Mobilā versija
-1.9°C
Lidija, Lida
Pirmdiena, 16. janvāris, 2017
8. septembris, 2015
Drukāt

Alvids Šlepiks, “Mans vārds ir Marīte”

LR_mani_sauc_Marite

No lietuviešu valodas tulkojusi Daina Avotiņa, māksliniece Māra Rikmane. “Lauku Avīze”, 203 lpp.

Ir Otrā pasaules kara nobeigums. Vācu armija atkāpjas, un Sarkanā armija arvien dziļāk iespiežas Rietumeiropā. Prūsija cieš badu un pazemojumu, bet jaunās sievietes un meitenes dzīvo pastāvīgās vardarbības bailēs. Arī mazās Renātes ģimenē viss kļuvis gluži aplam. Teju vienīgo pārtiku sagādā vecākais brālis, kurš dodas darbos un arī ubagot uz kaimiņos esošo Lietuvu. Un tad gluži vai nejauši Lietuvā nokļūst arī Renāte – mazs, lielajā pasaulē pazudis cilvēkbērns, kurš lietuviski zina tikai vienu teikumu: “Mans vārds ir Marīte…”

 

Pievienot komentāru

Kamēr esam dzīvi, tikmēr žestikulējam (2)Janīnas Kursītes grāmata "Zīmju valoda: latviešu žesti" pievēršas latviešu iecienītākajiem žestiem no folkloras līdz mūsdienu politiķiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+