Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. janvāris, 2014
Drukāt

Grāmatu ķēde daļai dalībnieku izvēršas piespiedu darbā (28)

Foto: LETAFoto: LETA

Akcija “Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde”, ar kuru apmeklētājiem tika simboliski atklāta jaunā Nacionālās bibliotēkas ēka, neparedzēti ievilkās, daļai tās dalībnieku sagādājot ievērojamas neērtības, novēroja portāls LA.lv.

Grāmatu draugu ķēdē bija pieteikušies aptuveni 14 000 cilvēku, kurus bija paredzēts sadalīt četrās maiņās, katrai ķēdē pavadot aptuveni pusstundu. Taču ievērojami iekavējās jau pašas pirmās grāmatas – 1825. gadā latviešu valodā izdotās bībeles, kuru LNB dāvāja pirmā Vācijas vēstnieka atjaunotajā Latvijā grāfa Hāgena fon der Venges Lambsdorfa ģimene – pārsūtīšana, jo teju ikviens ķēdes dalībnieks ar to vēlējās nofotografēties vai nofilmēties. Tādējādi pirmā grāmata nonāca jaunajā bibliotēkas ēkā tikai pulksten 14.32 minūtēs, ziņo aģentūra LETA. Šajā laikā Grāmatu ķēdei jau bija jātuvojas noslēgumam.

Diemžēl organizatori nebija paredzējuši šādu aizkavēšanos un, arī to redzot, nekāds rezerves plāns operatīvi netika izstrādāts. Vēl vairāk – tā kā pēdējā posmā dalībnieku vai nu bija iedalīts mazāk, vai arī daļa, noguruši no gaidīšanas, izlēma grāmatu tālākpadošanā nepiedalīties, lielākā daļa no ķēdes dalībniekiem uz Akmens tilta aukstajā vējā plānotās pusstundas laikā pavadīja pusotru līdz divarpus stundas. Atkarībā no katra posma koordinatoru apzinīguma, dalībnieki vai nu tika, vai arī pat netika informēti ne par to, ka netiks nomainīti, ne arī uzzināja prognozes par to, cik ilgi grāmatu ķēde varētu turpināties.

Kā noskaidrojās, piezvanot uz Rīga 2014 biroju, organizatori pat nebija informēti par to, cik ilgu maiņu nācās ķēdē nosalušiem pavadīt tās dalībniekiem uz Akmens tilta. Koordinatori nepamanīja ne to, cik izretinātas brīžam kļuva ķēdes rindas, ne arī to, ka, pretēji sākotnējai instruktāžai, dažbrīd grāmatas tika pārnestas kaudzītēm, lai paātrinātu to pārvietošanos.

Kopumā pārsūtīšanai Grāmatu draugu ķēdē bija sagatavoti 15 000 grāmatu, taču, pēc organizatoru datiem, no rokas rokā nodoti aptuveni 2000. Pēdējā grāmata nonāca jaunajā LNB ēkā jau pēc saulrieta, pulksten 16.32, ziņo aģentūra LETA.

Pievienot komentāru

Komentāri (28)

  1. Pasākuma organizatori nemaz nebij padomājuši par cilvēkiem, kas ierodas no tālienes. Paziņa jau no agra rīta ar 2 sabiedriskajiem transportiem ceļoja uz Rīgu un pusotru stundu salstot gaidīja grāmatu parādīšanos. Viena no pasākuma koordinātorēm visu laiku solīja, ka nu jau drīz sāksies, kamēr pati kaut kur pazuda. Sagaidījusi zvanu orķestra” priekšnesumu” , paziņa saprata, ka vai nu viņa ar steigu dosies uz autoostu, lai mērotu garo ceļu atpakaļ, vai vēl stundas četras riskēs salt, cerībā sagaidīt grāmatas. Varbūt ka rīdziniekiem tas bija jauks pasākums svaigā gaisā, bet vai laucinieki nākošreiz būs tik atsaucīgi šadam aicinājumam, neņemos apgalvot.

  2. Kāds lūdzu var pateikt, kas īsti bija tā pēdējā grāmata? Bija nokonspirēta ar sarkaniem papīriem. Arī organizatoru ideja?? 🙂

  3. Lai nu kā, arī es biju no tiem, kas uz tilta pavadīja vairāk par stundu. Nezinu, kā citiem, bet mūsu bariņam bija jautri. Dejojām, jokojāmies un izbaudījām šo pasākumu. Bijām satuntulējušies, tā ka salt arī nesalām. Paldies, bija skaista diena.

  4. Nav nav atsaldētas. Sliktāk, ja to vispār nav bijis…

  5. Tā latviešu intelliģentiem atsaldē pēdejās smadzenes

  6. Neliedza, bet tas labi izskanēja starptautiski, sākoties kultūras galvaspilsētas gadam.
    Aukstums aizmirstas, labās emocijas paliek. Praktiskā labuma nekāda, bet kādas bija cilvēku sejas — starojošas, priekpilnas, gaišas. Nostāvētās 3,5 stundas salā un saulē uz Akmens tilta ar katru dienu, mēnesi, gadu man kļūs arvien vērtīgākas.

  7. Kas liedza šo pasākumu organizēt, lai tas notiktu aprīlī vai maijā, vai 1.jūnijā?

  8. Nostāvēju ar prieku no 12.00 līdz 14.00. Bija jautri, bija tēja. Nesūdzos par nēertībām. Vairāk domāju, par to, lai neērtības nebūtu bibliotēkas ekspuatācijā tautai…

  9. Lai Dievs svētī visus labas gribas un gaišu domu cilvēkus! Esmu LAIMĪGA, ka varēju kopā ar saviem skolēniem būt tur- uz tilta- arī 2,5 stundas! Tie ir mirkļi, kurus atcerēsies visi!!! MĒS TO IZDARĪJĀM! SAUCIET VĒL! Kāda saule visas dienas garumā!

  10. Paši pūta, paši dega Atbildēt

    Paši dalībnieki ne visai organizēti, tāpēc tā arī sanāca. Tikai – kāpēc jāgaužas? Kāpēc rakstam jāliek tāds – maldinošs – virsraksts?

    • Dalībnieki bija ļoti organizēti. Pati darbojos ķēdē no 13.40 līdz 15.20. Un bija jau 3 nedēļas pirms pasākuma skaidrs, ka organizatori neceļ ne ausis, neatbild uz dalībnieku jautājumiem utt. Nu, ko tur mēs mazie gariņi. Lai tak Rīga 2014 tematiskā līnija “Okeāna šalkas” šalc pāri mūsu galvām. Bet citādi – viss bija ok. Priekā!

  11. Iekavēja zigzag padošana, ja parastā ķēdē varētu kaut ko redzēt arī tad kad kaimiņš skatās, tad šādi padodot katram viss sākās no gala.
    Bez tam pārmērīgā godkārība katram sevi cienošam ar grāmatu nobildēties, tā sacīt – lai paliek manai vēsturei.
    Pasākuma galvenais mērķis taču bija pārnešana ne tā? Vai varbūt tīksmināšanās par sevi?

  12. Jā, cilvēki nevar padot grāmatas kā malku. Tas kļuva par mīlestības ceļu. Pie jaunās ēkas nevajadzēja veidt ķēdi, kamēr grāmatas vēl ne tuvu. Pasākums bija jauns, tādas pieredzes nevienam nebija.

  13. Obligāti vajadzēja noriet labu pasākumu -kur tad ir foto no tām pārrautajām ķēdēm? Cilvēki bija priecīgi ko tādu darīt-un tas bija bezgala skaists pasākums-KĀPĒC atkal kādam tas ir jāpazemo?

    • Lara, nevis pasākums bija vainīgs, bet tā rīkotāji. Priecājos, ka piedalījos Grāmatu draugu ķēdē, ka izturēju tās vairāk nekā divas stundas, un priecāšos arī tad, ja rīt pamodīšos iesnaina un sāpošu kaklu, jo tā neapšaubāmi bija vienreizēja pieredze.
      Bet, ja kāds ļoti apjomīgs pasākums, kurā iesaistīti tik daudzi cilvēki, notiek pirmo reizi, no organizatoriem var gribēt, lai tas tiktu tikpat rūpīgi un ar mīlestību pieskatīts visos posmos, cik rūpīgi un ar kādu atbildību darbojas tā dalībnieki. Jo pēdējā stunda uz Akmens tilta izvērtās reālā izturības pārbaudē. Protams, daļa aizgāja prom, un neviens viņus nevaino, bet nevar teikt: kādēļ tad negājāt prom, ja sala – ja visi nosalušie būtu aizgājuši, iesaiņotās grāmatas vēl tagad mētātos uz ietvēm.
      Tieši dalībnieku – nevis rīkotāju – atbildības izjūtas dēļ arī nebija īstu pārrāvumu – un tos, kuri ik pa brīdim radās, palikušie aizpildīja īsiem pārskrējieniem :).

    • Lara. Pasākums nav jauns. Igauņiem jau ir pieredze, tikai Rīgas organizētājiem laikam lepnums traucēja vērsties pēc palīdzības.
      Ja reiz notika šāda “aizķeršanās” – tas drīzāk norāda uz neorganizētību un kontroles trūkumu.

  14. Kaut kādas stulbas bildes ! Plaukti gāžas , grāmatas greizas ….Vai LA fotogrāfi idioti ka tā fotografē ????

  15. Ļoti pavirši un pilnīgā vienaldzībā organizēta akcija.
    Un vienaldzība pret cilvēkiem. protams. neaptverama
    Kā gan varēja neiedomāties, ka stāvēt kaut kur uz Brīvības vai Kaļķa ielas nav tas pats,
    kas būt uz Akmens tilta…
    Protams, ārējai spozmei viss bija Ok.
    Tikai – kur mūsu DAINAS? Vai tad Bībele bija latviešu pirmā grāmata?

    • Vau, vau….
      Grāmatas vecumu nosaka pēc gadiem. Bībeli izdeva ātrāk nekā Dainas. Un nevajag noniecināt savas vecvecmammas, kuras Bībeli novērtēja…

  16. Ar varu nevienu neaicināja,un aiziet varēja jebkurā brīdī

    • Jā, taisni tā izdarīja meitene – koordinatore no Rīga 2014, kas mūsu grupu pavadīja uz tiltu :). Nepateica nevienu vārdu, un vienā brīdī – diezgan tuvu oficiālajai pusstundai – aizšmauca prom.
      Nezinu, kam vispār tie koordinatori bija domāti, vismaz mūsu tilta posmā pa visu laiku, ko tur pavadījām, nostaigāja garām divreiz, abas reizes kaut ko nekonkrēti pasakot. Varbūt varēja vismaz tēju pienest, vai kā? Vēlāk, jau pēc ķēdes beigām promejot, tilta galā pie Gaismas pils, gan redzēju veselu bariņu dūšīgi fotografējamies…

  17. Kāpēc pirmajai grāmatai bija jābūt bībelei? vai latviešiem savu darbu trūkst?

    • Vispār jau varēja aizdomāt kaut ko interesantāku – tiešām padot Dainas, Blaumani, Raini, Aspaziju… un kaut kā to atzīmēt, lai riktīgi nošalc tās okeāna šalkas… un protams organizatoriem – fui. Bet pats pasākums kā tāds, protams, bija skaists.

  18. Ilgāk par noteiktajām 30 minūtēm stāvēja ne tikai Akmens tilta dalībnieki – arī Vecrīgā, Kaļķu ielas posmā, pavadījām no apmēram plkst. 13:00 līdz pat pēdējai grāmatai, jo dalībnieku nomaiņa netika veikta vai notika ļoti nemanāmi. Pašiem gan šis pavērsiens diezgan patika – pozitīvu emociju un labas sabiedrības netrūka.

  19. Nevis divas stundas, bet gandrīz 4 — uz Akmens tilta. Kā lai aiziet, ja jau tā tukšumi un robi, jāpadod vien ir. Bija ļoti auksti, bet sirsnīgi

  20. jā, pati biju Akmens tilta posmā- pēdējā maiņā – kaut solīts bija, ka tā sāksies ap 13. 30, uz tilta tikām izvesti ap 14. 00 (līdz ar to iepriekšējo maiņu dalībnieki arī varbūt palika ilgāk par 30 minūtēm?) un viss patiešām ļoti ievilkās, bet mūsu cilvēki ir apzinīgi, lēkāja, sildījās ar līdzpaņemto rumu (tējas uz tilta nebija) un gaidīja pēdējo grāmatu

  21. slikts teātris

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+