ietvaros Latvijas pašvaldību bibliotēkas pagājušā gada nogalē saņēmušas krājuma papildinājumus kopumā 100 000 latu vērtībā. Grāmatu iegādi sabiedrības saliedēšanas un nacionālās identitātes stiprināšanas programmas ietvaros organizēja Kultūras ministrija (KM). Šos izdevumus lasītāji bibliotēkās varēs atpazīt pēc īpašām uzlīmēm.
Programmas ietvaros izdevumu komplektus saņēmušas kopumā 804 bibliotēkas visā Latvijā – reģionu galvenās bibliotēkas, novadu bibliotēkas un pašvaldību publiskās bibliotēkas. Grāmatu saņēmēju sarakstā gan neatrodu skolu bibliotēkas, bet, kā paskaidroja KM pārstāvis Jānis Turlajs, izvēlētās bibliotēkas varot nodrošināt visplašāko pieejamību visām vecuma grupām – gan bērniem un jauniešiem, gan vecākiem lasītājiem. “Latvijas pašvaldību publiskās bibliotēkas sadarbojas ar visām pašvaldības teritorijā esošajām bibliotēkām, tostarp skolu bibliotēkām. Skolu bibliotēkām ir pieejamas tā saucamās ceļojošās grāmatu kopas, kā arī skolotājiem ir iespēja pasūtīt grāmatas pēc kataloga,” skaidroja J. Turlajs. Programmas ietvaros tiekot atbalstīti arī bibliotēku organizētie pasākumi – izstādes, tikšanās ar autoriem un diskusijas.
Grāmatu iepirkumā īpaša uzmanība esot pievērsta Latvijas un Eiropas vēsturei, tāpēc daudzām bibliotēkām iegādātas grāmatas – Normana Deivisa “Eiropas vēsture”, klausāmgrāmata “(Divas) puses: latviešu kara stāsti: Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās”; Dzintras Gekas grāmata “Sibīrijas bērni: mums bija tas jāizstāsta”, Veras Kacenas “Kājāmgājējs karā: latviešu kara stāsti”, Valda Rūmnieka un Andreja Miglas vēsturiskais piedzīvojumu romāns “Viestura zobens”.
Lasītājiem būs pieejami arī Vilhelma Muntera, Viļa Lāča, Zigfrīda Annas Meierovica, Miķeļa Valtera un citu ievērojamu vēstures personību dzīvesstāsti. Vairākas grāmatas (piemēram, Valentīnas Freimanes “Ardievu, Atlantīda!”, Marinas Kosteņeckas “Vēstules no mājām” un Jukas Rislaki “Manipulācija ar faktiem: latviešu variants”) būs pieejamas arī krievu valodā.
Iegādāto grāmatu vidū atrodama arī virkne pētījumu un akadēmisko rakstu izdevumu, piemēram, Latvijas Universitātes Akadēmiskā apgāda izdevums “1990. gada 4. maija Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti”, rakstu krājums “Latvija un latviskais: nācija un valsts idejās, tēlos un simbolos”, Sergeja Kruka “Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika. Pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā 1945 – 2010”, Denisa Hanova un Valda Tēraudkalna “Laiks, telpa, vadonis: autoritārisma kultūra Latvijā 1934. – 1940.”, kā arī LU sociālās atmiņas pētnieku (Mārtiņš Kaprāns, Olga Procevska, Laura Uzule, Andris Saulītis) monogrāfija “Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā”.
Krājumu papildinājums bibliotēkās ietver arī grāmatas par mākslu un kultūrvēsturi, tostarp izdevumus “Mākslas enciklopēdija: no viduslaikiem līdz mūsdienām”, Jana Gimpela “Arhitektūras vēsture: no antīkās pasaules līdz mūsdienām”, nesen iznākušo grāmatu par Ģedertu Eliasu.
Līdzās grāmatām bibliotēkās būs pieejamas arī klausāmgrāmatas – Aleksandra Čaka “Domās par tevi” dzejas izlase un divi kompaktdiski, Veras Āboliņas-Singajevskas grāmata “Mans mūžs” un disks ar aktrises balss ierakstiem, kā arī citas klausāmgrāmatas.
Bibliotēkas gandarītas
Latgales Centrālās bibliotēkas direktore Jeļena Sapkova KM realizēto programmu vērtē ļoti pozitīvi, jo tā ļāvusi novada bibliotēkām papildināt krājumus. Tomēr viņa arī pauda bažas, ka akadēmiskie raksti ierindas lasītājam varētu būtu pārāk smaga lasāmviela:
“Daļa šo grāmatu ir ļoti specifiskas un sarežģītas, kas prasa iepriekšēju sagatavotību un pastiprinātu interesi par konkrēto tēmu. Turklāt, ja ir mērķis uzrunāt cittautiešus, tad zinātnieku sarežģītā akadēmiskā valoda varētu būt par smagu. Taču kopumā piešķirtās grāmatas ir ļoti labas un mēs paši par saviem līdzekļiem tās nebūtu varējuši atļauties.”
Lai veicinātu lasītāju interesi par šīm grāmatām, Latgales Centrālā bibliotēka izvietojusi informāciju par šo programmu savā un pašvaldības mājaslapā, kā arī vietējos medijos.
Vislielāko grāmatu klāstu – 1477 eksemplārus – saņēmusi Salaspils novada bibliotēka (tiesa, vairākums no tiem aizceļoja tālāk uz citām Pierīgas bibliotēkām). “Būtībā nupat tikai esam pabeiguši grāmatu dalīšanu un apstrādi, pašlaik sākam tās piedāvāt lasītājiem. Tādēļ atsauksmes vēl neesam saņēmuši un pāragri vērtēt,” teica Salaspils novada bibliotēkas direktore Daiga Orbidāne. Viņu gan zinātniskās monogrāfijas neuztrauc, jo salaspilieši labprāt interesējoties arī par sarežģītu tēmu pētījumiem un zinātnieku monogrāfijām. “Turklāt jābūt uzmanīgiem ar pārāku pakļaušanos lasītāju vēlmēm, jo tad bibliotēkas riskē kļūt tikai par vieglas daiļliteratūras krājējiem,” uzsvēra Orbidāne.
Izvēlētas konkursa kārtībā
Grāmatas esot izvēlētas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) rīkotajā konkursā. Tā ietvaros izdevēji tika aicināti piedāvāt literatūru, kas spētu stiprināt nacionālo identitāti un sabiedrības saliedētību. Konkursam varēja pieteikt grāmatas un citus izdevumus par Latvijas un Eiropas kopējo vēsturi un kultūrvēsturi, vārdnīcas, enciklopēdijas, uzziņu literatūru, pētnieciskos darbus, latviešu un citu Eiropas Savienības nāciju valodu mācību līdzekļus, izdevumus līvu, latgaliešu, Latvijas mazākumtautību un Eiropas Savienības valstu valodās, kā arī daiļliteratūru, kas atbilst programmas konkursa mērķiem.
Pavisam iepirkuma konkursā savus izdevumus iesniedza 38 izdevniecības ar 428 dažādiem izdevumiem. No tiem ekspertu komisija atsijāja 33 izdevniecības ar 149 izdevumiem. Kopumā iepirkti 14 136 eksemplāri. Ekspertu komisijā darbojās pārstāvji no KM Sabiedrības integrācijas departamenta, KM bibliotēku un arhīvu nodaļas, LNB izstāžu nodaļas, Latvijas Bibliotekāru biedrības, Bauskas Centrālās bibliotēkas un Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas.
