Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
18. augusts, 2015
Drukāt

Grāmatu stāsti Žagatu salā

Foto - Diāna JanceFoto - Diāna Jance

Tūla Nerhinena. "Slepkavas dienasgrāmata".

Somijā, Helsinkos, Harakas salas Telegrāfa mājā līdz augusta beigām apskatāma vasaras izstāde “Mākslinieku grāmatas” (“Kirjatekoja”, “Artists’s Books”).

Mākslinieka grāmata kā patstāvīgs mākslas objekts un apzīmējums aizsācies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad grāmatu ilustratori un mākslinieki vēlējās radīt no rakstniekiem un izdevējiem neatkarīgus mākslas darbus. “Pelnīt naudu ar ilustrācijām ir patīkami, bet tam nav jābūt vienīgajam iemeslam, lai radītu mākslas darbu. Mākslinieka grāmata atgādina par grāmatas formātu, bet darba saturs un struktūra nav tradicionāli. Tradicionālā izpratnē mākslinieku grāmatas varētu būt uzskatāmas gan par maza formāta skulptūrām, gan par instalācijām,” skaidro mākslinieku grāmatu pētnieks Pīters Verheijens.

Šovasar Helsinkos parku apstādījumi ir koši un klintis sasilušas. Daudzviet spēlē ielu muzikanti, arī no Latvijas. Apstādījumu mauros un uz soliņiem sēž somi un tūristi, kuri bauda ziemeļu vasaru, daudzi arī lasa. Pašā Helsinku viducī, netālu no tirgus laukuma, pie Ullalinnas koka piestātnes, blakus Urzulas kafejnīcai pietur kuģīši, kas izvadā pasažierus uz vairākām Helsinku arhipelāga saliņām. Kuģītis uz Haraku atiet ik pa pusstundai, biļetes cena turp un atpakaļ ceļam ir 4 eiro un 50 centi. Bērniem līdz 16 gadu vecumam un pensionāriem biļete maksā 3 eiro. Ceļš ilgst septiņas minūtes, salas un mākslinieku izstāžu apmeklējums ir bez maksas. Lai nokļūtu atpakaļ uz sauszemi, piestātnes koka mastā jāpaceļ bulta augšup, lai kuģīša kapteinis zinātu, ka viņu gaida. Ziemas mēnešos, jūrai aizsalstot, uz Haraku var aiziet vai aizslēpot pa ledu.

Līdz pat 18. gadsimta beigām Harakas sala (Žagatas sala, jo tās forma atgādina putnu) ir bijusi neapdzīvota, kaut gan tālaika somu zvejnieku atmiņās saliņa ir pieminēta, jo piekraste uzskatīta par vienu no bagātākajām Baltijas siļķu nozvejas vietām. 19. gadsimta beigās Krievijas cara Nikolaja armija Harakas salā izbūvēja nocietinājumus un munīcijas glabātavas kā daļu no Somenlinnas (Sveaborgas) cietokšņa kompleksa. Pēc Somijas neatkarības pasludināšanas 1917. gadā saliņu pārņēma valsts aizsardzības spēki, un tajā atradās armijas laboratorijas, vēlāk pazīstamas kā “Armijas indes virtuve”.

Haraku kā publisku vietu iedzīvotājiem un tūristiem pilsēta atvēra 1988. gadā, un mūsdienās armijas laboratoriju telpās iekārtotas 26 profesionālu mākslinieku darbnīcas, bibliotēka, auditorija, kafejnīca un vairākas izstāžu zāles.

Anne Kekeleinena. "Dienvidāfrika" .Anne Kekeleinena. "Dienvidāfrika" .

Šīsvasaras izstādē bijušajā armijas Telegrāfa namiņā piedalās 21 mākslinieks ar 21 darbu – dažādu formu un stilu īpaši veidotām mākslas grāmatām no pārstrādāta papīra, stieplēm, stikla vai māla. Katra ar savu stāstu. Šķiet, ka vecajā armijas telegrāfa namiņā kāds vēl jo­projām sūta šifrētas telegrammas. Kādreiz Helsinki likās tik tālu ziemeļos. Vēl pavisam nesen kāds franču frizieris Parīzē esot brīnījies: “Jūs esat dzimis viņpus Polijai? Tur taču ir mūžīgais sasalums un neviens nevar izdzīvot!” Tagad lielā pasaule ir ienākusi mazajā Harakas salā. Mākslinieces Annes Kekeleinenas grāmata ir apvilkta ar stieplēm – fotouzņēmumi tajā stāsta par dzīvi balto cilvēku geto Dienvid­āfrikā. Māksliniece dalās iespaidos, kā bagātākajiem tiek iestāstīts par iespējami labu dzīvošanu drošā un apsargātā vidē. Taču vai nepazūd pats cilvēks, kurš patiesībā ir nonācis brīvprātīgā ieslodzījumā ar apsargiem? Tikpat domas rosinoša ir pavisam citas ievirzes grāmata, kuras autore ir Tūla Nerhinena. Tās nosaukums ir “Slepkavas dienasgrāmata”. Lapaspusi pa lapaspusei uzskatāmi fiksētas viena vasaras mēneša slepkavības, katrā atzīmēts barbariskā akta veikšanas datums un laiks. Līķi un to nospiedumi ir pielīmēti. Upuri ir odi. Mākslas vārdā.

Mākslinieka Ulofa Kangasa grāmata ir kopā salocītas daudzas maza formāta gleznas, kuras veidotas no citu, senu grāmatu lapaspusēm. Māksliniekam, starp citu, pirms vairākiem gadiem bija personālizstāde arī Rīgā Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā. ­Ulofa grāmata “Zilā simfonija” vislabāk aplūkojama, skatoties uz to pret loga rūti.

Izstādi iekārtojusi ilggadējā bibliotekāre un mākslas grāmatu eksperte Emmi Martina. Helsinku Rikardinkatu bibliotēkas fondos glabājas vairāk nekā 400 mākslinieku veidotas grāmatas – mākslas darbi. Harakas salas Telegrāfa mājā pie ieejas nolikta kastīte ar baltiem cimdiem – tikai tos uzvelkot, apmeklētāji drīkst grāmatas aptaustīt un pašķirstīt. Ik dienu galerijā apmeklētājus sagaida arī kāds no māksliniekiem. Turpat sēžam uz soliņa vai klints var satikt arī citus salas apmeklētājus, kuri aizrautīgi lasa.

Vēl nobeigumā daži fakti par somu grāmatu mīlestību. Statistikas dati liecina, ka ik trešais Somijas iedzīvotājs pēdējā mēneša laikā ir izlasījis kādu somu autora grāmatu. Ik gadu Somijā tiek nopirkti apmēram 20 miljoni grāmatu. Tas vidēji ir četras grāmatas, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ieskaitot bērnus. Valsts un pašvaldības gadā publisko bibliotēku iepirkumiem nodrošina 300 eiro uz vienu lasītāju.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+