Mobilā versija
+10.7°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
30. jūlijs, 2017
Drukāt

Grāmatvežiem jābaidās kļūdīties (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Šī gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz: ikvienam grāmatvedim, kas sniedz ārpakalpojumus, ir obligāti jāapdrošina sava profesionālā civiltiesiskā atbildība, kuras minimālais limits nedrīkst būt mazāks par 3000 eiro. Sakarā ar likuma grozījumiem pieprasījums pēc konkrētās apdrošināšanas ir manāmi audzis. Lai gan polises iegāde tiek vērtēta pretrunīgi, speciālisti uzskata, ka likuma grozījumi palīdzēs sakārtot šo nozari.

Jāsakārto nozare

Ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu (izņemot darba līgumu) ar uzņēmumu, apņemas sniegt vai sniedz grāmatvedības pakalpojumus. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa ziņo, ka šī gada 21. jūlijā VID ir reģistrēti 7627 ārpakalpojumu grāmatveži (5666 no tiem ir juridiskas personas un individuālie komersanti, 1961 fiziska persona – saimnieciskās darbības veicēji). Pēc apdrošinātāju sniegtajām ziņām šogad līdz vakardienai apdrošinājušies ir 1169 ārpakalpojumu grāmatveži.

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas mērķis ir samazināt risku valsts finanšu sistēmai un nodrošināt iespēju grāmatvedības ārpakalpojumu saņēmējiem iegūt atlīdzību gadījumos, kad šo pakalpojumu sniedzēju vainas dēļ uzņēmumam tiek nodarīts kaitējums. Nepietiekamās kompetences un profesionālo zināšanu dēļ tiek pieļautas visdažādākās kļūdas (pārskatīšanās, pārrēķināšanās, kāda ierobežojuma vai izņēmuma nepamanīšana). Vēlme paaugstināt grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju stabilitāti un reputāciju veicinājusi likuma grozījumu ieviešanu. Finanšu vadības kompānijas “Primum” valdes priekšsēdētājs Raivo Pede uzskata, ka likuma grozījumi ir apsveicami, jo tie palīdzēs sakārtot šo konkrēto nozari. Viņaprāt, tieši grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja risku pārvaldība ir lielākais ieguvums no šīs apdrošināšanas. “Pakalpojuma sniedzējs pilnība uzņemas atbildību par sevis veikto darbu, tomēr jāņem vērā, ka, lai arī uzņēmumā ir izstrādātas un ieviestas augstas kvalitātes kontroles procedūras, pastāv cilvēciskais faktors. Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs, esot apdrošināts, var būt drošs, ka šādu cilvēcisko kļūdu radīto zaudējumu dēļ necietīs biroja finanšu stabilitāte. Savukārt klients – par to, ka grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja solītajai atbildībai ir segums,” skaidro R. Pede. Kompānija savu profesionālo darbību apdrošina jau no paša uzņēmuma dibināšanas brīža, tādēļ likuma grozījumi neradīja problēmas.

Kaktu kantori sarosās

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins stāsta, ka nav pieejami dati par to, cik konkrēti grāmatvežu ir veikuši profesionālo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Tomēr pieejamā informācija liecina, ka tie varētu būt pāris tūkstoši. “Pēc likuma grozījuma stāšanās spēkā pieprasījums ir manāmi pieaudzis. Pirms tam profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu pārsvarā veica nopietnākie uzņēmumi, kuri vēlējās sevi labprātīgi aizsargāt. Šobrīd novērojama tendence, ka arī mazie uzņēmumi sāk veikt šāda veida apdrošināšanu, līdz ar ko aktivitāte manāmi pieaug. Protams, lielākā daļa mazo uzņēmumu izvēlas apdrošināšanu par minimālo limitu, kas ir 3000 eiro. Savukārt nopietnākie, apdrošinās par daudz lielāku summu, jo, ja nu gadījumā sanāk “savārīt ziepes”, ar 3000 eiro ir stipri par maz,” noteic asociācijas prezidents.

R. Pede dalās ar savu pieredzi: “Pārņemot klientus no citiem birojiem, esmu novērojis, ka grāmatvežu pieļauto kļūdu dēļ pakalpojuma pasūtītājam ir nodarīti zaudējumi. Diemžēl šiem birojiem nav bijusi ne apdrošināšana, ne arī finansiālu iespēju pašiem segt radītos zaudējumus. Tādā veidā klientam nākas ciest. Ar šiem grozījumiem situācija daļēji tiek risināta. Tagad, kad šāda apdrošināšana ir obligāta visiem nozares dalībniekiem, iespējams, ievērojami pieaugs apdrošināšanas gadījumu skaits. Daudziem tirgus dalībniekiem, kuri iepriekš neapdrošināja savu darbību, nav izstrādātas procedūras, kā tiek nodrošināts pakalpojums, nemaz nerunājot par kvalitātes kontroles procedūrām.”

To, ka pavisam nelieli, apšaubāmi uzņēmumi jeb tautā sauktie kaktu kantori par šādu apdrošināšanu sāk domāt tikai tad, kad likums to pieprasa, atzīst arī apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Linda Upeniece.

Ar minimālo likmi pietiek

“Prakse liecina, ka grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, kas līdz šim ir parūpējušies par profesionālo civiltiesisko apdrošināšanu, objektīvi izvērtē riskus un zaudējumus, kas var rasties pieļauto kļūdu dēļ. Tāpēc grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji parasti iegādājas polisi ar limitu 500 000 eiro un vairāk. Iespējams, ka mazam grāmatvedības pakalpojumu sniedzējam tik liels segums nav nepieciešams, taču nav lietderīgi izvēlēties minimālo likumā noteikto risku segumu, kas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, neko daudz nelīdzēs,” uzsver BTA civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktu vadītājs Raivis Štrauss.

Pretēju viedokli par polises nepieciešamību un izvēlēto limita summu sniedz Laura, kura grāmatvedībā ir nostrādājusi ilgus gadus: “Ņemot vērā jaunos likuma grozījumus, protams, arī es veicu šo apdrošināšanu. Izvēlējos to darīt par minimālo likmi, kas ir 3000 eiro. Teikšu godīgi, man ir ļoti liela pieredze šajā jomā, par ārpakalpojumu grāmatvedi strādāju jau daudzus gadus, un nav bijuši gadījumi, kad manas vainas dēļ kāds uzņēmums būtu cietis. Uzskatu, ka man šī polise nebija nepieciešama, jo esmu profesionāle un rupjas kļūdas nepieļauju. Pētīju komentārus sociālajos tīklos par šo tēmu, kur grāmatveži spriež par polises nepieciešamību. Ir cilvēki, kas veic šo civiltiesisko apdrošināšanu pat par 30 000 eiro. Man īsti nav skaidrs, vai tiešām tas ir vajadzīgs. Ja cilvēks strādā pareizi, seko līdzi visiem likuma pantiem, tad visam vajadzētu būt kārtībā. Protams, reizēm var gadīties kādas neuzmanības kļūdas, bet to taču nākamajā vai aiznākamajā mēnesī var izlabot.”

Virknei profesionālo pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir noteikta par obligātu nosacījumu, lai varētu iegūt sertifikātu, kas atļauj nodarboties ar konkrēto pakalpojumu sniegšanu. Līdztekus ārpakalpojuma grāmatvežiem ir vēl pāri par 20 profesijām, kurās tiek veikta šī apdrošināšana.

Profesijas, kurām piedāvā civiltiesisko apdrošināšanu

zvērināti notāri,

zvērināti revidenti,

tiesu izpildītāji;

sertificēti medicīnas darbinieki,

arhitekti, projektētāji,

būvinženieri, būvuzraugi,

būvdarbu veicēji,

farmaceiti,

maksātnespējas administratori,

mežu inventarizatori,

grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji,

apdrošināšanas brokeri;

apsardzes komersanti;

kases aparātu apkalpojošais dienests;

sertificētāji,

mērnieki, ģeodēzisti;

publisko pasākumu organizētāji.

Pievienot komentāru

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+