Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
25. februāris, 2014
Drukāt

“Grammy” un mēs – II

Weinbergs_6

Turpinot “Grammy” un Latvijas tēmu (sākumu sk. 2014. gada 18. februāra “Kultūrzīmēs”), neiztikt bez atsauces uz orķestra “Kremerata Baltica” un tā dibinātāja vijolnieka Gidona Krēmera panākumiem vēl tālajā 2002. gadā, kad izcilā rīdzinieka izveidotais orķestris ar jaunajiem mūziķiem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas “Grammy” balvu saņēma kategorijā par labāko ansambļu priekšnesumu – albumu “After Mozart”.

Toreiz šis pagodinājums Latvijā gan tika pamanīts, bet plašāka publiska ievērība pašmājās izpalika. Tāpat tas notika ar “Kremerata Baltica” nomināciju “Grammy” balvai 2003. gadā par Džordžes Enesku mūzikas ierakstu, ko veica kompānija “Nonesuch Records”.

Gidona Krēmera un Baltijas mūziķu izcilās interpretācijas rosinājušas producentus iemūžināt skaņu ripās arī latviešu komponistu darbus, turklāt galvenokārt ārpus Latvijas, kur mākslinieku sniegums izdots pazīstamās klasiskās mūzikas ierakstu kompānijās: “Deutsche Grammophon”, “Nonesuch”, ECM, EMI, “Dacapo”. Daudzo ierakstu vidū – arī Pētera Vaska, Georga Pelēča, Pētera Plakida un citu komponistu skaņdarbu ieskaņojumi, kurus gluži kā vadmotīvs vieno pelēkas jūras vizuālas variācijas uz albumu vākiem.

“After Mozart” – pirms divpadsmit gadiem “Grammy” balvu saņēmušais ieraksts – ir brīnišķīgs veltījums ģeniālajam komponistam ar tajā iekļautām V. A. Mocarta serenādēm un komponista tēva – Leopolda Mocarta “Bērnu simfoniju”. Programmu saliedē triju bijušās Padomju Savienības komponistu – Aleksandra Raskatova, Valentīna Silvestrova un Alfrēda Šnitkes – darbi, tādējādi laikmetīgi ierāmējot klasiku. Mocarta mūzikas alūzijas, Krēmera iemīļotā un teatrālā maniere mūsdienīgot klasiskās kadences ar laikmetīgās mūzikas, džeza elementiem, tāpat arī Leopolda Mocarta “Bērnu simfonijā” izmantotās visai modernās rotaļlietiņas (piemēram, mobilais tālrunis), veido smalku, pārlaicīgi smeldzīgu intelektuālu spēli, kurā orķestra dalībnieki ievelk arī individuālus vaibstus (Eva Bindere, Andrejs Puškarevs u.c.).

Pēc Mocarta Krēmeram ir bijuši daudzi interesanti ierakstu projekti, no kuriem pats jaunākais – nule izdotais komponista Mečislava Veinberga (1919 – 1996) mūzikas albums. Varšavā dzimušais ebreju komponists 1939. gadā nonāca Padomju Savienībā, kur totalitārisma apstākļos sarakstīja virkni dziļu un vērā ņemamu darbu. Gidons Krēmers ir vairākkārt uzsvēris, ka Veinbergs, būdams tuvs Šostakoviča draugs un līdzgaitnieks, ir nozīmīgs komponists, kura daiļrade nepelnīti palikusi ievērojamā laikabiedra ēnā. Veinberga opusi ir Krēmera pēdējo gadu iecienīta repertuāra daļa, ko klausītāji iepazinuši arī Latvijā, bet nu viņa Sonāte No 3, op. 126, Trio op.48, Sonatīne op. 48 (atskaņo G. Krēmers, D. Grišins, G. Dirvanauskaite, D. Trifonovs), kā arī Concertino op. 42 vijolei un stīgu orķestrim (G. Krēmers un “Kremerata Baltica”) pieejami arī ieraksta versijā. Veinberga albumu kompānijā ECM producējis Manfrēds Eihers, kura veikumu lokā nonāca arī nule “Grammy” balvu ieguvušais Arvo Perta mūzikas albums ar Latvijas Radio kora un orķestra “Sinfonietta Rīga” piedalīšanos. Kopdarbībā ar Eiheru tapuši vairāki Krēmera ieraksti. 2002. gadā ieguvis “Grammy” kā gada labākais klasiskās mūzikas producents, vēlākos gados Eihers vairākkārt arī nominēts balvai, tostarp par ierakstiem ar Gidona Krēmera un “Kremerata Baltica” piedalīšanos (“Hymns & Prayers” ar S. Franka un G. Kančeli mūziku).

Taču ar “Kremerata” panākumiem stāsts par “Grammy” un Latviju vēl nebeidzas, jo 2004. gadā šai balvai tika nominēts arī Pētera Vaska 4. stīgu kvarteta ieraksts pasaulslavenā “Kronos Quartet” atskaņojumā. Vasks šo skaņdarbu bija komponējis pēc šī kvarteta pasūtījuma. Komponista mūzika (“Dona Nobis pacem”) skan arī “Grammy” balvai izvirzītajā trīssējumu albumā “Baltic Voices” (izdevējs “Harmonia Mundi”), ko diriģenta Pola Hiljera vadībā ierakstījis Tallinas filharmonijas kamerkoris un kamerorķestris (nominēts kategorijā “Labākais kormūzikas atskaņojums”).

Savukārt diriģents Mariss Jansons pēc “Grammy” saņemšanas 2006. gadā atkārtoti tika izvirzīts balvai 2011. gadā par Antona Bruknera 3. un 4. simfonijas ieskaņojumu ar Amsterdamas “Royal Concertgebouw Orchestr”, turklāt  divās kategorijās – “Labākais klasiskās mūzikas ieraksts” un “Labākā orķestra uzstāšanās”, bet 2006. gadā balvai izvirzīts Antonio Vivaldi operas “Bajazet” ieraksts, kurā piedalījās Elīna Garanča.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+