Šādas rindas pie grāmatnīcām ir vērojamas vien tad, kad grāmatas dod par velti…
Šādas rindas pie grāmatnīcām ir vērojamas vien tad, kad grāmatas dod par velti…
Foto – Ieva Čīka/LETA

Grāmatu tirgotāju apetīte – pārāk liela 14

Grāmatas – nenopērkami dārgas
Grāmatu pircēji saka – grāmatas ir dārgas. Izdevēji – grāmatu tirgotāju apetīte ir pārāk liela. Tirgotāji – grāmatu tirdzniecība vairs nav bizness, bet tikai hobijs… Kuram taisnība?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Sašutumu par to, ka grāmatas ir nenopērkami dārgas, gadās dzirdēt bieži, tostarp ne tikai no lasītājiem, bet arī bibliotēkām. Ņemot vērā, ka minimālā alga Latvijā ir 370 eiro, bet grāmatas vidēji maksā ap desmit eiro un bieži vien arī krietni dārgāk, to var saprast.

Tieši uz lasītāju emocijām spekulēja LTV 17. oktobra raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, kuru vēlāk sociālajos tīklos sašutuši kritizēja izdevēji, rakstnieki un redaktori. TV žurnālisti rēķināja, ka pašizmaksa 1500 eksemplāru lielā metienā izdotai grāmatai varētu būt 1,47 eiro par vienu grāmatu, bet veikalā tā maksā vairāk nekā deviņus eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Grāmatniecības padomes priekšsēdētāja Renāte Punka, “Latvijas Avīzei” komentējot raidījumu, jautāja, kāds bijis tā veidotāju nolūks. “Latvijas Televīzijai vajadzētu izvērtēt, vai ļaut raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” veidotājiem turpināt darbību, jo tas neprofesionālisms, tīša skatītāju maldināšana un mēģinājumi diskreditēt veselu Latvijas sabiedrībai ārkārtīgi svarīgu nozari, kas bija vērojams šajā pārraidē, liek apšaubīt viņu veidoto raidījumu ticamību. Piedāvājot grāmatas veidot ar kaktu dakteru un pūšļotāju metodēm, raidījumā tika noniecināts godīgu un godājamu profesionāļu darbs, sākot ar autoriem un beidzot ar grāmatu tirgotājiem. Ja uzklausītu raidījuma veidotāja ieteikumus un veidotu grāmatas pēc viņa receptes, baidos, ka lasītājiem draud tāda pati tumsonība, kādu ekonomikas jautājumos demonstrēja raidījums.”

Dzejniece Inese Zandere raksta: “Es domāju, ka pēc raidījuma par grāmatniecības lietām LTV vajadzētu atzīt “Aizliegtā paņēmiena” neprofesionalitāti un vienkārši nokaunēties.”

Pēc raidījuma izskanēja arī versija, ka šāds raidījuma uzstādījums izvēlēts, lai varas gaiteņos atkal klusām izvirzītu piedāvājumu atcelt grāmatām samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas patlaban ir 12%. Taču gan Kultūras ministrija, gan Saeimas atbildīgo komisiju pārstāvji aizdomas noraida. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele: “Priekšlikums par samazinātā PVN atcelšanu grāmatām nav izskanējis.” Arī parlamenta Finanšu komisijā par šādu ideju neviens neko nav dzirdējis. Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde bilst, ka patlaban Eiropas Savienības līmenī notiek tieši pretējais process, proti, konsultācijas par samazinātās likmes piemērošanu e-grāmatām.

Tiesa gan, līdz nākamā gada 1. aprīlim vairākas organizācijas – domnīca “Certus”, Latvijas Darba devēju asociācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera – strādā pie gluži jaunas nodokļu sistēmas koncepcijas. LDDK tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone atzina, ka tiek pētīta arī PVN atlaižu ietekme uz valsts budžetu, vienlaikus uzsverot, ka līdz pat nākamā gada sākumam nekādi konkrēti secinājumi nav gaidāmi.