«Grāmatas man atvēra acis» 0
Jautāju lasītājiem, kas viņus pēdējā laikā visvairāk iepriecinājis, kādas jaunas atziņas vai secinājumus guvuši.
Biruta Gereiša (87) Liepājā: “Esmu laimīgs cilvēks, jo varu lasīt. Grāmatas man ir vislielākais prieks un labākais draugs situācijā, kad no mājas tikpat kā nevaru iziet. Man ir jauka bibliotekāre, kas sagādā lasāmvielu. Ja Liepājā kādas grāmatas nav, to pasūta no Rīgas, man atliek tikai samaksāt par atgādāšanu. Man patīk politiskā, vēsturiskā un memuārliteratūra. Kad pirms 20 gadiem sāku to lasīt, biju pārsteigta, cik nezinoša esmu bijusi. Lasot Heinriha Stroda darbus, represijās cietušo cilvēku dokumentālās atmiņas, es kļuvu par Latvijas patrioti. Grāmatas man atvēra acis.”
Jānis Kļaviņš Daugavpilī: “Izjūtu optimismu, tiesa – piesardzīgu, dzirdot par mūsu valsts ekonomiskajiem uzlabojumiem. Tas tomēr mudina cerēt, ka ar laiku varētu uzlaboties arī iedzīvotāju materiālā dzīve. Jāpiekrīt, ka pievienotās vērtības nodokļa pazeminājums par vienu procentpunktu pārtikas precēm mūsu maciņos tikpat kā nav jūtams. Taču jācer, ka šāda tendence – nodokļu samazināšana – no valdības puses turpināsies.”
Aina un Tālivaldis Teteri Cēsīs: “Šovasar mūsu ģimenē un radu pulciņā piedzīvojām vairākus jaukus, neaizmirstamus mirkļus. Viens no tiem bija mūsu mazdēliņa un mazmeitas kristības. Iepriecināja ciemos atbraukušie bērni, kas šobrīd strādā Anglijā. Mums ir prieks, ka labi turamies, ka esam veseli un ka mums ir saticīga un laba ģimene. Esam iemācījušies uz visu šajā dzīvē skatīties pozitīvi, līdz ar to mazāk kreņķu un uztraukumu.”
Romualds Kolužs Lielvārdē: “Mūsu ģimenes lielais prieks ir sēņošana. Pagaidām gan nevarētu teikt, ka sēņu mūspuses mežos būtu daudz. Tāpēc kopā ar Latvijas Dabas muzeja mikologiem brauksim skatīt, kāda situācija ir Krustkalnu rezervātā Ļaudonas pagastā. Pēc sēņošanas tur uz vietas sarīkosim improvizētu sēņu izstādi. Paši esam iecerējuši rudens pusē – 9., 10. un 11. septembrī – sēņu izstādi sarīkot Lielvārdes kultūras namā. Tas ir jau tradicionāls pasākums, bet sēnes šoreiz papildinās arī sakārņu izstāde. Staigājot ar grozu pa mežu, dažkārt gadās ieraudzīt tik interesantus sakņu veidojumus, ka jāparāda arī citiem.”
Taiga Vēja Mazsalacā: “Priecājos par saviem septiņiem mazbērniem, kas mani neaizmirst, un par to, ka viņiem tā garšoja dārzā izaudzētās zemenes. Man šovasar lieliski padevušies pākšaugi, dažādas pupiņas, īpaši cūku pupas, arī pelēkie zirņi. Ievēroju mana radu onkuļa padomu – zirņi jāsēj simtajā dienā pēc Jaungada, tad tārpi nemetoties.”
Edmunds Gekišs Krāslavā: “Lielisks bija Latgales senioru salidojums, kas šovasar notika Rēzeknē un kurā piedalījās ap 1200 dalībnieku. No Krāslavas novada piedalījās vairāk nekā 70 cilvēku, galvenokārt pašdarbnieki – dejotāji, dziedātāji. Plaši tika svinēti Krāslavas svētki. Tur arī bez mūsu paaudzes pašdarbniekiem neiztika. Uzņēmām tālus ciemiņus – Ventspils pensionāru biedrību “Liedags”, kas pie mums ieradās kuplā skaitā – pilns lielais autobuss.”
