Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. februāris, 2014
Drukāt

“Grammy” un mēs

Part_Lament_6

Pirms dažām nedēļām Latvijas sabiedrību saviļņoja jauka ziņa: kompānijas ECM izdotais albums “Adam’s Lament”, kura ierakstā piedalījušies latviešu mūziķi – Latvijas Radio koris un orķestris “Sinfonietta Rīga” diriģenta Tenu Kaljustes vadībā un kopā ar Igaunijas Filharmonijas kamerkori un Tallinas kamerorķestri – saņēmuši “Grammy” balvu kategorijā “Par labāko kora sniegumu”.

Mūzikas ierakstu pasaulē “Grammy” ir prestižākā balva. Kopš 1959. gada tā ik gadu tiek pasniegta par izciliem sasniegumiem mūzikas ierakstu industrijā – to pasniedz ASV Nacionālā ierakstu mākslas un zinātnes akadēmija. Īpašā ceremonijā, ko pārraida arī masu mediji, tiek apbalvoti spilgtākie mūziķi, producenti un citi ar mūzikas industriju saistīti profesionāļi. Pat nominēšana šai balvai ir uzskatāma par ļoti augstu atzinību (uzreiz jāpiebilst, ka minētais Perta albums tika nominēts divās kategorijās – ne tikai par labāko kora sniegumu, par ko balva arī saņemta, bet arī par labāko jaundarbu, proti, albuma titulkompozīciju “Adam’s Lament”, un to ieskaņojuši tieši latviešu mākslinieki). Noplokot sākotnējam pārsteigumam, nepameta doma, ka tas vairs nav nekāds brīnums, bet likumsakarība, jo Baltijas valstu mūzika un izcilākie atskaņotājmākslinieki jau labu laiku stabili iezīmē spilgtas trajektorijas starptautiskajās debesīs.

Pērn prieku raisīja Uģa Prauliņa skaņdarba izvirzīšana “Grammy” balvai nominācijā “Best Contemporary Classical Composition” – par labāko laikmetīgās mūzikas darbu. 2010. gadā Prauliņš pēc īpaša pasūtījuma Dānijas Nacionālajam radio korim sacerēja kompozīciju “Lakstīgala” pēc Andersena  pasakas motīviem. 2012. gadā ieskaņojums tika nominēts divās kategorijās – par labāko kora sniegumu (dāņu koris) un par labāko kompozīciju.

Taču mūsu “pirmā bezdelīga” un balvas saņēmējs prestižajā “Grammy” arēnā 2006. gadā bija diriģents Mariss Jansons par labāko orķestra sniegumu – Dmitrija Šostakoviča Trīspa­dsmitās simfonijas ierakstu, kas tika veikts kopā ar Sergeju Aleksaškinu un Bavārijas radio simfonisko orķestri un kori. Arī igauņi – komponists A. Perts, diriģenti T. Kaljuste, tāpat kā Nēme Jervi bijuši “Grammy” nominantu vidū (Perts 2008. gadā izvirzīts balvai par labāko klasisko laikmetīgo jaundarbu – 4. Simfoniju “Los Angeles”, kas veltīta Mihailam Hodorkovskim).

Kas bija pārējie nominanti, kuri balvu šoreiz neieguva? Tas ir Londonas Filharmonijas koris kopā ar Londonas “Symphony Chorus” ar Kolinu Deivisu kā diriģentu (Berlioza “Rekviēma” ieskaņojums). Par Palestrīnas ierakstu sērijas trešo albumu nominēts diriģents Harijs Kristofers un “The Sixteen”. Vēl – Nēme Jervi un BBC Velsas Nacionālais orķestris un Nacionālais koris ar angļu komponista H. Perija darbiem, kā arī diriģents Džeimss Džordans un “Westminster Williamson Voices” (“Naxos” izdotais albums “Whitbourn: Annelies” – Annas Frankas dienasgrāmatas).

Turot rokās vizuāli askētisko Perta albumu, rodas sajūta, kas klausoties nepieviļ – te klausītājs sastopas ar absolūti tīru, ideālu skaņu pasauli bez mārketinga triku spēlītēm (jāteic, ka kompānijai ECM tādas pat nav vajadzīgas). ECM (“Edition of Contemporary Music”) leģendārais vadītājs Manfrēds Eihers, profesionāls mūziķis, skaņu režisors un producents, kurš 1969. gadā Minhenē nodibināja savu sākotnēji nelielo ierakstu kompāniju, no sākta gala bija ieinteresēts jaunā, neparastā laikmetīgajā mūzikā. 1984. gadā Eihers izveidoja īpašu ECM “Jauno sēriju” (“New Series”), kurā iepazīstināja klausītājus ar laikabiedru Džona Adamsa, Stīva Reiha, Jana Garbareka un daudzu citu mūziķu ierakstiem. Igaunis Arvo Perts ir Eihera favorīts. Nav brīnums, ka albumu “Adam’s Lament” Eihers producējis pats.

Albumā iekļauti astoņi Perta opusi, no kuriem četrus pirmos – “Adam’s Lament”, 2008), “Beatus Petronius” (1990/2011), “Salve Regina” (2001/2011), “Statuit ei Dominus” (1990/2011) atskaņo Latvijas Radio koris un orķestris “Sinfonietta Rīga”, piedaloties arī igauņu vokālajai grupai “Vox Clamantis”, kas specializējusies viduslaiku un laikmetīgās mūzikas interpretācijās. “Alleluia-Tropus” (2008/2010) korim un stīgu orķestrim izpilda “Vox Clamantis” un “Sinfonietta Rīga”, savukārt trīs noslēguma opusus – “L’Abbé Agathon” (2004/2008), kā arī divas šūpuļdziesmas – “Igauņu” (2002/2006) un “Ziemassvētku” (2002/2006) – kaimiņvalsts mākslinieki.

Albuma dramaturģija veidota dinamiski un konceptuāli grodi – no dziļām sāpēm caur kontrastiem pilnu dramatismu līdz gaišai apskaidrībai. Pirmais skaņdarbs ierauj cilvēces pirmtēva sērās par tās maldu un sāpju ceļiem (“Adam’s Lament” pamatā ir pareizticīgā mūka Stareca Silvana teksti, kurus publicējis viņa skolnieks – arhimandrīts Sofronijs – cilvēks, kurš ļoti ietekmējis Perta pasaulizjūtu un uzskatus pēc komponista pārcelšanās uz dzīvi Rietumos), bet turpmākie aizved līdz zaudētās paradīzes izjūtai šūpuļdziesmu veidā (tās Pertam pasūtījis slavenais katalānis – senās mūzikas interprets Žodī Savāls).

Perta daiļrades raksturīgākās iezīmes – dziļais garīgums, senās un baroka mūzikas alūzijas, skaniskā rokraksta īpatnības, kuras lielā mērā nosaka matemātiskās likumsakarības –, tiek jūtīgi atklātas izcilās interpretācijās, kam pamati likti arī Rīgā.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+